Latvijā uz zinātnes universitātes statusu turpmāk varētu pretendēt tikai četras universitātes. Darba grupa, kuras priekšgalā ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, publiskojusi piedāvājumu, kas ir izraisījis nopietnas bažas Daugavpils Universitātē (DU), kura, līdzīgi kā Liepājas Universitāte, salīdzinoši nelielā studentu skaita dēļ var zaudēt savu pašreizējo statusu.
Ko paredz priekšlikums?
Saskaņā ar priekšlikumu, Latvijā uz zinātnes universitātes statusu varētu pretendēt tikai Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa Universitāte (RSU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU). Savukārt pārējās augstākās mācību iestādes varētu būt augstskolas, kuru primārais uzdevums ir sagatavot darba tirgum nepieciešamos speciālistus.
Idejas autori uzskata, ka augstskolu tipoloģija padarīšot Latvijas augstākās izglītības sistēmu efektīvāku un saprotamāku. Lai virzītos uz augstskolu sadalīšanu divās grupās, gan ir nepieciešamas izmaiņas Augstskolu likumā, un pagaidām nav skaidrs, vai nepieciešamie grozījumi likumā tiks izstrādāti IZM vai Saeimas atbildīgajā komisijā.
Patlaban ierosināts, ka universitātē nepieciešami vismaz 4000 studentu, tai ik gadu jāpiešķir doktora grādi jomās, kurās universitāte atbilst starptautiskām prasībām, tai jāpierāda sava zinātniskā darbība ar starptautiski atzītām publikācijām. Darba grupa iesaka, ka vismaz 60% akadēmiskā personāla jābūt ar doktora grādu. IZM prasa šādu grādu vismaz 65% mācībspēku.
Iecerētais palīdzēšot virzīties uz valdības deklarācijā pausto apņemšanos panākt, ka vismaz viena Latvijas augstskola starptautiskajos reitingos tiek starp 500 labākajām. Šobrīd pašmāju lielākās universitātes – LU un RTU – starptautiski ir starp 800 labākajām. Latvijas augstākās izglītības iestāžu sadalīšana universitātēs un augstskolās paredzēta arī koncepcijā “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”, ko sagatavojusi IZM, taču tajā vēl iespējamas izmaiņas saskaņā ar saņemtajiem priekšlikumiem.
Irēna Kokina: „Kvantitatīvais rādītājs nedrīkst būt noteicošais”
Daugavpils Universitātes (DU) rektore Irēna Kokina, komentējot iespējamo universitātes statusa zaudēšanu, „Latgales Laikam” atzina, ka vienīgais no darba grupas nosauktajiem kritērijiem, kuram DU neatbilst, ir studējošo skaits. Sākotnēji kā kritērijs universitātes statusa saglabāšanai figurējuši 5000 studējošo, pēc tam – 4000. Kādēļ izvēlēts tieši šāds skaitlis, neviens nav paskaidrojis.
DU rektore iebilst pret kvantitatīvo rādītāju kā noteicošo kritēriju augstskolu un universitāšu klasifikācijā. “Tas ir nekorekti, ja ņem vērā, ka pēdējās desmitgadēs valstī realizētās politikas dēļ no Latgales ir aizplūduši aptuveni 30% pastāvīgo iedzīvotāju un DU vienkārši nevar pretendēt uz tik lielu studējošo skaitu,” uzsvēra I. Kokina.
Viņa norādīja, ka augstskolu tipoloģijas apspriešanas sanāksmes ir notikušas arī aiz slēgtām durvīm. “Bijis pat gadījums, kad tikām uzaicināti piedalīties komisijas sēdē, bet pēc tam tikām maldināti – mums pateica, ka sēde nenotiks. Pēc tam gan izrādījās, ka sēde tomēr notikusi, tikai bez mūsu un Liepājas Universitātes pārstāvju piedalīšanās,” pastāstīja I. Kokina.
Ja papēta universitāšu kritērijus Eiropā, tur, pēc DU rektores teiktā, kvantitatīvais rādītājs nekad nav bijis noteicošais kritērijs universitātes statusa piešķiršanai. Daudz būtiskāki ir uz zinātni orientētie, ar programmu darbību un saturisko piedāvājumu saistītie kritēriji, ko akreditācijas procesā izvērtē starptautiskas komisijas.
Arvils Ašeradens: „Jāvērtē spēja konkurēt starptautiskajā arēnā”
Atbildot uz jautājumu par kvantitatīvajiem kritērijiem, A. Ašeradens „Latgales Laikam” atzina, ka akadēmiskajā pasaulē nav konkrēta skaitļa, kas noteiktu studentu skaitu universitātē. Darba grupa ir vadījusies pēc aprēķina -- zemākā iespējamā robeža, lai augstskola varētu kvalificēties starptautiskiem pētījumiem.
Piemēram, Tartu Universitātē patlaban ir 13 000, bet Viļņas universitātē – 18 000 studējošo. Latvijā universitāšu studentu skaits ir ievērojami mazāks. Mēģinot izkalkulēt zemāko robežu, lai iegūtu proporciju -- vismaz 250 doktoranti, kas ir 7% no bakalauru skaita, komisija nonāca pie skaitļa 5000. Vēlāk tika izdarīta korekcija, pazeminot šo robežu līdz 4000 studējošo, lai universitātes statusam varētu kvalificēties arī LLU. „Kritēriji ir daudz zemāki nekā pērējiem konkurentiem, bet mēs vismaz kvalificējamies,” norādīja A. Ašeradens.
LU, RTU, RSU un LLU ir četras Latvijas universitātes, kuras figurē starptautiskajos augstskolu reitingos un ir spējīgas izpildīt kvalifikācijas prasības -- 1000 zinātniskās publikācijas piecos gados. „Tas, ka Daugavpils Universitāte var zaudēt universitātes statusu, ir visai maz saistīts ar kvantitatīvo kritēriju, tas ir saistīts ar tās spēju spēlēt starptautiskajā līgā un kvalificēties starptautiskajiem reitingiem,” uzsvēra A. Ašeradens.
Vairāk lasiet 10. janvāra numurā!
