Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir bīstami veselībai un dzīvībai. Liela daļa Latvijas dzīvojamā fonda degradējas pat līdz grausta stāvoklim, revīzijas gaitā desmit pašvaldībās secinājusi Valsts kontrole.
Apmēram viens miljons jeb 70% no visiem Latvijas mājokļiem ir daudzdzīvokļu mājas. Lielais pārsvars arī mudinājis Valsts kontroli pievērsties to drošības tēmai, “Latgales Laikam” pastāstīja Valsts kontroles Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne. Revīzijā secināts, ka kopš denacionalizācijas atbildīgās institūcijas daudzviet nav veicinājušas dzīvokļu īpašnieku atbildību ne par savu mājokli, ne arī par pašu ēku -- kāpņutelpām, liftiem, jumtu, balkoniem un citiem elementiem.
Revīzija veikta Daugavpilī un Valmierā, kā arī Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novadā. Tur atklājies, ka arī gadījumos, kad par apsaimniekošanas maksu ir atbildīgas pašvaldības un to dibinātie namu apsaimniekotāji, daudzviet apsaimniekošanas maksa nav noteikta atbilstoši māju uzturēšanas vajadzībām.
Revīzijā konstatēts, ka vairāk nekā 50% māju dzīvokļu īpašnieku nemaz nevar saņemt informāciju par savas ēkas stāvokli, jo ikgadējās ēku pārbaudes nemaz nav veiktas. Turklāt apsaimniekotāji grēko ar ēku uzturēšanas darbu plānu un remontdarbu tāmju gatavošanu, un kopumā māju lietas, kuras atrodas apsaimniekotāju pārziņā, ir nepilnīgas. Tieši tas pats ir ar nedzīvojamo ēku pārvaldīšanu, kas pieder pašvaldībām (skolas, kultūras nami un bibliotēkas), arī tur pašvaldībām jāpievērš krietni lielāka uzmanība apsaimniekošanas vajadzību noskaidrošanai un darbību plānošanai.
Likumdevējs pašvaldību būvvaldēm ir uzticējis pienākumu būt par uzraugu, kam ir pienākums uzraudzīt, lai to teritorijā esošās ēkas ir drošas.
Tomēr revīzijā secināts, ka būvvaldes pārbaudes lielākoties veic, tikai reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, nevis plānveidīgi strādājot, lai vispirms pievērstos drošības ziņā visriskantāko ēku situācijas uzlabošanai. Tāpat būvvaldes nav izmantojušas iespēju bez maksas saņemt no kadastra informācijas sistēmas datus par ēkām. Nereti namu īpašniekiem trūkst kontrolējošās institūcijas spiediena īpašumus sakārtot. Valsts kontroles ieskatā, pašvaldībām un to būvvaldēm, lai nodrošinātu ēku drošību, jākoncentrējas uz riskantāko jomu kontroli, gan laikus atklājot bojājumus, gan nosakot pienākumu īpašniekiem novērst jau radušos apdraudējumu.
Šādas attieksmes rezultātā daudzu desmitu gadu laikā daudzas ēkas ir nolietojušās tiktāl, ka daudzās ir bīstami uzturēties.
No izlases veidā revīzijā apskatītajām 82 daudzdzīvokļu mājām 51 jeb 62% māju, kurās ir 736 dzīvokļi un dzīvo ap 1500 personu, pastāv arī ar ugunsdrošības neievērošanu saistīti bojājumi.
Kamēr ēkas turpina degradēties, apdraudot iemītniekus, garāmgājējus un vidi, pieaug arī remontdarbiem nepieciešamās izmaksas. Valsts kontrole ir aplēsusi, ka, lai novērstu iedzīvotāju mitināšanos šajā 51 ugunsnedrošajā mājā, jauna dzīvojamā fonda veidošanas izmaksas būtu 29 miljoni eiro.
Valsts kontrole pēc revīzijas aicinās Ministru kabinetu sniegt atbalstu par mājokļu politiku atbildīgajai Ekonomikas ministrijai, lai tā kopā ar citām iesaistītajām iestādēm skaidri novērtētu pašreizējās situācijas cēloņus un izstrādātu risinājumus to novēršanai. Tā kā ēku sakārtošanai nepieciešamie līdzekļi pārsniedz īpašnieku maksātspēju, viens no risinājumiem būtu finansiāla atbalsta mehānisma radīšana tiem ēku īpašniekiem, kas vēlas veikt ieguldījumus savas mājas drošības uzlabošanai.
Pašvaldībā trūkst būvinspektora
Katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jāuztur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem. Tā uzskata Daugavpils domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa, piebilstot, ka departamentā trūkst papildspēku.
Atšķirībā no dažām citām Latvijas pašvaldībām, kur pat gadījumos, kad būvvalde konstatē nozīmīgus ēkas bojājumus, neseko saistoši lēmumi nepilnību novēršanai, Daugavpilī lēmumi seko vienmēr, atzīmē S. Pupiņa. Valsts kontrole šajā jomā Daugavpili ir atzīmējusi kā vienu no priekšzīmīgākajām pašvaldībām.
Tomēr ir arī problēmas. Departamenta pārstāve pauž pārliecību -- ja tā rīcībā būtu vairāk būvinženieru, veicamā darba apjoms varētu būt lielāks. Taču izsludinātajam konkursam uz vakanto būvinspektora vietu gada laikā nav pieteicies neviens pretendents.
