„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+10.6 °C
apmācies

Sabiedrību saliedē kopīgi svētki un biedrību iniciatīvas

11.februārī ASV Informācijas centrā Daugavpilī Kultūras ministrijas (KM) un nevalstisko organizāciju pārstāvji diskutēja ar biedrību pārstāvjiem, skolu jauniešiem, senioriem un bibliotekāriem, kas veicina vienotas, pilsoniski atbildīgas sabiedrības veidošanos. Sanākušie dalījās idejās, kādus pasākumus rīkot, lai kopīgi, valstiskā līmenī, atzīmētu dažādus svētkus un veicinātu latviešu valodas izkopšanu.

Lieli pasākumi vieno

Vairākums diskusijas dalībnieku uzsvēra Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku, Latvijas simtgades norišu, Latgales atbrīvošanas simtgades un citu lielu valstisku pasākumu pienesumu dažādu tautību cilvēku piederības valstij stiprināšanā. Šādus pasākumus vajadzētu rīkot arī turpmāk, jo tie vieno sabiedrību, teica Daugavpils Krievu kultūras centra vadītāja, Daugavpils domes deputāte Nataļja Kožanova („Saskaņa”).

Tie varētu būt arī kultūras pasākumu -- dziesmu, deju, dzejas utt. -- vilcieni, kas kursētu no Liepājas līdz Latgales pierobežai vai no Valkas līdz Lietuvas pierobežai Sēlijā, kuros piedalītos dažādu nacionālo biedrību kolektīvi. Ģimenes diena būtu jāsvin reģionālā līmenī, lai vienotu dažādu tautību saimes, uzskata daugavpilieši.

„Sabiedrības saliedētības pasākumiem jānotiek skolās, lai cilvēks jau no bērnības justos lepns par valsti vai labi orientētos vēsturē, kultūrā utt.,” uzskata N. Kožanova.  

Bet, lai vairotu pilsonisku atbildību, piemēram, vēlmi iet uz vēlēšanām, skolās kompetenču izglītības ietvaros varētu veidot mini saeimu, kur bērni mācītos diskutēt par Satversmi, svarīgām politiskām, likumdošanas u.c. tēmām.  

Uztrauc valsts valodas tīrība un viltus ziņas

Diskusijas dalībnieces, Latgales Centrālās bibliotēkas pārstāves Inga Gedžūne un Jana Konopecka bija vienisprātis, ka jāstiprina pareizas latviešu valodas lietošana gan politiskajā, gan mediju vidē. „Diemžēl, latvieši sarunā ar mani bieži pāriet uz krievu valodu, saka, ka tā var ātrāk sarunāties,” pastāstīja N. Kožanova.

Vaicāti, kā varētu vairot pensionāru valsts valodas zināšanas, daugavpilieši ierosināja rīkot tematiskus pasākumus par senioriem aktuāliem jautājumiem (par veselību utt.), kur lektors un klausītāji sarunātos vienkāršā, nevis sarežģītā valodā. Savukārt bērniem un jauniešiem varētu patikt dažādas interaktīvas spēles sociālajos tīklos.  

Tāpat skolās jāmāca medijpratība, jo šodien vienu daļu sabiedrības Latgalē iespaido, arī šķeļ viltus ziņas, kuras izplata galvenokārt Krievijas mediji. „Bērnam jāiemāca nošķirt ziņu no interpretācijas vai meliem,” uzskata J. Konopecka.

Vairāk lasiet 14. februāra numurā!