„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+9.2 °C
apmācies

Vai nākotnē mūs aizstās roboti

Foto no Aivara Ērgļa personiskā arhīva

Informācijas tehnoloģiju un robotu būvniecības jomas speciālists Aivars Ērglis pastāstīja par šīs jomas attīstību Latvijā un to, kas mūs varētu sagaidīt nākotnē.

Kā jūs sākāt nodarboties ar robotu būvniecību?

Patiesībā es nebūvēju robotus, vienkārši šo to saprotu šajā jomā. Es ar to aizrāvos, kad apguvu elektriķa profesiju un sāku strādāt kolhozā par smagās un stacionārās tehnikas inženieri, bet vēlāk – galvenā enerģētiķa amatā.

Viens no galvenajiem uzdevumiem bija izdomāt, kā „no nekā” radīt iekārtas, kuras atvieglotu kolhoznieku darbu. Tajos laikos to sauca par automatizāciju.

Pašā deviņdesmito gadu sākumā nopirku diezgan dārgu „spēļmantiņu” – pilnvērtīgu „IBM Personal Computer AT” datoru. Tolaik vēl nenojautu, kā šis dators man palīdzēs nākotnē. Deviņdesmitajos gados sākās juku laiki, laukos sākās kolhozu sistēmas sabrukums, bija jādomā, kā uzturēt ģimeni. Tolaik mani izglāba tieši dators, zināšanas un prasme strādāt ar to. Pamazām datori ienāca skolās, pašvaldībās, firmās, un cilvēki lūdza, lai apmācu viņus. Deviņdesmito gadu beigās nolēmu, ka man Zasā jāierīko internets. Tā es sāku strādāt šajā jomā, un drīzumā man piedāvāja piedalīties Latvijas pašvaldību informatizācijas projekta vadīšanā. Vēlāk man piedāvāja darbu komercjomā, kur nostrādāju piecus gadus, pēc tam dzelzceļa uzņēmumā vadīju informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju attīstības projektus.

Taču dzīvē viss pastāvīgi mainās, un arī es mainījos laikam līdzi. Pašlaik neizdomāju un nekonstruēju robotus. Es mācu un cenšos tam piesaistīt mūsu jauno maiņu – bērnus. Esmu pārliecināts, ka visa mūsu progresa pamatā ir mašīnbūve un mehatronika. Es pazīstu daudzus inženierus, kuri kļuvuši par veiksmīgiem uzņēmējiem un vadītājiem, taču ir maz juristu un ekonomistu, kuri būtu kļuvuši par labiem inženieriem. Ja cilvēkam ir inženiertehniskā izglītība, viņš spēj kaut ko radīt no koka un metāla, šajā ziņā nav lielas atšķirības, nepieciešamas vien noteiktas iemaņas.

Vai nākotnē mūs aizstās roboti? Jo pieredze liecina, ka cilvēki diezgan bieži slimo.

Jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Ziepniekkalnā (Rīga) cēla robotu būvniecības rūpnīcu, un arī tolaik teica, ka roboti aizstās cilvēkus. Tas ir mīts. Roboti neaizstās cilvēku, tie tiek radīti, lai atvieglotu cilvēku dzīvi, precīzi veiktu monotonu darbu. Man bieži jautā: „Kāpēc mums tik daudz visa kā jāražo? Vai tad vēl joprojām nepietiek?” Atbilde uz šo jautājumu ir patērētāju skaits. Septiņdesmitajos gados planētu apdzīvoja aptuveni divi miljardi cilvēku, tagad ir jau gandrīz astoņi miljardi, un robotu uzdevums ir atvieglot darbu, saražot lielāku produkcijas apjomu.

Lai nomierinātu satrauktos prātus, jāteic, ka pagaidām vēl nav izdomāts robots, kurš pārspētu cilvēku gan saprāta, gan prasmju ziņā, roboti nekad nespēs aizstāt cilvēku tur, kur ir nepieciešama radoša domāšana un jāapkalpo roboti. Roboti var aizstāt cilvēkus tajās darba vietās, kur cilvēkam nav jādomā, un tas nozīmē, ka cilvēkam ir jāattīstās, jāmācās, jābūt mazliet gudrākam par robotu, lai tas neieņemtu cilvēka vietu. Cilvēki strādās intelektuālu darbu. Risks ir, bet pašreizējā attīstības līmenī tas ir minimāls.

Vairāk lasiet 24. aprīļa numurā!