Uz no Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētajiem 13. Saeimas deputātiem tiek liktas lielas cerības, turklāt šoreiz ne tikai no vēlētāju, bet arī politisko partiju puses. Pirms pāris nedēļām publicējām interviju ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāju Ingu Goldbergu (“Saskaņa”), šoreiz – ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāju Juri Rancānu (Jaunā konservatīvā partija). Bijušais izmeklētājs, politiski vērtē savas bijušās darba vietas, kritizējot gan Valsts drošības dienestu, gan citas valsts iestādes, taču visskarbāk to uzraugu – Iekšlietu ministriju.
Kāpēc jūs izraudzījās par komisiju vadītāju? Jūsu pārstāvētajā politiskajā spēkā ir daudz „skaļāki” korupcijas apkarotāji…
– Pirmo augstāko izglītību ieguvu Latvijas policijas akadēmijā, specializējoties jurisdikcijā. Strādāju Ekonomikas policijā, vēlāk – Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijā, izmeklēju noziegumus, kas saistīti ar nodokļu krāpniecību, finanšu shēmu atklāšanu. Pēc tam strādāju Iekšējās drošības pārvaldē, tur jau tieši nodarbojos ar korupcijas apkarošanu. Uzskatu, ka pārzinu, kā sistēma darbojas visās pusēs.
Savukārt politikā mani ieinteresēja tas, kā tā katru no mums ietekmē. Tāpēc izlēmu Latvijas Universitātē iegūt otru augstāko izglītību, studēt politoloģiju. Katrs amats Saeimā, protams, tiek piešķirts politiskās vienošanās rezultātā. Sākotnēji šīs komisijas vadītāja amats bija plānots Jurim Jurašam, bet pret viņu sākās tiesāšanās procesi un partijā vienojās, ka šo amatu varu ieņemt es.
Korupcijas apkarošanā tik tiešām pēdējā gada laikā esam piedzīvojuši renesansi. Bet vai tiešām notiekošais ir Latvijas politiķu panāktais vai tomēr pastāv spiediens no ārvalstīm, to specdienestiem?
–Patiesībā „ABVLV” bankas korupcijas stāsts sākās vēl pirms vēlēšanām. Domāju, ka daļēji nostrādāja gan ārvalstu organizāciju redzējums, kas lika pamanīt šo „bardaku”, gan arī jaunie politiskie spēki ir izdarījuši savu. Vēlme mainīt un uzlabot ir liela. Paliek gan jautājums, kas notiks ar vecajiem politiskajiem spēkiem un to, ko tie ir sastrādājuši. Es esmu šokā par Valsts kontroles ziņojumiem. Piemēram, to, kas notiek Valsts Robežsardzē, kas atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Tādēļ rodas jautājums – kā tad strādāja iepriekšējās Iekšlietu ministrijas vadība, kam robežsardze bija jāuzrauga?
To vadīja „Vienotības” pārstāvis. Tie paši politiķi ir arī šīs koalīcijas sastāvā, ar ko strādājat.
–Situācija ir tāda, ka jaunie politiskie spēki pret veco sistēmu īsti nevar cīnīties. Ir piecu partiju koalīcija. Šāda vienošanās vispār ir unikāla, turklāt koalīcija strādā jau gadu.
Politiskā cīņa ir grūta, tāpēc jāmeklē kompromisi. Radām spiedienu – rodas pretspiediens. Piemēram, izdevies mainīt Ģenerālprokurora amata kandidātu atlases kārtību. Jāatceras, ka rietumos valstis savu attīstību sekmējušas 50-60 gadu laikā. Bet mēs – divreiz īsākā periodā esam panākuši to, ka dažos attīstības indeksos jau esam turpat, kur viņi.
Var pakļauties spiedienam, bet var arī veidot sadarbību. Kā sekmēt to?
–Daudz nevaru šo komentēt, bet uzskatu, ka specdienestiem vairāk jāapkaro spiegošanas un citas pretvalstiskas darbības. Specdienestu darbs kopumā jāuzlabo. Latvijā atšķirībā no Igaunijas nedzirdam par gadījumiem, kad noķerti kādi spiegi.
Valsts drošības dienestam vajadzētu ne tikai jaunu ēku, bet arī jaunu priekšnieku.
Starptautiskā sadarbība kriminālajā izmeklēšana kopumā gan uzlabojas.
Kas šajā ziņā būtu uzlabojams apkarojot kontrabandas noziegumus pierobežā?
–Ir dažādi ierobežojumi. Piemēram, cilvēki, kas reizi nedēļā brauc uz Krieviju, var pārvest pilnu bāku degvielas un divas paciņas cigarešu. Taču tas jau nav problēmas risinājums. Protams, valstī ir kontrabanda, bet ir ļoti daudz to cigarešu, kuras ir viltotas uz vietas šeit. Līdz šim šāda ražošana nemaz nebija krimināli sodāma, bet tagad krimināllikumā tiek veikti grozījumi, lai šādu ražošanu pārtrauktu. Tāpat šobrīd tiek strādāts pie likuma grozījumiem, lai par nelegālu cigarešu tirdzniecību būtu kriminālatbildība ar ko varētu veiksmīgāk apkarot tā dēvētās "točkas". Gribētos sagaidīt labāku darbu šajā jomā no Iekšlietu ministrijas puses.
