Sabiedrībai novecojot, aizvien pieprasītāki ir sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumi. To apliecina Latgales pašvaldību sociālo centru -- pansionātu vadītāju aptaujas rezultāti. Atbrīvojoties vienai vietai, tūlīt pat piesakās divi, trīs un pat vairāk cilvēki, kuri stāv rindā, lai pavadītu aprūpētas vecumdienas savā novadā vai pilsētā.
Pārvēršas par medicīnas iestādēm
Labklājības ministrija (LM) nenoliedz, ka, līdz ar sabiedrības novecošanos, pieaug pieprasījums pēc ilgstošas sociālas aprūpes pakalpojumiem, pakāpeniski pieaug arī šādu institūciju skaits. LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Egita Dorožkina informē, ka 2016. gadā Latvijā bija 86 šādas institūcijas, bet 2018. gadā -- 104, savukārt 2019. gadā reģistrētas 11 jauni šādu pakalpojumu sniedzēji.
Arī Latgale nav izņēmums. Pērn izveidots aprūpes centrs „Vārkava”, šogad Ludzas novada pašvaldība iecerējusi sociālās aprūpes centram „Ludza” veidot filiāli Isnaudas pagastā, pastāstīja centra vadītāja Regīna Borisova.
Saskaņā ar Valsts statistikas 2018. gada pārskatu, pašvaldību un citās institūcijās vienas personas uzturēšanai mēnesī kopumā izlietoti 585,96 eiro (bez humānās palīdzības un kapitālieguldījumiem). Viļakas sociālās aprūpes centra (SAC) vadītāja Līna Barovska atzīst, ka pakalpojums kļūst aizvien dārgāks, jo centri un pansionāti pakāpeniski pārvēršas par medicīnas iestādēm. „Mēs no slimnīcām saņemam klientus ar izgulējumiem, hroniskām vai nedziedināmām slimībām. Lai viņus izārstētu vai apārstētu, vajadzīgas zāles, un tās maksā dārgi,” atzina vadītāja.
Viena klienta uzturēšanas izmaksas Latgales pansionātos svārstās no 372 eiro līdz 626 eiro mēnesī.
Atbalsta pašvaldības un sponsori
SAC, pansionāti un pansijas tiek uzturētas arī ar pašvaldību vai sponsoru, tostarp ārvalstu labdarības organizāciju, atbalstu. Piemēram, jau minētais Viļakas SAC ar Zviedrijas labdarības organizācijas atbalstu visus klientus ir apgādājis ar funkcionālajām gultām un citu inventāru. Turklāt Viļakas novada dome atbalsta visas centra vajadzības, teica L. Barovska.
Kas varētu samazināt uzturēšanas izmaksas? VSAC „Dagda” vadītājs Andris Badūns uzskata, ka valstij vajadzētu daļu ES fondu līdzekļu novirzīt pašvaldību pansionātu un SAC infrastruktūras, tostarp ēku, jeb dzīves vides uzlabošanas projektiem. Viņš teica: „Mūsu centrs „Dagda” strādā vecās slimnīcas ēkā. Ja būtu Eiropas finansējums, mēs varētu šo ēku padarīt mūsdienīgāku.” Tikmēr Dagdas novada dome atbalstīja specializētā transporta iegādi klientiem ar kustību traucējumiem.
Tāpat ES fondu atbalsts noderētu Līvānu novada alternatīvās aprūpes pakalpojumu centra „Rožlejas” paplašināšanai. „Pašvaldība iegādājusies bijušo pasta ēku, kur varētu, piemēram, ierīkot kapliču,” atzina centra vadītāja Gunta Jaudzema.
„Valstij būtu jāparūpējas par pensionāriem, kuri saņem pensijas zem minimālā līmeņa. Ja pensijas, lai uzturētos pansionātā, nepietiek, piemaksā bērni, radinieki, bet, ja piederīgo nav, to dara pašvaldība,” teica Subates katoļu draudzes sociālā aprūpes iestādes „Miera nams” vadītāja Sofija Glūmāne.
Gandrīz visiem pansionātiem pietrūkst funkcionālo gultu.
Lielai daļai SAC, pansionātu un pansiju lielākās galvassāpes sagādā tas, ka trūkst diplomētu un pieredzējušu sociālo aprūpētāju un citu speciālistu. kā arī aprīkojuma, tostarp funkcionālo gultu, ratiņkrēslu u.c., kas ir dārgi.
Vairāk lasiet 3. janvāra numurā!
