Kultūras nams laukos ir centrs, kur pulcēties iedzīvotājiem, bet, ja cilvēku ir maz, tā uzturēšana kļūst par slogu. Daugavpils novadā pēdējo četru gadu laikā palīgā saucieni pēc investīcijām kultūras iestāžu infrastruktūras sakārtošanai atskanējuši no dažādiem pagastiem. Pašvaldība tikmēr iegrimusi diskusijās par to, kā un vai iestāžu tīklu optimizēt, un no konkrētiem lēmumiem izvairās.
Informācija Latvijas kultūras datu portālā liecina, ka Latvijā ir 553 kultūras centri. Visvairāk to ir tieši Latgalē – šeit atrodas 27% no visiem Latvijas kultūras namiem. Ņemot talkā aktuālākos Centrālās statistikas pārvaldes datus par iedzīvotāju skaitu reģionā, var lēst, ka viens kultūras centrs Latgalē ir vidēji uz 1754 iedzīvotājiem. Tikmēr, piemēram, Zemgalē, kur darbojas krietni mazāk kultūras centru, – uz 2738 iedzīvotājiem.
Vienā pagastā trūkst darbinieka, citā -- ēkas
Daugavpils novadā uz 20 tūkstošiem iedzīvotāju ir 18 kultūras centri (tai skaitā kultūras nami, tautas nami vai sabiedriskie centri). Kultūras centra nav Tabores, Kalkūnes un Kalupes pagastā, toties, piemēram, Laucesas pagastā tādi ir divi – kultūras nams Mirnija ciemā un sabiedriskais centrs „Laucesa”. Pēc Pilsonības un migrācijas dienesta jaunākajiem datiem Laucesas pagastu kā savu dzīves vietu norādījuši 1266 iedzīvotāji. Lai gan šeit ir divi kultūras nami, atbildīgā darbinieka par kultūras dzīves norisēm pagastā šobrīd nav – vēl nesen izsludināta pieteikšanās uz kultūras nama vadītāja vakanci. Pagasta pārvaldes vadītājs Andris Ķesters klāsta, ka šim darbiniekam būtu jāstrādā abās iestādēs. Sabiedriskais centrs dala telpas ar bibliotēku, ēka pirms desmit gadiem piedzīvojusi vērienīgu rekonstrukciju, mājīgās telpas piesaista plašāku iedzīvotāju loku nekā plašais, bet noplukušais kultūras nams. Organizēt pasākumus pagaidām tur uzticēts bibliotēkas vadītājai Viktorijai Kvetkovskai, te darbojas vienīgais pagasta pašdarbnieku kolektīvs, vokālais ansamblis „Prieks”. Tikmēr kultūras namā ar 200 skatītāju vietām gadā notiek vien 4--5 kultūras pasākumi.
Otrā Daugavpils novada pusē – Kalupes ciemā -- kultūras dzīve sit daudz augstāku vilni. Nupat noticis ikgadējais Lāčplēša dienas lāpu gājiens, pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Ūbele lepojas, ka, par spīti pat sliktiem laika apstākļiem, iedzīvotāji ik gadu tajā pulcējas kuplā skaitā. Jumta, zem kura pēcāk sapulcēties kultūras dzīves aktīvistiem, šeit nav. Kā rēgs ciema centrā par aizgājušo atgādina grausts, kur agrāk atradies kultūras nams. Deviņdesmitajos gados ēka nonākusi privātīpašnieka rokās, cietusi ugunsgrēkā, un kopš tā laika pašvaldība neveiksmīgi cenšas panākt, lai īpašnieks sakārto degradēto vidi. I. Ūbele cer, ka, pateicoties paaugstinātajam nekustamā īpašnieka nodoklim, tas varētu mainīties.
Vēl lielākas cerības pirms četriem gadiem tika liktas uz jauna saieta nama izveidi bijušās pagastmājas vēsturiskajā ēkā. Pašvaldība izsludināja konkursu uz būvprojekta izstrādi, tajā uzvarēja SIA „Arhitekta L. Šmita darbnīca”, kas uzbūra vīziju -- zāle ar 80 skatītāju vietām, skatuve ar minimālu skatuves aprīkojumu, ēkas otrajā stāvā trīs darba telpas būtu paredzētas kultūras darbiniekiem. Plānotās izmaksas, lai šo vīziju īstenotu, ir apmēram miljons eiro. Uz šādu ieguldījumu pašvaldības domes vadība vairs nebija gatava parakstīties, jāatzīmē gan, ka projekta izstrāde izmaksāja 11 tūkstošus eiro. „Projekts ir labs, bet, diemžēl, tam nav finansējuma,” tagad atzīst Daugavpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Rasčevskis, „mēs neredzam ne iespējas, ne instrumentus, kur dabūt līdzekļus, lai varētu to īstenot.”
Interesanta situācija izveidojusies Līksnā – arī šeit nav ēkas, kur pulcēties Līksnas pagasta pašdarbnieku kolektīvu dalībniekiem vai citiem vietējās kultūras dzīves baudītājiem. Kultūras nams kā iestāde ar vadītāju gan turpina darboties. Kā risinājumu pašvaldība piedāvā atpirkt blakus esošo ēku un pamazām sākt to rekonstruēt. A. Rasčevskis gan atzīst, ka tam būs nepieciešami vairāki gadi, kas nozīmē, ka vēl vismaz nākamgad vietējos kultūras pasākumus līksniešiem būs jāsvin kādā citā ēkā. Līdz šim tas bijis kultūras centrs „Vārpa” Daugavpilī vai kafejnīca „Virāža”. A. Rasčevskis bilst, ka šobrīd pašvaldībā akūtāks jautājums esot, kur rast līdzekļus avārijas stāvoklī esošās ēkas nojaukšanai.
Vairāk lasiet 29. novembra numurā!