Ne jau cilvēki, kas reizi nedēļā šķērso robežu, ir galvenie kontrabandisti.
To nav izdevies apkarot tāpēc, ka Iekšlietu ministrijas uzraudzībā atrodošies dienesti, arī Valsts ieņēmuma dienests, Nodokļu un muitas policija nav spējusi pārtraukt šo masveida kontrabandu un atrast cigarešu noliktavas. Tas, ko varēja redzēt televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā, ir tikai pirmais posms. Atbildīgajiem dienestiem bija jāvērš plašāks izmeklējošais darbs.
Ir jau arī “mazās zivis”, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pievērsis uzmanību arī Latgales pašvaldībās notiekošajam. Kā tas vērtējams?
–Valstī pamazām notiek pārmaiņas pareizajā virzienā. Tās jūtamas arī Latgalē, arī mazākās pašvaldībās. Mainās attieksme un cilvēki ziņo par nejēdzībām, tas palīdz KNAB vieglāk stādāt. Tā ir domāšanas maiņa, sapratne, ka krāpties nedrīkst, bet diemžēl vēl aizvien ir cilvēki, kuri iestrēguši deviņdesmitajiem gadiem raksturīgajā domāšanā, pieraduši, ka varēja kaut ko sev ieraut kabatās. Bet tagad vairs daudzi ar to nesamierinās. Pieņemts Trauksmes cēlšanas likums.
Ir tādi, kas norāda, ka ar viņiem kāds gribējis politiski izrēķināties.
–Daudz kur esmu strādājis un bieži esmu dzirdējis frāzi, ka ar apsūdzēto, kāds vienkārši gribējis izrēķināties. Arī tad, kad vainīgais noķerts ar iezīmētu naudu, viņš atbild, ka ar viņu gribējis kāds izrēķināties un viņš nav vainīgs. Tā ir demagoģija. Ja cilvēku nav par ko aizturēt, tad viņu nekad neviens neaiztiks un neaizturēs. Ir jābūt pamatojumam, pierādījumiem.
Nevar neviens no politiķiem aiziet pie KNAB vadības un pasūtīt, ka kaut kas jāizdara. Nu nav tā!
Un nevar KNAB vadītājs aiziet pie saviem operatīvajiem darbiniekiem un pateikt, lai viņi vilto pierādījumus vai ko citu. Pierādījumu viltošana ir krimināli sodāma. Arī Kristīnes Misānes gadījumā – sākumā nebija pierādījumu, lai uzsāktu krimināllietu, vēlāk tādus iesniedza.
Bet, ja pierādījumu nav, kritizēt nedrīkst? Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš savulaik izteicies negatīvi par VDD Daugavpils nodaļas vadītāju Valdi Dambīti, arī par to, ka viņu lidostā pēc atgriešanās no Maskavas pārmeklēja.
–Kritika var būt konstruktīva un destruktīva. Es VDD kritizēju par rezultātu neesamību spiegu ķeršanas sfērā. Nesaku, ka viņi ir slikti cilvēki, mudinu viņiem pierādīt savu kompetenci. Bet A. Elksniņš VDD kritizē par to, ka viņi dara savu darbu, ka veic pārbaudes. Es arī lidoju komandējumos un man nav problēmu – lai pārbauda. Ja cilvēkam nav ko slēpt, nav arī no kā baidīties. Viņa vadītā pašvaldība galu galā tramvajus iepērk no rūpnīcas Krievijā, kurā ražo arī armijas tehniku. Bet pārmetumi V. Dambītim par viņa saistību ar “točku” piesegšanu tika pārbaudīti, izteiktajām bažām sekoja reakcija. Informācija tika pārbaudīta un tā neguva apstiprinājumu.
Viens gan ir uzklausīt iesaistītos, cits – savākt pierādījumus. Tas Latvijā ir jūtīgs temats. Bija gadījums Krāslavā, kad policija neapcietināja sabiedrībai bīstamus cilvēkus. Uz šādiem gadījumiem ir jāreaģē. Tas ir jautājums Iekšlietu ministram. Viena lieta ir policistu algu celšana, bet otra ir – kāda attieksme ir pret savu tautu, valsti? Policistam ne tikai jāseko formalitātēm, bet jāspēj arī rīkoties pēc būtības un bīstamu personu likuma ietvaros neitralizēt.
Strādājat arī Nacionālās drošības komisijā. Šobrīd vietējā līmenī izplatās dažādākās baumas par militārās aizsardzības objektu “Meža Mackeviči”. Kā jūs tās atspēkotu?
–Dažādas spekulācijas liecina, ka ir spēki, kuri strādā pret mūsu bruņotajiem spēkiem. Tas ir izdevīgi tiem, kuri strādā pret Latviju. Zinām, ka Krievijas vēstījums ir tāds, ka Latvijas armija ir slikta, lai noskaņotu tautu arī pret NATO. Pretvalstiskie spēki cenšas sēt bailes.
Varēs tur gan sēņot, gan ogot. Tas, ka smagā tehnika biedēs govis ir demagoģija, jo bērnībā, dzīvojot laukos, redzēju, ka smagā lauksaimniecības tehnika braukāja pa ceļiem, bet govis nekur nebēga. Poligona izveide dos ekonomisku labumu Latgales reģionam kopumā. Paredzēts atjaunot infrastruktūru, būs jaunas darbavietas.
