Inga Goldberga līdz 2018. gada Saeimas vēlēšanām Daugavpilī bija zināma lielākoties kā pieredzes bagāta pašvaldības darbiniece. Tagad, nu jau vairāk nekā gadu, viņa ir politiķe, 13. Saeimas deputāte, darbojas partijas „Saskaņa” frakcijā. Karjera parlamentā izrādījusies veiksmīga -- septembrī viņa ievēlēta par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju. Tomēr lemšana par šobrīd vienu no karstākajiem tematiem, administratīvi teritoriālo reformu (ATR), viņai gājusi secen.
Jūs agrāk bijāt administrācijas darbiniece, tagad esat politiķe. Kā vērtējat -- ATR ir vairāk administratīva reforma vai tomēr politisks lēmums?
Runājot par reformu, ir ļoti grūti izvairīties no kritikas. Likumprojekts, tai skaitā karte, ko izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), varēta būt labāks. Tagad VARAM ministrs Juris Pūce to ir iesniedzis Saeimā -- nodevis atbildību deputātiem. Ja pirmajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, kad runājām par šo likumprojektu, ministrs solīja būt klāt un strādāt kopā, tagad redzams, ka tā īsti nav.
Uzskatu, ka, lai zīmētu karti, vispirms jāpārstrādā likums „Par pašvaldībām”. Ir jāsaprot, ar ko jaunās pašvaldības nodarbosies, bet ministrija to sola prezentēt tikai pavasarī. Tāpat komisijā lūdzām, lai ministrija izstrādā modeli, kā tiks vēlēti pašvaldību domes deputāti, nodrošināta pārstāvniecība, lai lielajos novados būtu pārstāvēti arī mazo pagastu iedzīvotāji.
Tagad jūsu vadītā komisija to vairs neskatīs, jo speciāli šim mērķim ir izveidota jauna komisija.
Es domāju, ka tieši tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai „noņēma” šo jautājumu, izveidojot jaunu komisiju. Un tā, diemžēl, jau strādā bez jaunā likuma „Par pašvaldībām”. Savukārt likumā par vēlēšanām arī nekas nemainās, tikai samazināsies deputātu skaits, un tas ir jautājums par demokrātijas principiem.
Sekoju līdzi notiekošajam, arī jaunajā komisijā cenšos komentēt lietas, kuras es pārzinu. Vai nu norādu uz ieplānotajām aplamībām, vai ko pozitīvu. Tagad Administratīvi teritoriālās reformas komisija ir atteikusies no kritērijiem, kas kalpoja par pamatu pašvaldību izveidošanai.
Vai tie ir kritēriji, kurus J. Pūce tik bieži minēja?
Jā, šie kritēriji no likumprojekta ir izslēgti, un man ir bažas, ka jaunās pašvaldības veidos politiski, kas nav taisnīgi. Juris Pūce visu vasaru brauca uz pašvaldībām un jauno pašvaldību robežas pamatoja, atsaucoties uz kritērijiem, bet nu šo kritēriju vairs nav. Tāpēc nespēju iedomāties, kā tagad komisijas deputāti to paskaidros pašvaldībām. Uzskatu, ka labāk būtu, ja tiktu pieļauti izņēmumi, pašvaldības, kas neatbilst kritērijiem, tad mēģinātu izskaidrot atkāpi, nevis vispār atteiktos no kritērijiem.
Daudzi, piemēram, Valsts kontrole, norādījusi, ka šo darbinieku pašvaldībās ir par daudz. Kā samazināt lielo administratīvo slogu?
- Es piekrītu, ka administrācijas dažkārt ir pārāk lielas. Strādājot Daugavpilī, arī man šķita, ka varam paši kaut ko optimizēt. Bet, tā kā vara ir saaugusi ar administrāciju, tad tā jau negribēs atlaist savus cilvēkus. To var risināt, ar likumu nodalot administratīvo pārvaldi no politiskās. Šajā virzienā ir sperti pirmie soļi -- kapitālsabiedrību pārvaldība ir nodota izpilddirektoram. Neesmu dzirdējusi, kā šajā ziņā veicas Daugavpilī, bet man patīk, ka Rīgā izpilddirektors to paņēmis savās rokās un mēģina ieviest kārtību.
Kāda būtu efektīvāka pārvaldība – divas pašvaldības --pilsētai un laukiem, vai viens Daugavpils novads?
Varbūt neizpelnīšos novada cilvēku atbalstu, bet uzskatu, ka varētu kopā strādāt. Kad strādāju pilsētas domē, atceros, ka mēs viens otram, novads pilsētas domei un otrādi, pārskaitījām naudu par skolēniem. Tas ir bezjēdzīgi. Cilvēki baidās, ka tad, ja centrs ir lielajā pilsētā, tad novados nekas nenotiks. Bet tam jau nav pierādījumu, jo nekad nav mēģināts šādi dzīvot. Manuprāt, ieguvēji varētu būt abi.
Tagad Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas pašvaldība kartē iezīmēta atsevišķi no novada, bet likumprojektā nav mainīts tas, ka šī pilsētām un novadiem ap tām kopīgi jāveido, piemēram, izglītības pārvalde, jāorganizē atkritumu apsaimniekošana. Šobrīd ministrijas priekšlikums paredz, ka jāveido kopīgi attīstības plāni. Es nevaru iedomāties, kā kopēju attīstības programmu varēs apstiprināt divas pašvaldības, divas domes.
Tad šobrīd Daugavpils, Liepājas, Rēzeknes gadījumā tiek skatīts variants veidot atsevišķas domes, bet administrāciju kopā?
Jā, tie, kas steigā izvirzīja ideju veidot atsevišķas domes, nav izpētījuši, kā tas reāli būs. Lasīju, ka iepriekšējā reformā (1996. gadā) bija tā, ka Saeimā izlēma, bet pašvaldībām pašām tad bija jādomā, kā to īstenot. Turklāt vērtēju, ka tad pašvaldībās strādāja darbinieki ar lielāku pieredzi un lielāku vēlmi darboties sabiedrības labā. Domāju, ka arī šoreiz ceļa kartes pašvaldībām nebūs.
