Šīgada pirmā izstāžu sezona Rotko centrā saucas „Oda grafikai”. Šīs tehnikas daudzšķautņainumu demonstrē septiņi starptautiski mākslas projekti.
Grafikas ekspozīcijas „Cilvēks un laiks” autori ir vairāki lietuviešu mākslinieki. Savos darbos viņi apcer laiku un tā ietekmi uz cilvēku. Viens no izstādes vienojošajiem elementiem ir laika nogrieznis, kurā mākslinieki atraduši savu balsi, veidojušies un auguši. Tā ir pirmsgadžetu, pirmsinterneta, pirmsglobalizācijas paaudze. Tie, kuru ikdiena bija padomju dīvainā, traumējošā realitāte, „dembeļu” albumi, ražas novākšana kolhozos. Savukārt nelielā Lietuvas ciemā dzimušais lietuviešu mākslinieks Roms Viesuls (1918—1986) izpelnījās plašu atzinību un kļuva starptautiski slavens kā litogrāfijas meistars. Pašlaik viņa darbi atrodas četrdesmit valstu muzejos un galerijās, savukārt izstādei „Grafika” Rotko mākslas centrā R. Viesula darbus piešķīra Lietuvas Mākslas muzejs.
Košas krāsas ekspozīcijā ienes beļģu mākslinieks Marks Renārs. Savus darbus, kuri iekļauti ekspozīcijā „Glezniecība”, M. Renārs rada, abpusēji apgleznojot puscaurspīdīgus sintētiska poliestera audeklus, tādējādi veidojot laiktelpas logus, kas ieved mūs kontrastējošajās telpās. Grafikai tos pietuvina stigrās ģeometriskās kompozīcijas. Sarunā ar „Latgales Laiku” mākslinieks atzīmēja, ka pats galvenais viņa darbos ir mīlestības un cerības sajūta, vismaz viņš vēlas, lai skatītāji to sajustu. „Demonstrēt savus darbus Marka Rotko centrā ir liels pagodinājums,” saka M. Renārs, „es uzskatu, ka M. Rotko ir diženākais mākslinieks, kurš jelkad dzīvojis uz Zemes. Viņa radošā darbība man ir mūžīgs noslēpums.” Tas ir iemesls, kāpēc Rotko nekad nav ietekmējis M. Renāra radošo darbību, vien iedvesmojis un sajūsminājis.
Savukārt Marka Rotko ietekmi, precīzāk – gandrīz viņa klātbūtni, var nojaust vācu mākslinieces Karo Jostas darbos. Viņas ekspozīcija „Abstrakto ekspresionistu gaistošās pēdas” ir gandrīz dokumentāls to vietu atspoguļojums, kur dzīvojuši un strādājuši šie mākslinieki. Pirms tam K. Josta apmeklēja viņu darbnīcas, tostarp arī Rotko studiju, fotografēja tās, „vāca pēdas” – atveidoja ēkas un ielas, kurām ir kaut kāda saistība ar šiem māksliniekiem.
