Konkursā “Sējējs 2019” galvenā balva nominācijā “Ģimene lauku sētā” šogad aizceļojusi uz Vārkavas novada “Kārkliņu” sētu, kur saimnieko Upenieku ģimene.
Zemnieku saimniecība “Kārkliņi” ir Alda vecāku lolojums. Deviņdesmitajos gados, pārņemot vietējā kolhoza fermas ēkas, viņi sāka nodarboties ar bioloģisko saimniekošanu piena lopkopībā.
Pārņēma tēva saimniecību
Blakus atradās vecās dzimtas mājas, kurām līdzās uzbūvēts jaunais Upenieku ģimenes mājoklis – dzeltena divstāvu ēka. “Kārkliņu” sētu varenībā pārspēj vien ozols, kas, kā stāsta Aldis, šeit audzis vēl pirms viņa senču ierašanās. “Agrāk te bija mežs. Tas izcirsts, nolīsti meža klajumi, bet ozols palicis.”
Gluži kā ozols, dzimtajā pusē palicis arī Aldis. “Tiklīdz varēju aizsniegt pedāļus, tā jau sēdos pie traktora stūres,” atminas Aldis. Viņš uzaudzis ar pārliecību, ka vecāku mantojums paliks brālim, bet dzīvē viss iegrozījies citādi. Brālis nodibinājis ģimeni Madonā un tagad tur strādā pārtikas ražošanas uzņēmumā, bet Aldis turpina vecāku iesākto laukos. Sākumā gan teju desmit gadus lauksaimniecībā darbojies neatkarīgi no viņiem, pievēršoties gaļas lopu audzēšanai. 2017. gadā notika paaudžu maiņa un abas saimniecības apvienotas, Aldim un Dinijai uzņemoties jauno īpašnieku un vadītāju lomu. Ar gaļas lopu audzēšanu Upenieku pāris vairs nenodarbojas, taču līdz maksimumam palielināts slaucamo govju skaits (bioloģiskajām saimniecībām tas ir 50). “Tāpēc galvenā mums ir kvalitāte – saražot pēc iespējas vairāk laba pienu.” Saimniecībā tiek nodrošināts darbs trim strādniekiem, arī Aldis ar Diniju savu darba ikdienu pilnībā velta “Kārkliņu” attīstībai.
Kā jau daudzās lauksaimnieku ģimenēs, sieva uzņēmusies grāmatvedes un lietvedes pienākumus. “Viņš jau zināja, ka būs nepieciešama grāmatvede,” joko Dinija, stāstot par pirmo viesošanās reizi “Kārkliņos”, “Alda māsa, mana draudzene, uzaicināja uz jaunās mājas “iedancošanu”.” Atmiņā palicis arī ceļš uz Latgali, Dinija dzimusi un uzaugusi Pierīgā, tagadējā Krimuldas novadā. “Atceros -- bērnībā televīzijā redzēju sižetu par to, ka Latgalē izplatījušies knišļi. Toreiz izskatījās, ka tā tik tiešām ir pasaules mala.” Šie aizspriedumi par reģionu saglabājās līdz pat braucienam uz “Kārkliņiem”, kura laikā nācās atzīt – arī šeit var dzīvot aktīvu un interesantu dzīvi.
Visu rakstu lasiet 15. novembra numurā.
