„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 25. aprīlis
Ceturtdiena
Bārbala, Līksma
+6.6 °C
apmācies

Laukos problēmas risina paši, nevis gaida palīdzību

Foto: Ivars Soikāns

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā liela uzmanība gan medijos, gan sabiedrībā ir bijusi pievērsta koronavīrusa „Codvid-19” izplatībai, laukos dzīve nav apstājusies – rit sējas darbi, govis tiek barotas un slauktas. Turklāt darbi rit reāli nevis attālināti, pretējā gadījumā uz ražu rudenī nav ko cerēt. Lai noskaidrotu, kā zemniekiem sokas šajā sarežģītajā laikā, “Latgales Laiks” devās uz Daugavpils novada Sventes pagastu ciemos pie Aināra Jonāna uz zemnieku saimniecību "Stārķi" un "Debeskalni", kur nodarbojas ar graudu audzēšanu un piena lopkopību.

Iepazīstinot ar saimniecību, Ainārs atklāja, ka 1993. gadā viņa vecāki sāka apsaimniekot četrus hektārus zemes. Tolaik vienubrīd viņiem pat šķitis, ka zemes esot pārāk daudz. Tomēr laika gaitā dzīve iegrozījās citādi, tika iegādāta tehnika un paplašinātas apsaimniekojamās platības. Šobrīd abās saimniecībās kopā tiek apsaimniekoti 1500 hektāri zemes.

Patlaban ir sākusies graudaugu sēja, sējumi aizņems aptuveni 1000 hektārus. Pārējie 500 hektāri ir pļavas un ganības. Saimniecībā pārsvarā tiek audzēti ziemas un vasaras kvieši, mieži un rapsis, kā arī kukurūza lopbarībai un auzas. Gatavo produkciju zemnieku saimniecība realizē galvenokārt kooperatīvā “Latraps”, kā arī dažos citos pārstrādes pieņemšanas punktos. Saimniecībā ir 160 slaucamas govis un jaunlopi. Tikt galā ar darbiem saimniecībā pastāvīgi palīdz aptuveni 14 strādnieki.

Par laimi, karantīnas ieviešana saistībā „Covid-19” izplatību būtisku ietekmi uz saimniecības darbību pagaidām nav atstājusi. “Patlaban saimniecībā intensīvi norit vasarāju sēja -- tiek sēti vasaras kvieši. Līdz aprīļa beigām šos darbus plānots pabeigt. Tiek barotas un slauktas govis,” uzsvēra Ainārs.

Lai mazinātu vīrusa izplatības iespējas, saimniecībā ir notikušas pārrunas ar strādniekiem par nepieciešamību ievērot piesardzības pasākumus, arī par brīvā laika pavadīšanu saskaņā ar ieviestajiem drošības pasākumiem. Saimniecībā ir veikta dezinfekcija, ieviesti nepieciešamie drošības pasākumi, kā arī katram darbiniekam ir pieejami dezinfekcijas līdzekļi. Par laimi, pagaidām visi ir veseli un zemnieks cer, ka tā tas būs arī turpmāk.

Saimniecībā nav ierasts gausties

Atšķirībā no daža laba, kam patīk lamāt vietējos varasvīrus vai valdību, Jonānu zemnieku saimniecībā nav ierasts sūdzēties vai gausties par atbalsta trūkumu. Valstī ir tāda situācija, ka pašam ir jādomā un jārīkojas, nevis jāgaida, kamēr kāds tavā vietā ko izdomās vai izdarīs. Ir, protams, arī daudz absurdu jautājumu, kuri būtu jāapspriež plašāk, bet gausties par katru sīkumu, sūdzēties un vainot valsti ir lieka laika tērēšana, uzskata zemnieks.

“Līdzīgi kā pārējiem, arī mums pietiek dažādu problēmu, bet mēs cenšamies tās risināt paši, nevis gaidīt no kāda palīdzību. Atbalsta

Vairāk lasiet 30. aprīļa numurā!