Apkopot, aprakstīt un sarindot alfabētiskā secībā Latgales fotogrāfus un viņu veikumu -- lai īstenotu šo apņemšanos, fotomākslinieks Igors Pličs jau vairākus gadus vēršas pēc palīdzības dažādos muzejos, bibliotēkās, uzrunā pašvaldību pārstāvjus un privātpersonas. Taču enciklopēdija par Latgales fotogrāfu darbības vēsturi top lēnām, daļēji tāpēc, ka nebūt ne visi uzrunātie izrāda atsaucību.
Melnās konvertēs ievietotas un vairākās kastēs rūpīgi sakārtotas, Igors Pličs glabā fotokartiņas senlaicīgā koka skapī. Gluži kā Dainu tēvs, tikai tautasdziesmu vietā – vēstures liecības attēlos. „Mēģinu atdot parādu saviem cunftes brāļiem,” pieredzes bagātais Preiļu fotogrāfs to nodēvē par savu misiju. Igors Pličs savu dzīvi veltījis fotografēšanas aroda un mākslas izkopšanai, rīkojis dažādas izstādes, fotokonkursus. Pēdējo sešu gadu laikā viņš izdevis trīs grāmatas, fotoalbumu “Latgale fotogrāfijās” “Latgalietis XXI gadsimtā”, „Latgales ainava”. Lai veicinātu amata brāļu sadarbību reģionā, viņš savulaik dibināja arī biedrību (Latgales fotogrāfu biedrība), taču nācies atzīt, ka iecerēto rezultātu īsti nav izdevies sasniegt. Tagad viņu māc bažas, ka līdzīgi varētu notikt ar enciklopēdijas veidošanu.
Kāds atsaucas pats, cits jāuzrunā divkārt
„Uzrunāju tos, kuriem ir pieejama informācija par Latgales fotogrāfiem. Ļoti atsaucīgi ir cilvēki Izraēlā, Kanādā, ASV, arī Baltkrievijā atsaucās cilvēki, kuri var palīdzēt. Ja salīdzina, tad sanāk, ka Latgalē daudzi guļ kā partizāni bunkurā un sniedz maz informācijas,” vērtē I. Pličs. Taču to nevar teikt par visiem informācijās glabātājiem reģionā. Fotogrāfs uzslavē Balvu, Krāslavas puses pašvaldību iestāžu darbiniekus, kas labprāt ķērušies pie darba, -- apzina un sniedz informāciju par savas puses fotogrāfiem. Enciklopēdijā tiks iekļauti tie, kas, veicot savu darbu, atstājuši nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu, pierādījuši sevi, izcīnījuši balvas starptautiskā līmenī, devuši savu artavu preses attīstībā, laiduši klajā fotoalbumus utt.
Sākot darbu, fotogrāfs pats sastādījis 200 personu sarakstu, kas varētu atbilst šiem kritērijiem. Zīmīgi, ka apmēram 50, tātad ceturtā daļa, no tiem strādājuši tieši Daugavpilī. Taču tieši no Daugavpils informācijas glabātājiem panākt atsaucību bijis visgrūtāk. Talkā nākusi vietējā fotostudija „Ezerzeme - F”, kurai izdevies ieinteresēt Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju. 14. janvārī tur notiks seminārs, uz kuru tiek aicināti visi interesenti, kas varētu padalīties ar materiāliem par Daugavpils fotogrāfiem un viņu darbu.
Līdzīgs seminārs šī gada aprīlī notika Preiļos. Uz to ieradās arī cilvēki, kas paši nav fotogrāfi, vien vēstures entuziasti. Kolekcionārs Nikolajs Škuts, pēc profesijas ārsts, savulaik pētījis Dvinskas pirmos fotoateljē. „Viņa materiāli ļoti noderēs enciklopēdijas veidošanā,” I. Pličs ir pateicīgs labvēlim. Sniegt padomus apņēmies arī fotogrāfijas vēsturnieks, viens no Latvijas Fotogrāfijas muzeja izveidotājiem Pēteris Korsaks. No Daugavpils Universitātes akadēmiskajiem spēkiem atbalstu solījis Henrihs Soms.
Vairāk lasiet 13. decembra numurā!
