„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+12.9 °C
nedaudz mākoņains

„Boņuka” saņemšana: vienam - rutīna, citam - patiess pagodinājums

Aizvadītajās brīvdienās uz Latgales vēstniecības „Gors” skatuves kāpa latgaliskās kultūras gada balvas „Boņuks 2019” saņēmēji.  Pie melnās māla statuetes jau kuro reizi tika vairāki mūziķi, kino veidotāji, taču aizkustinošās emocijās dalījās tie, kam balva bija apliecinājums viņu nesavtīgajam darbam, tostarp ASV dzimušais filantrops Pīters Aloizs Ragaušs, Dagdas novada folkloras centra vadītāja Inta Viļuma un tēlnieks Indulis Folkmanis.

30 balvai nominēto kultūras un sabiedrisko darbinieku veikuma pulkā plaši pārstāvēti bija mūziķi, grāmatu autori un televīzijas vai radio žurnālisti. Taču galvenā vakara balva, „Boņuks” par mūža ieguldījumu, piešķirta tēlniekam Indulim Folkmanim. To viņam pasniedza kultūras ministrs Nauris Puntulis. Aktieris Gundars Āboliņš vēlāk atzīmēja, ka tieši I. Folkmaņa stāstījums video pieteikumā viņam šķitis visvērtīgākais no apbalvošanas ceremonijā pieredzētā.  Tas vēsta par 1992. gada notikumiem, kad Rēzeknes centrā tēlnieki uzstādīja atjaunoto pieminekli „Vienoti Latvijai”, – kāda sieviete toreiz piegājusi pie I. Folkmaņa un iedevusi viņam nelielu lausku, ko viņas māte esot paglābusi no padomju laikos iznīcinātā „Latgales Māras” pieminekļa. Tēlnieks pēdējā brīdī šo lausku iemūrējis jaunajā piemineklī.

Lai gan I. Folkmanis nodzīvojis Latgalē sava mūža lielāko daļu, tagad viņš atgriezies tēva mājās Vecumnieku novadā Zemgalē, tāpēc ceļš uz Rēzekni 80 gadus vecajam vīram bija garš. Vēl tālāku ceļu veica ASV dzimušais latgaliešu filantrops Pīters Aloizs Ragaušs. Par spīti izplēnējušajām latgaliešu valodas zināšanām, viņš klātesošos uzrunāja savu vecāku dzimtajā valodā. Sevi nodēvējot par „vienkārši Amerikā dzimušo latgaliešu puisi”, viņš pateicās Latvijā satiktajiem latgaliešu kultūras entuziastiem, kas palīdzējuši viņam atklāt savas saknes un kuriem viņš sniedzis finansiālo atbalstu, lai piepildītu kopējus mērķus.

Gan laureātu pieteicēju, gan balvas saņēmēju uzrunās populārs temats bija Latgales robežas un kā tās mainīs vai nemainīs gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma. Vēl pasākumā tika plaši apcerēta sieviešu loma. Tam par iemeslu kalpoja Ligijas Purinašas dzejas krājums „Sīvīte”, kas gan veltīts sieviešu novērojumu un pārdzīvojumu atspoguļošanai, nevis stereotipu slavināšanai. Par godprātīgu darbu sumināta arī Latgales Reģionālās televīzijas žurnāliste Ausma Sprukte, pateicoties viņas apņēmībai latgaliešu valoda skan arī sabiedriskās televīzijas ziņu sižetos. Savukārt par izteikšanos latgaliešu rakstu valodā uzteikta Egita Kancāne un Inta Viļuma. Dagdas novada folkloras centra vadītāja pateicības runā atzina: „Caur savu senču atstāto bagāti mēs esam.”

Vairāk lasiet 25. februāra numurā!