Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 15. jūlijs
Trešdiena
Egija, Egmonts, Egons, Heinrihs, Henriks
+9.8 °C
apmācies

Lielbritānijā aizritējis pretrunīgi vērtētais NATO jubilejas samits

NATO jeb Ziemeļatlantijas līguma organizācijas 70. gadadienā notika kārtējais visu tās 29 dalībvalstu samits. Arī „Latgales Laikam” izdevās klātbūtnē sekot līdzi pasaules līderu diskusijām, apmeklējot šī gada samita norises vietu – Volfordu Lielbritānijā.

Kosmoss un nauda, Krievija un Ķīna

Votforda ir neliela pilsēta netālu no Liebritānijas galvaspilsētas Londonas. Pilsētas, kas līdz šim bija iemantojusi popularitāti galvenokārt tikai tāpēc, ka šeit vairākus gadus tika uzņemtas filmas par Hariju Poteru, bet tās futbola komanda atrodas pēdējā vietā Anglijas premjerlīgā, pagājušajā nedēļā kļuva par lielās politikas mazo arēnu. Tagad šī Londonas piepilsēta ieies vēsturē kā vieta, kur norisinājās jubilejas NATO dalībvalstu līderu samits. Jāteic, tas noslēdzies ar neviennozīmīgiem rezultātiem.

Par pretrunīgu to sāka dēvēt pēc NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga preses konferences. Viņa paziņojumi par to, ka ir panāktas vienošanos un organizācija ir spēcīga, nesaskanēja ar dažu tikšanās dalībnieku teikto, turklāt viens no NATO vadošo valstu līderiem, ASV prezidents Donalds Tramps atteicās sniegt jebkādus komentārus un uzreiz pēc samita steidzīgi pameta samita norises valsti. Taču, neskatoties uz šiem „neviennozīmīgajiem momentiem”, samita rezultāti tiek vērtēti pozitīvi. J. Stoltenbergs paziņoja žurnālistiem un visai pasaulei, ka diskusija bijusi svarīga un laba, bet NATO joprojām ir spēcīga organizācija. „Mēs esam vienoti, viens par visiem un visi par vienu,” paziņoja J. Stoltenbergs, „mūsu uzticība organizācijas 5. pantam (NATO ir apņēmusies ievērot principu, ka uzbrukums vienai vai vairākām tās dalībvalstīm ir uzskatāms par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Šis ir kolektīvās aizsardzības princips, kas ir nostiprināts Vašingtonas līguma 5. pantā) ir nesatricināma.” Viņš atzīmēja, ka vienotība palīdzēja līderiem pieņemt vairākus svarīgus un stratēģiskus lēmumus. Pirmkārt, NATO paaugstinās savu kaujas gatavību – mēneša laikā organizācijas rīcībā nonāks 30 sabiedroto bataljoni, aviācijas eskadriļas un kara kuģi. Otrkārt, dalībvalstu līderi bija vienisprātis, ka arī kosmosam jākļūst par NATO operāciju vietu, vienlaikus ar sauszemi, gaisa, jūras un kibertelpu. Treškārt, politiskā un militārā alianse kļūs bagātāka – aizsardzības investīciju apjoms pieaudzis par 130 miljoniem ASV dolāru, kuri saņemti no Kanādas un NATO dalībvalstīm Eiropā. Turklāt J. Stoltenbergs piebilda, ka līdz 2024. gadam investīciju summai jāsasniedz 400 miljardus. Vēl līderi samitā apsprieda jaunus terorisma apkarošanas plānus un metodes, Ķīnas straujo izaugsmi, Krievijas bruņošanos un daudz ko citu. Runājot par Krieviju, ģenerālsekretārs bija lakonisks, taču paziņoja: „Mēs iestājamies par aizsardzību un bruņojuma kontroli, un arī turpmāk esam atvērti konstruktīvam dialogam ar Krieviju.” Tikšanās dalībnieki uzskatīja, ka arī šis paziņojums ir pretrunīgs, un tas izraisīja kārtējās diskusijas.

Un kur tad esam mēs?

Tikpat bieži kā Ķīna un Krievija, NATO konferencēs tika minēta Turcija un tās prezidenta Redžepa Erdogana vārds. Runa ir par to, ka jauno NATO plānu Baltijas valstu un Polijas aizsardzības jautājumā Turcijas prezidents atbalstīja nevis uzreiz, bet tikai pēc zināmas šaubīšanās. Klausoties R. Erdogana teiktajā, kļuva skaidrs, ka Turcija vēlas sadarboties ar visiem, un, būdama NATO dalībvalsts, par vienu no saviem galvenajiem partneriem uzskata Krieviju.

Neskatoties uz NATO 70. gadskārtai veltītā dalībvalstu līderu samita skandalozumu un bažām, ko ar savu uzvedība raisīja D. Tramps, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits nezaudē optimismu un uzskata, ka tikšanās bijusi veiksmīga. „Pirms samita man bija bažas, ka tajā neiztiks bez asām diskusijām,” prezidents paziņoja Latvijas žurnālistiem tūlīt pēc tikšanās ar alianses kolēģiem. Taču, atbalstot NATO ģenerālsekretāra J. Stoltenberga teikto, E. Levits uzskata, ka šajā samitā NATO nodemonstrēja savu spēku, kā arī to, ka joprojām ir spēcīgākā alianse pasaulē. Latvijas Valsts prezidents uzskata, ka NATO spēks ir tas, ka visi organizācijas locekļi, lai gan tiem ir dažādi viedokļi, vienmēr spēj atrast pareizo risinājumu, apvienoties. „Šis samits ir spilgts apvienošanās piemērs. NATO ir gan pašlaik, gan nākotnē ir daudz uzdevumu, bet mēs gūstam panākumus, jo protam mainīties, pielāgoties jaunajiem apstākļiem,” teica E. Levits. Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai Latvija pēc šī samita var justies drošībā, prezidents teica, ka mūsu valsts ir un būs aizsargāta, un dalība NATO to garantē.

Vairāk  nekā NATO līderu sarunas un tikšanās laikā pieņemtos lēmumus, visā pasaulē šoreiz apsprieda NATO dalībvalstu vadītāju uzvedību, viņu savstarpējās attiecības, kā arī viņu žestu valodu un pozas. Šāda neverbāla komunikācija dažkārt izsaka vairāk nekā būtu pieļaujams, un jebkuru tikšanos pārvērš teātrī. Nākamais NATO dalībvalstu līderu samitu ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ieplānojis 2021. gadā.