Pagājušonedēļ vairākas pašvaldības steigušas pieņemt lēmumu, paužot savu vērtējumu par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu. Kamēr Daugavpils domes sēdē bez garām diskusijām valdības redzējums atzīts par labu esam, citur, Jēkabpilī, opozīcija aicināja pretoties valsts pārvaldes iecerēm. Neapmierinātību rosinājis tas, ka, atšķirībā no Daugavpils, Jēkabpilij jāapvienojas ar apkārtējiem novadiem, tādējādi zaudējot republikas pilsētas statusu.
Ministrija maina domas
Lai vienkāršotu un saīsinātu neērto nosaukumu, administratīvi teritoriālā reforma (ATR), radies kļūdains apzīmējums – novadu reforma. Šobrīd spēkā esošais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums gan nosaka, ka Latviju dalām ne vien novados, bet arī republikas pilsētās.* Pagaidām Latvijā tādas ir deviņas -- Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils, Rēzekne, Valmiera un Jēkabpils.
ATR gaitā daļai no tām republikas pilsētas statusu plānots atņemt. Sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) virzīja ieceri republikas pilsētas statusu saglabāt tikai divām pilsētām, galvaspilsētai Rīgai un tās pievārtē esošajam tūristu galamērķim – Jūrmalai. Īsi pirms ATR likumprojekta iesniegšanas Saeimā, koncepcijā veiktas izmaiņas, paredzot ar apkārtējiem lauku novadiem neapvienot Daugavpili, Liepāju un Rēzekni. Ja pirms šī grozījuma republikas pilsētu pašvaldību pārstāvji un to interešu aizstāve - Latvijas Lielo pilsētu asociācija, salīdzinājumā ar novadu pašvaldībām, ar asu negāciju pret ATR neizcēlās, tad pēc tam viss mainījās.
Neapmierināto vidū skaļākie ir jelgavnieki. Viņu pamatojums – VARAM neievēro vienlīdzību un taisnīgumu. To apliecina arī atbildīgā ministra Jura Pūces („Attīstībai/Par”) arguments – Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes pašvaldība ir „dzīvotspējīgas”, jo tajās visās būtu vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju un tas ir pietiekami pašvaldības funkciju realizācijai. Taču vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju ir arī Jelgavā, Ventspilī, Valmierā un Jēkabpilī.
Vairāk lasiet 17. decembra numurā!
