Šogad svinam Latgales dziesmu svētku astoņdesmito un to atjaunošanas trīsdesmit gadu jubileju. Pasākuma mākslinieciskais vadītājs, Daugavpils apriņķa koru virsdiriģents Jevgeņijs Ustinskovs pastāstīja, ka tie būs ļoti latgaliski svētki, jo dziedās visi Latgales kori, tostarp Vispārējo latviešu dziesmu svētku un Eiropas konkursu laureāti, gandrīz visas dziesmas tiks dziedātas latgaliešu valodā.
Aicina atcerēties Alfrēdu Feilu
„Iepriekšējiem dziesmu svētkiem bija cita nozīme un cits saturs. 1940. gadā Alfrēds Feils uzņēmās Latgales dziesmu svētku organizēšanu un vadīšanu Daugavpilī. Es tos neuzskatu par pirmajiem, jo pirms tam kori bija pulcējušies uz svētkiem Rēzeknē. Taču tie bija pēdējie kora mūzikas svētki brīvajā Latvijā,” atgādina Jevgeņijs.
Alfrēds Feils bija pazīstams komponists un izcils kordiriģents, Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors, kuram bija liela lomu ne tikai Latgales dziesmu svētku rīkošanā 1940. gadā, bet arī Latgales un Latvijas kora mūzikas attīstībā, uzskata Jevgeņijs un rosina nosaukt viņa vārdā Stropu estrādi.
Pēc pusgadsimta --1990. gadā -- Stropos izskanēja pirmie Latgales dziesmu svētki jau atjaunotajā Latvijā. Tos veidoja izcilā kordiriģente un pedagoģe Terēzija Broka. „Tie bija patriotisku dziesmu un patriotisma svētki,” atzīst Jevgeņijs.
Savukārt J. Ustinskovs bija Latgales dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs 2005., 2010. un 2015. gadā, un ir uzņēmies organizatora pienākumus arī šogad. Viņš uzsver: „Veidojot svētku programmu, pieturos pie koncepcijas, ka Latgales dziesmu svētkos jādominē Latgales komponistiem un dziesmām latgaliešu valodā.”
Arī šogad vairāk nekā 1000 koristi dziedās galvenokārt latgaliešu valodā vai latgaliešu tautasdziesmu apdares, tostarp arī pirmatskaņojumus. Dzirdēsim Latvijas jaunrades konkursa laureātu Ēvalda Dauguļa latgaliešu tautasdziesmas „Pi Dīveņa gari goldi” apdari un Jevgeņija Ustinskova latgaliešu tautasdziesmas „Ai, galdeņi” apdari.
Stropu estrādei nepieciešama rekonstrukcija
Jevgeņijs rosina rekonstruēt Stropu estrādi. „Tā bija uzcelta 4000--5000 dziedātājiem, taču šodien koristu un koru nav tik daudz. Pēc aptuvenām aplēsēm, Latgalē koristu saime ir sarukusi aptuveni par 1000 dziedātājiem. Turklāt estrādes konstrukcija neatbilst mūsdienu akustiskajām un vizuālajām prasībām,” teica Jevgeņijs.
Viņš uzskata, ka konstrukcijai būtu jāuzliek jumts gan akustikas uzlabošanai, gan lai koristi varētu paslēpties no lietus vai saules.
