Pagājušajā svētdienā, 4. janvārī, Skrindu dzimtas muzejā Vabolē prezentēta grāmata „Dieva kalps Jānis Mendriks MIC -- īsts cilvēks un priesteris”. Tā izdota pagājušā gada nogalē un vēsta par mariāņu tēva Jāņa Mendrika dzīvi.
„Jānis Mendriks bija sirsnīgs, labs cilvēks. Mamma atceras, ka, ciemojoties Mendriku mājās, priesteris, kuru visi mīļi sauca par Jānīti, bērnus cienāja ar konfektēm”. Tā mammas un vecmammas atmiņu stāstījumu iesāka Jāņa Mendrika brāļa mazmeita Silvija Sudmale. Ar Dievmātes palīdzību viņš daudzreiz tika paglābts vispirms no vāciešu, vēlāk -- no padomju varas vajāšanām pagājušā gadsimta 40.--50. gados.
Grāmatu pasākumā prezentēja Mariāņu kongregācijas tēvi sadarbībā ar muzeju. Tās tapšanas koordinators, mariāņu priesteris Dmitrijs Artjomovs, pastāstīja, ka Mariāņu kongregācijas arhīvos glabājas kādas ticīgās ar roku pārrakstīta mariāņu tēva Jāņa Mendrika otrā dienasgrāmata (pirmā dienasgrāmata, iespējams, bija sadedzināta). Tur J. Mendriks stāsta par vajāšanām Otrajā pasaules karā, kad viņam piesprieda nāves sodu, jo viņš atteicās laulāt sarkano partizānu nošautu vācu policijas ierēdni. Priesteris bija spiests slēpties pie radiem, ceļot no vienas draudzes uz citu. Vajāšanas turpinājās arī pēc kara. 1950. gadā tēvs Jānis tika apcietināts, notiesāts un deportēts uz Vorkutu par „pretpadomju nacionālistisko bandu organizēšanu un aģitāciju”. Pienāca 1953. gads, nomira Staļins, un cietumnieki lūdza atbrīvot viņus, taču pārmaiņas notika lēni, tāpēc viņi uzsāka streiku, kuru padomju karavīri apturēja, nošaujot vairākus streikotājus. Starp viņiem bija arī Jānis Mendriks, kurš, kā teikts grāmatā publicētā liecībā, līdz pat savai nāvei pildījis priestera pienākumus, proti, devis grēku piedošanu mirstošajiem. Pēc gandrīz četrdesmit gadiem,1991. gadā, priesteris tika reabilitēts, jo bija nelikumīgi notiesāts.
Vairāk lasiet 10. janvāra numurā!
