Daugavpils domes vadības pēdējā 2019. gada preses konferencē piedalīties tika aicināti visi pašvaldības deputāti. Tajā viņiem visiem tika uzdots jautājums -- kāda ir bijusi aizejošā gada lielākā izgāšanās? Atbildes atšķīrās, vairums atzīst, ka ir bijušas lielākas un mazākas problēmas, taču būtisku izgāšanos nav bijis.
Vaino valsti
Valērijs Kononovs („Saskaņa”) atzina, ka lielākā izgāšanās bijusi pašvaldības un pašvaldības kapitālsabiedrību, kurām bijuši konti “PNB bankā”, naudas zaudēšana šajā bankā. Taču šī izgāšanās ir saistīta nevis ar pašvaldības darbu, bet gan ar nacionālo politiku banku jautājumos, norādīja deputāts. Viņaprāt, izgāšanās ir arī zaudētā 300 000 eiro priekšapmaksa kādai būvfirmai par būvdarbiem, kurus tā nav veikusi. Visus šos līdzekļus būtu varējis novirzīt dažādiem attīstība projektiem.
Arī Anatolijs Gržibovskis („Saskaņa”) uzskata, ka lielākā izgāšanā šogad bijusi saistītas nevis ar domes darbu, bet gan ar valstī notiekošo un nespēja īstenot tos investīciju projektus, kuri bija ieplānoti 2019. gadā. Deputāts pauda cerību, ka pašvaldība būs spējusi pārkārtoties un iemācījusies strādāt ar mazāku valsts līdzfinansējumu. Mihails Lavrenovs („Saskaņa”) uzskata, ka, ņemot vērā valsts budžetu, pilsētai ir jāsāk pelnīt, tai skaitā ar sporta objektiem un sporta infrastruktūru, Ruģeļu bāzi, Stropu trasi, biatlona trasi un citiem sporta objektiem. “Uzņemot sportistus un tūristus, mēs varam pelnīt un iegūt atpazīstamību gan valstī, gan pasaulē,” uzsvēra M. Lavrenovs.
Jānis Dukšinskis („Latgales partija”) kā vienu no neveiksmēm minēja to, ka Daugavpils šogad nesaņēma balvu kā ģimenei un bērniem draudzīgākā pilsēta, lai arī Daugavpils veikums šajā jomā ticis atzīts par gana labu. Domes priekšsēdētāja vietnieks norādīja, ka tas nav nedz Daugavpils nopelns, nedz traģēdija, jo ministrija bija ieviesusi izmaiņas nolikumā.
Projekti – gan panākumi, gan izgāšanās
Nataļja Kožanova („Saskaņa”) norādīja, ka dažkārt arī zaudējums var būt ieguvums. Kā vienu no šādiem piemēriem deputāte minēja pašas koordinēto deinstitucionalizācijas projektu. “No vienas puses, var šķist, ka ne īpaši patīkams bijis stāsts par renovētajiem dzīvokļiem Križos garīgi slimu personu izmitināšanai. Taču rezultātā tika rasts labāks risinājums, un šādi dzīvokļi tiks izveidoti 18. novembra ielā 354 V,” norādīja deputāte.
Pēc Jāņa Lāčplēša („Latgales partija”) domām, lielākā problēma pašvaldības darbā ir neizmantotās iespējas un zaudētie resursi. Kā uzskatāmākos piemērus saistībā ar to viņš minēja 300 000 eiro priekšapmaksas zaudēšanu par būvdarbiem, kas netika veikti objektā Parādes ielā. “Te nav vainīga valdība vai kas cits, bet gan mēs paši,” uzsvēra J. Lāčplēsis. Savukārt otra liela neveiksme, pēc domes priekšsēdētāja vietnieka domām, ir 2020. gada valsts budžets, kur Daugavpils ir palikusi bez adresēta finansējuma. Nedrošību rada arī Šķirotavas stacijas attīstības projekta apturēšana, kas var radīt problēmas vairākiem pašvaldības investīciju projektiem.
Vairāk lasiet 3. janvāra numurā!
