Meža ugunsgrēku postījumi Austrālijā izraisījuši plašu rezonansi. Tikmēr Latgalē jau šoziem reģistrēti pirmie kūlas ugunsgrēki. Latgales zoodārza direktors un dabas pētnieks Mihails Pupiņš salīdzina abus gadījumus, atgādinot, ka jebkurā ugunsgrēkā iet bojā tūkstoši kukaiņu un mazo dzīvnieku.
Austrālijā meža ugunsgrēkos kopš pagājušā gada septembra līdz šī gada janvāra sākumam izdeguši aptuveni 6 miljoni hektāru meža un dabas parku, gājis bojā vismaz viens miljards dzīvnieku, tostarp koalas lāči, ķenguri u.c. Policija jau apcietinājusi un ierosinājusi krimināllietas vairāk nekā pret 180 iespējamiem mežu dedzinātājiem, tostarp 40 nepilngadīgajiem. Vainīgajiem var piemērot brīvības atņemšanu līdz 21 gadam, ziņo ārvalstu mediji.
Dzīvības ķēdē ir vērtīgs katrs kukainītis
Mihails Pupiņš bieži dodas uguns nopostītās pļavās un mežos, lai redzētu, fotografētu un stāstītu starptautiskām dabas aizsardzības organizācijām, kādu postu nodara cilvēku izraisītie kūlas un meža ugunsgrēki.
Dedzinot kūlu, cilvēks iznīcina tos kukaiņus un mazos dzīvniekus, kas ziemo uz sauszemes, bet pavasarī dodas nārstot ūdenī. „Pamodušās no ziemas miega, mazās radības nepaspēj tikt līdz ūdenstilpei, jo jāmēro 50--100 metri. Šādi ugunsgrēki apdraud simtiem varžu, tostarp ugunskrupju, tritonu, čūsku, arī bruņurupuču, un tūkstošiem kukaiņu. Diemžēl, pūšot stipram vējam, sadeg arī lielāki dzīvnieki,” saka M. Pupiņš.
Aicināts prognozēt Austrālijas postošo ugunsgrēku sekas, dabas pētnieks spriež, ka pēc dažiem gadiem kontinentā stipri izmainīsies augu un dzīvnieku populācijas un sugas, kuras veidos izdzīvojuši dzīvnieki.
Arī Latgales zoodārzā ir dzīvnieki, kuru senči dzimuši Austrālijā. Tie ir bārdainie pūķi (ķirzakas) un cukura oposumi, kā arī Austrālijā ievestie jūras krupji. „Šausmīgajos ugunsgrēkos Austrālijā iet bojā arī šo sugu pārstāvji,” bilst M. Pupiņš.
Viņš aicina nededzināt kūlu, bet, esot mežā, nesmēķēt un nekurināt ugunskurus. Smēķējot ieteicams lietot nevis sērkociņus, bet gan speciālas šķiltavas, kuras nevar izmantot bērni. Turklāt nedrīkst izmest stikla vai plastmasas pudeles ar šķidrumu, jo, piemēram, spožā saulē tās var aizdegties.
Skandināvijā un ASV atļauta kontrolēta dedzināšana
Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš atzīst, ka arī Latvijā ugunsgrēkos iet bojā augi un dzīvnieki, tomēr, salīdzinot ar Austrāliju, kur ugunsgrēku rezultātā radušies ievērojami postījumi dabas daudzveidībai, netiek apdraudētas šo augu populācijas, turklāt daba nodegušajās teritorijās pakāpeniski atjaunojas.
