Lielākā daļa Latvijas pašvaldību vadītāju jau paspējuši viesoties Saeimā, lai aizstāvētu savu viedokli par gaidāmo Administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Dažiem ceļu uz Rīgu nācies mērot pat vairākas reizes. Tomēr diskusijas turpinās, aizvien skaudrāk aktualizējoties jautājumam par kultūrvēsturisko novadu robežām.
Sēlijas pašvaldībām pagājušo piektdien uzdots nedēļas laikā sameklēt jaunveidojamajam novadam administratīvo centru. Izvēle nav liela – nacionālās nozīmes attīstības centrs Jēkabpils vai reģionālās nozīmes attīstības centrs Aizkraukle. Tikmēr strīdā par Latgales robežām Varakļānu iedzīvotāji, pauduši savu viedokli aptaujā, kuru rīkot Saeimas deputāti bija uzdevuši pašvaldības deputātiem. Tās rezultāti liecina – vairums varakļāniešu nostājušies Vidzemes pusē.
Veidojot jauno Administratīvi teritoriālo reformu (ATR) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvājusi Varakļānu novadu iekļaut Madonas novada sastāvā. Nodoms aktualizējis diskusiju par to, vai Varakļānu novads piederīgs Vidzemes vai Latgales reģionam. Strīdi no sociālajiem tīkliem pagājušonedēļ „pārcēlās” uz Varakļānu kultūras namu. Tāpat noslēgusies arī aptauja, kuras rezultāti liecina – 84% iedzīvotāji atbalsta VARAM ieceri.
Vēstule Saeimai
Pēdējo mēnešu laikā Varakļānu novada un kaimiņu pagastu iedzīvotāji un biedrība “Latgales Saeima” (“Latgolys Saeima”) VARAM un Saeimai nosūtījuši vairākas vēstules, paužot savu viedokli par Varakļānu novada nākotni. 540 personu parakstītā vēstulē pausts viedoklis, ka nepieciešams saglabāt Varakļānu novadu kā atsevišķu novadu ar centru Varakļānos, pievienojot tam arī Viļānu novada Dekšāres, Riebiņu novada Sīļukalna, Madonas novada Barkavas un Krustpils novada Atašienes pagastus.
Parakstu autori uzskata, ka Varakļāniem jābūt Latgales nevis Vidzemes sastāvā. Tāpat kā arguments par labu Latgalei minēts kvalitatīvs ceļš Jēkabpils-Rēzekne. 31.janvārī notikušajā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē piedalījās daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuri uzskata, ka Varakļānu novads jāpievieno Rēzeknes nevis Madonas novadam. Uz šīs komisijas sēdi bija ieradušies režisors Viesturs Kairišs, bijušais Saeimas deputāts Andrejs Naglis u.c. Jāatzīmē, ka Varakļānu pievienošanu Latgales plānošanas reģionam aizstāv arī advokāts Agris Bitāns un Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.
Pēc diskusijām Saeimas ATR komisija Varakļānu novada pašvaldībai lūdza noskaidrot iedzīvotāju viedokli par palikšanu Vidzemē (pie Madonas novada) vai pievienošanos Latgalei (pie Rēzeknes novada).
Publiskā apspriešana
Tāpēc trešdien, 12.februārī, Varakļānu kultūras namā tika rīkota publiskā apspriešana. Diskusijā piedalījās vairāki simti varakļāniešu, Varakļānu novada domes deputāti kā arī Rēzeknes un Madonas novadu vadītāji. Pasākuma laikā izskanēja emocionālas runas, kurās tika mēģināts pārliecināt iedzīvotājus balsot par labu vienam vai otram novadam.
Diskusijas laikā Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs aktīvi aizstāvēja pievienošanos Madonas novadam un izteicās, ka viņš negrib pievienoties „krieviskajam” Rēzeknes novadam. Šim apgalvojumam kategoriski nepiekrita Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, kurš, oponējot M. Justam paziņoja, ka Rēzeknes novads ir viens no latgaliskākajiem visā reģionā.
Vairākas Varakļānu kultūras namā satiktās pensionāres, kuras vēlējās palikt anonīmas, izteicās, ka uz Madonu ir vieglāk nokļūt ar sabiedrisko transportu un autobuss piebrauc pie pašas slimnīcas stūra.
Aptaujas rezultāti
Jāņem vērā, ka Varakļānu novada dome ir ievēlēta demokrātiskās pašvaldību vēlēšanās un novada iedzīvotāji, balsojot par tagadējo novada vadību ir devuši tai leģitīmas tiesības lemt par novadam svarīgiem jautājumiem. Varakļānu novada vadībai ir savi argumenti par labu Madonas novadam un Varakļānu novada vadība uzskata, ka Varakļānus ir jāpievieno Madonas novadam.
Tomēr jāuzsver, ka ļoti maz tiek runāts par Varakļānu novada ekonomiskajiem un uzņēmējdarbības ieguvumiem esot vienā vai otrā plānošanas reģionā. Vairāk tiek izcelts kultūrvēsturiskais aspekts un latgaliskās identitātes turpmākā pastāvēšana Varakļānos. Sākumā būtu jāsaprot ekonomiskie plusi un mīnusi esot vienā vai otrā plānošanas reģionā. Nevar nepieminēt, ka Latgales plānošanas reģionā darbojas speciālā ekonomiskā zona un uzņēmēji var saņemt nodokļu atlaides.
