„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+9.2 °C
apmācies

REFORMAS, PROTESTI, KORUPCIJA – ar ko paliks atmiņā 2019. gads

Ir atlikušas tikai pāris dienas līdz svētkiem, kas patiesībā ir vien divu būtisku ciparu maiņa datuma pierakstā. Taču mūsdienu sabiedrībā ir nostiprinājusies tradīcija svinēt gadu miju. Daudzi ar to saprot gan sapņainu lūkošanos nākotnē, gan vērtējošu atskatīšanos pagātnē.

„Latgales Laika” žurnālisti sagatavojuši 2019. gada apskatu, aicinot arī lasītājus kritiski atskatīties uz notikumiem un procesiem Daugavpilī, Latgalē un valstī kopumā. Tie bija ne tikai uzmanību piesaistoši ziņu virsraksti, bet arī briestošo pārmaiņu liecinieki. To, cik sekmīgi tie būs bijuši, labāk nevis zīlēt ,lejot sveču vasku, bet vērtēt, apņemoties Jaunajā gadā sekot līdzi un analizēt visu, kas notiek visapkārt.

POLITIKA

Dinija Jemeļjanova

Jaunā pašvaldību vai politiskās ietekmes karte

Pašvaldību un valsts pārvaldes attiecības nekad nav bijušas sevišķi draudzīgas, taču tik augstos toņos, kā šogad, pagastveču mantinieku un valstsvīru „diskusijas” nav skanējušas jau sen. Un prognozējams, ka tās turpināsies vēl tik ilgi, cik ilgi būs vienota šī koalīcija. Tikai, ja administratīvi teritoriālās reformas izsludināšanas sākumā kā ieroči, iespējams, kalpoja datos balstīti fakti, pirms likumprojekta iesniegšanas Saeimā nevarēja nesajust politiskās ietekmes palaisto „toksisko gāzi” Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes virzienā. Par galveno karognesēju cīņā pret mazajām novadu pašvaldībām izvēlēts Juris Pūce („Attīstībai/Par”), kuru ļoti bieži redzam gan televīzijā, gan dzirdam radio, ka sāk piezagties bailes, vai drīz vien nesastapsim viņu arī savā ledusskapī. Tikmēr pašvaldību vadība savā frontē aicina darbiniekus, liekot aizpildīt visdažādākās anketas, drukāt manifestus un pat filmēties propagandas video. Galu galā --  ir apdraudētas ne tikai simtiem deputātu, bet arī tūkstošiem pašvaldību administrācijās strādājošo darba vietas.  

Harmonija lielākajā Latgales pilsētā

Pārvēlēšana – šis mistiskais jēdziens 2019. gada pirmajās nedēļās ne vienam vien Daugavpils politiķim bija kļuvis teju vai par mīļvārdiņu. Saucot lietas īstajos vārdos, jāatzīst, ka tas, ko Daugavpils domes deputāti vēlējās panākt, bija viņu atlaišana, kam pēc tam sekotu nevis pārvēlēšana, bet ārkārtas vēlēšanas. Cik tās pilsētniekiem izmaksātu, tagad vairs nav nozīmes prātot, jo deputātiem tomēr izdevās vienoties un dažiem pat paaugstināt sevi amatā.

Tā nu Cūkas gadu būsim pavadījuši Andreja Elksniņa („Saskaņa”) un Jāņa Lāčplēša („Latgales partija”) kopīgās valdīšanas zīmē. Korupcijas noziegumos apsūdzētais Rihards Eigims („Mūsu partija”) tikmēr šķietami atstāts rezervistos. Grozīti vai atcelti vairāki projekti, nākts klajā ar virkni iniciatīvu, kā pašvaldībai iejaukties privātajā biznesā, tomēr skaļāk par skaļu skan pārmetumi valstij un nacionālā mēroga organizācijām. Pilsēta, kas jau otro gadu pēc kārtas saņems lielāko summu no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, sūdzas par slikto valsts atbalstu. Līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām paliek nedaudz mazāk nekā pusotrs gads, kura laikā pilsētā, visdrīzāk, turpinās valdīt tāda harmonijas un laba prāta savienība, kāda vēl pirms gada nebija pat iedomājama.

