Aprīļa nogalē pirmizrādi piedzīvoja dokumentālā filma “Laiki. Cylvāki. Volūda.”, kurā analizēta politisko varu attieksme pret latgaliešu valodu laika posmā no 1920. līdz 1960. gadam. Viens no filmas veidotājiem ir mūziķis, grupas “Dabasu Durovys” līderis, TV un radio raidījumu vadītājs un vēsturnieks Arnis Slobožaņins.
Pateicoties Arnim Slobožaņinam un viņa domubiedriem, tapušas vairākas filmas, kas veltītas Latgales kongresam un latgaliešiem aiz Latvijas robežām. Tomēr “Laiki. Cylvāki. Volūda.” ir pirmā pilnmetrāžas dokumentālā filma, kas vēsta par Latgales kultūras, sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem Latvijas vēstures kontekstā. “Var teikt, ka tur bija tāds psiholoģisks aspekts,” saka Arnis, “nodarbojoties ar mūziku, es sajutu, ka esmu nelietderīgi tērējis valsts budžeta naudu, apgūstot vēsturnieka profesiju, jo es to neizmantoju. Mūzika ir mana mīlestība, vēsture – aicinājums!”
Arnis Slobožaņins ieguvis vēsturnieka izglītību, strādājis par vēstures skolotāju, un Latgales problemātika vēsturiskā griezumā viņam vienmēr bijusi interesanta. “Viss sākās ar 1917. gada Latgales kongresam veltītajām filmām,” par savu pieredzi kino nozarē stāsta Arnis, “un turpinājās ar filmām “Latgalīši Pīterpilī” un “Latgalīši Sibirī”. No tā visa izauga arī šis pēdējais produkts “Laiku. Cylvāki. Volūda.”. Man tā bija jau sen lolota doma -- parādīt, ka 20. gadsimta divdesmitajos gadus ar latgalisko viss bija kārtībā.”
