Jaunā skolotāja Ineta Urtāne pagājušajā gadā no Rēzeknes pārcēlās uz Krāslavu, lai strādātu par pedagogi Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālajā struktūrvienībā. Savu izvēli viņa nenožēlo -- saikne ar vietējiem jauniešiem izveidojusies ātri, jo Ineta centusies atrast laiku, lai uzklausītu ikvienu no viņiem. Līdzīgi rīkoties viņa aicina arī citus skolotājus un vecākus.
Jaunā speciāliste darbā ar jauniešiem izmanto koučinga treneres, Francijā, Dānijā un tepat Latvijā dažādās apmācībās un projektos iegūtās zināšanas, kā arī Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijā, pirmsskolas izglītības iestādēs, kultūrā, uzņēmējdarbībā un politikā gūto pieredzi. Ineta vērtē, ka prot saprasties ar jauniešiem, jo cenšas viņus motivēt: „Ir brīži, kad jāatver konfekšu kārba, un, kopā ēdot konfektes, pajautāt jaunietim, ko tu gribi sasniegt.” Ineta ievērojusi, ka jauniešiem patīk neordinārais, neparastais. Tāpēc viņa neatbalsta ideju strādāt tikai ar gudrajiem un talantīgajiem bērniem, bet pārējos atstāt novārtā, lai gan arī viņi ir gudri un talantīgi.
Viņasprāt, daudzi bērni un jaunieši mūsdienās dzīvo tā, ir kā viņiem nebūtu pamata zem kājām. Tāpēc viņi ir ļoti emocionāli, daži pat histēriski reaģē uz ikdienišķo. Tikmēr skolotāji nevar atrast laiku, lai parunātos par katru krīzes situāciju, jo arī viņi tiek dzīti uz priekšu ar arvien jaunām prasībām. „Un nav brīnums, ka daļa skolotāju jau novembrī saka, ka ir izdeguši. Esmu strādājusi arī ar bērniem, kuriem ir mācīšanās vai komunicēšanas grūtības, taču viņiem ir ļoti attīstīta tēlainā domāšana, un viņi arī citādi pārdzīvo vai jūt. Ja būtu šī individuālā pieeja, ieguvēji būtu visi,” novērojusi Ineta.
Runājot par vecāku lomu bērnu un jauniešu motivēšanā mācīties un izvēlēties profesiju, Ineta pieļauj, ka daļai vecāku, kuri redz tikai tukšus dzīvokļus un skolas, nav nekāda priekšstata, kas būs ar bērnu nākotnē. „Ja arī visi lauku bērni mācīsies pilsētas skolās, tad jājautā, vai skolotājam un skolēnam būs laiks parunāt par neveiksmi matemātikas kontroldarbā vai par konfliktu ar klasesbiedriem,” retoriski jautā Ineta.