“Gudrās galvas” dodas bezmaksas ekskursijās uz mājām

2019.gadu sagaidījām ar jauno Saeimas sasaukumu, bet veco valdību. Pēc koalīcijas sastiķēšanas arī parlamentā tapa jauns veidojums – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija. Tai piederīgie deputāti svēti nosolījās prioritārāk par sava politiskā spēka interesēm vērtēt reģionu vajadzības. Pagaidām gan izskatās, ka tās vairāk ir konkrētu uzņēmēju, baznīckungu vai pašvaldību vajadzības. Neiztikt arī bez pateicības vārdiem un aplausiem – bijušais politiskais konkurents Aleksandrs Bartaševičs („Saskaņa”) Latgales apakškomisijas vadītāju Edmundu Teirumnieku („Nacionālā apvienība”) par nopelniem miljona eiro nolobēšanai Rēzeknes Olimpiskā centra būvniecībai iecēla Rēzeknes goda pilsoņa statusā.

VESELĪBAS APRŪPE

Ivars Soikāns

Plānveida operāciju veikšanas apturēšana

Medicīnas nozari valstī jau gadiem moka problēmas. Nav bijis izņēmums arī 2019. gads. Plānveida operāciju veikšana Daugavpils reģionālajā slimnīcā tika apturēta augusta sākumā. Par iemeslu šādai rīcībai kļuva medicīnas speciālistu, šoreiz – anesteziologu trūkums. Viens ārsts bija devies  atvaļinājumā, bet vēl viens – saslimis. Aptuveni pēc pusmēneša, kad atpūtā esošais ārsts vēl līdz atvaļinājuma beigām atgriezās darbā, situācija ārstniecības iestādē normalizējās.

Dažs labs, droši vien, atceras, ka šis nebija pirmais gadījums, kad ārstniecības iestādē katastrofāli sāk pietrūkt konkrētu speciālistu. Pirms kāda laika slimnīca izjuta nopietnu neirologu trūkumu un bija apgrūtināta neatliekamās palīdzības sniegšana insulta pacientiem. Neskatoties uz to, ka slimnīca sadarbībā ar pašvaldību dažādos veidos cenšas risināt kadru problēmu, patlaban slimnīcā ir vairāki desmiti dažāda profila ārstu vakanču, daudzi speciālisti strādā uz izdegšanas robežas un neviens nezina, kurš „vadzis” lūzīs nākamais. Ar līdzīgām problēmām valstī saskaras arī daudzas citas slimnīcas, un pagaidām gandrīz nekas neliecina, ka situācija medicīnas jomā valstī varētu būtiski uzlaboties.

Mediķu streiks

Politiķi nav spējuši izpildīt pašu doto solījumu un atraduši tikai pusi no mediķu algu palielināšanai solītajiem 120 miljoniem eiro. Neskatoties uz to, „tautas kalpi”  rada iespēju vairākkārtīgi palielināt finansējumu politiskajām partijām, un tikai pēc plašiem sabiedrības protestiem nolēma iesaldēt plānoto algas palielinājumu sev.

Viss notiekošais izraisīja ne tikai plašus mediķu protestus, bet arī parakstu vākšanas uzsākšanu par Saeimas atlaišanu. Nu ir sasniegta „kritiskā masa”, un cilvēki vairs nav gatavi klusēt un paciest visas tās nejēdzības, ko pie varas esošie sastrādā. Tas vieš cerību, ka situācija valstī varētu mainīties un politiķi beidzot būs spiesti domāt par to, kas viņus sagaida par sliktu darbu.

Lētākas zāles

Pēc Daugavpils domes priekšsēdētāja ierosinājuma Daugavpils reģionālā slimnīca rudenī nosūtīja Zāļu valsts aģentūrai vēstuli ar lūgumu atļaut atvērt ārstniecības iestādē aptieku, kur iedzīvotāji varētu iegādāties medikamentus par slimnīcas slēgtā tipa aptiekas cenām. Tādējādi iedzīvotājiem tiktu radīta iespēja iegādāties medikamentus par zemākām cenām. Patlaban slimnīcas slēgtā tipa aptieka nodrošina ar medikamentiem slimnīcas pacientus ārstēšanas laikā, taču tā nedrīkst pārdot zāles pa tiešo patērētājiem, kā to dara komersants. Cenas šajā aptiekā ir ievērojami zemākas nekā turpat blakus esošajā komercaptiekā.

Gadījumā, ja Daugavpils reģionālā slimnīca saņems Zāļu valsts aģentūras atteikumu atvērt šādu aptieku, pašvaldība apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus. Jautājumu par medikamentu cenu samazināšanu var atrisināt arī valdība, grozot Ministru kabineta noteikums, kā to ieteikusi Konkurences padome. Tā atzinusi, ka Latvijā ir dārgākās zāles Baltijas valstīs.

Vairāk lasiet 27. decembra numurā!