“Esmu dzimusi pasaules visskaistākajā, vislabākajā, vismīļākajā pilsētā – Daugavpilī, Grīvā,” saka Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas vokāla pedagoģe Viktorija Cīrule. Viņa mūzikai veltījusi vairāk nekā 60 dzīves gadus. Šogad valsts svētku priekšvakarā viņa saņēma Daugavpils domes apbalvojumu “Mūža ieguldījums”.
Pirmā uzstāšanās divarpus gadu vecumā
„Man ļoti paveicās, man bija ļoti labi vecāki,” stāsta Viktorija Cīrule. Lai arī viņas tēvs Staņislavs strādāja uz dzelzceļa, pēc savas būtības viņš bija ļoti radošs cilvēks. Jaunībā viņš muzicējis stīgu orķestrī, pratis spēlēt ģitāru, mandolīnu, balalaiku, kā arī dziedājis Grīvas baznīcas korī. Viņam bijusi arī “šika” balss – spilgts tenors un absolūtā dzirde.
Šajā pašā korī dziedājusi arī Viktorijas mamma Irēna, kurai bijis “šiks” soprāns. Un, kad viņi dziedājuši duetā, publika, ciemiņi parasti bijuši “mēmi”. Ģimenē bieži viesojušies “mazās muzikālās pasaules” pārstāvji. Tad ņemta ģitāra, balalaika, mandolīna un sākusies dziedāšana. Vēlāk ģimenē piedzima jaunākā māsa Katrīna, un ar laiku izveidojās arī ģimenes ansamblis. „Tā mūzika ienāca arī manā dzīvē,” atceras Viktorija.
Viktorijas mamma nodarbojās ar rokdarbiem – mākslinieciski adīja un izšuva. „Mēs nebijām bagāti, ģimenei nācās dzīvot pieticīgi, jo bijām paņēmuši aizdevumu mājas būvniecībai. Neskatoties uz to, mēs vienmēr bijām “panskije deti”, jo mamma vienmēr prata mūs smuki saģērbt,” stāsta Viktorija.
Viktorijas pirmā uzstāšanās notika nejauši, divarpus gadu vecumā, tagadējā Vienības pamatskolā, kurp uz Jaungada pasākumu viņu bija atvedusi vecmāmiņa. Saskatījusies, kā skolēni uzstājas un saņem no Salaveča dāvanas, brīdī, kamēr vecmāmiņa bija novērsusi uzmanību, kāpt uz skatuves nolēmusi arī mazā Viktorija. Viņa jau tobrīd labi runājusi un nodeklamējusi trīs dzejoļus krieviski, latviski un poliski.
Kopš septītās klases, neskatoties uz labo balsi, Viktorijai uzstāšanās plašākas publikas priekšā ilgāku laiku bija liegta. Sākumā viņa par to bija neizpratnē un tikai pēc laika saprata, ka par iemeslu aizliegumam kļuvusi viņas vaļsirdīgā atzīšanās skolā kādam augsti stāvošam kompartijas funkcionāram, ka viņa apmeklē baznīcu un dzied baznīcas korī. Šis aizliegums bijis līdz kādam rajona mēroga pionieru salidojumam, kurā Viktorijai tika uzticēts uzstāties ar runu, jo neviens cits nav mācējis runāt tik labi kā viņa. Šajā pasākumā viņa arī dziedāja un par labo uzstāšanos nopelnīja ceļazīmi uz pionieru nometni.
Visu rakstu lasiet 15. novembra numurā.
