„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 26. aprīlis
Piektdiena
Alīna, Rūsiņš, Sandris
+5.0 °C
skaidrs laiks

Atgriezās no Kanādas „Strazdiņos”

Līga Pauļuka ar vīru Arti Miļicinu ir aitkopji Bebrenes pagastā. Pirms dažiem gadiem viņi atgriezās no Kanādas, un, kā teica Līga, abi atjauno dzimtas mājas „Strazdiņi” un sezonā kopj aptuveni 90 aitu lielu ganāmpulku.

„Strazdiņu” dzimtas spēks

Dubļaino ceļu un lauku dēļ sarunājam tikšanos nevis „Strazdiņos”, bet gan Bebrenes pagasta pārvaldē, kur Līga strādā par kultūras tūrisma gidi. Līga stāstīja viena, jo todien saimnieks Artis bija darbā Daugavpilī.

Vaicāta, kāpēc attīsta aitkopību, Līga atzīst, ka aitas piestāv„Strazdiņu” pļavām un ainavai. Māja būvēta Krievijas cara agrārās reformas laikā. Rokot zemi, Līga atradusi Krievijas cara Nikolaja I valdīšanas laika trīs kapeiku monētu, izkaltu 19. gadsimta 40. gados.

„Jau toreiz māja piederēja mūsu senčiem. Taču padomju laikos tā bija nopostīta. Vēlāk, pagājušā gadsimta 90. gados, tā tika atjaunota, tad atkal pamesta novārtā. Nu mēs esam to atguvuši un atjaunojam no jauna. „Strazdiņi” atrodas kalna galā, apkārt aug ozoli un kļavas, kas varētu būt vismaz simts gadus vecas. Tur ir skaisti saullēkti un saulrieti, bet netālu, otrpus upītei, atrodas Ilzes Pilskalns. Tas nozīmē, ka šī  apkārtne bija apdzīvota ļoti sen. „Strazdiņos” jūt dzimtas spēku,” saka Līga.

Līga un Artis turpat izveidojuši bioloģisko saimniecību. Viņiem pieder 30 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, taču ar to esot par maz, lai varētu palielināt ganāmpulku, bet pagastā brīvas zemes nav. Pirms dažiem gadiem ganāmpulkam uzbruka plēsēji, tāpēc aitas vakaros atgriežas kūtī. Līga saka: „Man patīk aitkopība, taču, kad aitas jāatdod kautuvēm, ļoti pārdzīvoju. Tomēr aitkopība ar bizness, kas palīdz dzīvot laukos. Šeit nav citu darba iespēju, izņemot veikalus un pašvaldības iestādes.”

Runājot par kultūras tūrisma gides darbu, Līga pauž prieku, ka tūristi aktīvi brauc uz Bebreni. Tās ir grupas no Jelgavas, Rīgas, Daugavpils u.c. reģioniem. Cilvēki interesējas par Bebrenes muižas kompleksu un dabas parku „Dvietes paliene”, savvaļas zirgiem un govīm. Bija atbraukušas trīs sievietes, kuras runāja lietuviski, --  meita, māte un vecmamma (viena no Rokišķiem un divas -- no Kanādas), kuras meklēja Prodes muižu. Līgai tā diena un sievietes spilgti palika atmiņā, jo viņas tētis ir lietuvietis, turklāt viņa varēja padalīties ar cita lietuvieša, kas dzīvo Prodes pagastā, tālruņa numuru. Šoruden ieradās tūrists no Horvātijas, kurš Bebrenē uzturējās trīs dienas. „Brauc dažādi ceļotāji, mazas un lielas grupas. Varu stāstīt par dzimto novadu stundām ilgi. Lepojos ar Sēlijas cilvēkiem, vēsturi, dabu,” uzsver Līga. 

Vairāk lasiet 29. novembra numurā!

Komentāri

09.12.2019 20:29
Janīna Ancāne
Ļoti patīkami lasīt presē, ka Bebrenes pagasts attīstās, atgriežas ģimenes no ārzemēm. Atdzimst dzimtu mājas. Ļoti gribas cerēt, ka būs vienots Sēlijas novads, lai veidojas un nostiprinās sēļu pašlepnums par kopējo novadu. Lai vecas to izveidot