Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolā Saules skola notika apģērba otrreizējai izmantošanai veltīts pasākums.
Tā rīkotāji kopā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu, AS „Latvijas Zaļais punkts” un citām organizācijām aktualizēja jautājumu par nebeidzamas apģērba pirkšanas un izmešanas lietderību mūsdienu pasaulē. Pasākumā tika atklāta ilgtspējīgai modei veltīta fotoizstāde, notika apģērbu demonstrācija, ko Saules skolas audzēkņi un pasniedzēji radījuši no atkārtoti izmantojamiem izejmateriāliem.
Ilgtspējīgas modes ekspertu lomā iejutās modes zīmola „Velga Code” dibinātāja Velga Krukovska, kura rada unikālus aksesuārus un apģērbu no lietotiem materiāliem, un biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Dace Akule.
D.Akule atzīmēja, ka „šmotku” tēma, kura daudziem neko nenozīmē, viņai ir ļoti svarīga. Ko īpaši Daci interesē apģērbu ražošanas ietekme uz ekoloģiju, kā arī jebkura iespēja samazināt šo negatīvo ietekmi. Viņa minēja datus, ko apkopojusi Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) – 10% ogļskābās gāzes emisijas atmosfērā rodas apģērba ražošanas rezultātā. Jāatzīmē, ka pat lidmašīnu un kuģu kustības rezultātā izdalās mazāk kaitīgo izmešu. ANO aprēķinājusi, ka 20% ūdens piesārņojuma uz zemeslodes ir apģērba ražošanas rezultāts, kā arī apģērbs veido 5% atkritumu pasaulē. Rezultātā modes industrija tiek uzskatīta par vienu no lielākajām „piesārņotājām”.
„Latvijā apģērba otrreizējās pārstrādes jautājums nav tik aktuāls, kā citās valstīs. Piemēram, briti iegādājas vidēji 27 kilogramus jaunu apģērbu gadā, savukārt Latvijas iedzīvotāji – pagaidām tikai 10 kg,” pastāstīja Dace. Taču, viņasprāt, Latvijā ir slikti organizēta apģērba „pareiza izmešana” – atsevišķi no sadzīves, tostarp pārtikas atkritumiem. Jau ir mēģināts izveidot šādu sistēmu, piemēram, šajā virzienā darbojas labdarības veikalu „Otrā elpa” tīkls. Savukārt „Latvijas Zaļais punkts” pašlaik īsteno pilotprojektu – izvieto speciālus konteinerus, kuros var izmest nevajadzīgu apģērbu. Taču pagaidām Latvijā ir tikai aptuveni divdesmit šādi konteineri, turklāt tie visi atrodas Rīgā un tās apkaimē. Projekta gaitā tiks noskaidrots, kādu apģērbu uzskata par nevajadzīgu un izmet Latvijas iedzīvotāji, utt. „Pagaidām lielākā daļa izmesto apģērbu Latvijā tiek sadedzināta vai aprakta poligonos. Tādējādi dažādu uzkopšanai paredzētu lupatiņu, matraču un izolācijas ražošanai tiek izmantota pavisam neliela daļa. Kā izmantot nevajadzīgo apģērbu, lai tam būtu pievienotā vērtība, -- par to ir jādomā pastāvīgi,” teica Dace.
Vairāk lasiet 13. decembra numurā!
