Pagājušā gada nogalē Dagdas iedzīvotāji sāka diskusiju par to, ka nepieciešama kafejnīca, jo šajā mazpilsētā, kur dzīvo 2050 iedzīvotāji, tās nav. Tikmēr Krāslavā durvis vērusi jauna kafejnīca „Karamele”, lai gan pilsētā jau darbojas vairākas kafejnīcas un ēdnīca.
„Latgales Laiks” jautāja uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem, kas veicina vai bremzē kafejnīcu biznesu mazpilsētās.
Izveidot ir viegli, grūti -- saglabāt
Ilūkstē neilgu laiku darbojās Aknīstes SIA „Kalniņā” kafejnīca, taču īpašnieki to slēdza, un šobrīd tajās pašās telpās vietējie iedzīvotāji atvēruši kafejnīcu „Saules pakavs”. „Atvērt kafejnīcu bija viegli, bet saglabāt -- grūti. Kafejnīcu pārdevu ilūkstiešiem, jo nevarēju atrast īsto cilvēku, kurš strādātu, nerēķinātos ar savu laiku, un izveidotu stabilu komandu,” pastāstīja Jurijs Sorokins.
Subatē joprojām populārs ir „Mazais namiņš”, kurš savos pirmsākumos darbojās kā kafejnīca, bet tagad tur vairs notiek tikai pieteiktas kāzas, jubilejas, bēres. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, Subatē, kas atrodas Lietuvas pierobežā, likvidēja robežsardzes un muitas punktu, jaunieši un ģimenes sāka izbraukt uz ārzemēm, saruka arī kafejnīcā apmeklētāju skaits. Īpašniece Inta Balode atzīst – samazinoties iedzīvotāju skaitam, ēdināšanas bizness ir tas, kurš sāk strādāt ar zaudējumiem.
Esi oriģināls!
Krāslavas kafejnīcas „Karamele” īpašniece Ingūna Nartiše pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijā nostrādātajiem 20 gadiem maijā nolēma, ka turpmāk darīs to, kas patīk. „Esmu mājturības skolotāja, protu gatavot. Virtuve ir mana karaļvalsts, arī mājās. Kad nolēmu, ka veidošu savu kafejnīcu, bija neliels stress, kā nu būs. Nolēmām, ka mums nebūs picu vai karbonāžu, vai kebabu, jo to visu Krāslavā jau var nobaudīt. Šobrīd gatavojam dažādas pankūkas, taču ēdienkarte tiek bieži atjaunota,” saka Ingūna. Viņas biznesa ideju ar 5000 eiro atbalstīja Nodarbinātības valsts aģentūra.
