„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+12.9 °C
apmācies

Iet postā Daugavpils Mežciema arodskolas ēka

Foto: Ivars Soikāns

Laikam ejot un uzdarbojoties vandāļiem, Daugavpilī iet postā Mežciema arodskolas ēka. Tās stāvokli vēl vairāk pasliktina tas, ka ēkai ir izsisti logi un izlauztas durvis.

Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Lāčplēsis atzina „Latgales Laikam”, ka Izglītības un zinātnes ministrija šo objektu nodeva pašvaldībai ar ierobežojumu, ka tā šo objektu var izmatot vienīgi izglītības procesam. Šīs ēkas izmantošana citiem mērķiem nav atļauta.

Līdz šim pašvaldība vairakkārt ir vērsusies ministrijā ar lūgumu atļaut šo objektu un teritoriju izmantot ne tikai izglītības, bet arī citiem pilsētas attīstībai vajadzīgiem mērķiem. Diemžēl šis ierobežojums joprojām nav atcelts. Ja šie ierobežojumi būtu noņemti, iespējams, šis objekts varētu ieinteresēt pašvaldības dienestus vai privātus investorus.

Daugavpils Mežciema arodskola izveidota 1991. gadā savulaik likvidētās mazgadīgo kolonijas vietā Šūņu ezera krastā. Skola tika veidota ar ieceri, ka tā uzņems arī problemātiskos jauniešus, kuri nespēj vai negrib mācīties citās skolās. Tā bija pirmā mācību iestāde Latvijā, kas sāka uzņemt audzēkņus pēc 7. un 8. klases, dodot jauniešiem iespēju reizē iegūt pamatizglītību un profesiju. Apgūt profesiju šeit varēja arī tie, kam jau bija pamatizglītība. Puiši šeit apguva galdniecību, bet meitenes – šuvējas profesiju.

Pirms vienpadsmit gadiem, 2009. gada vasarā, Izglītības un zinātnes ministrija pieņēma lēmumu par tās padotībā esošās valsts izglītības iestādes -- Daugavpils Mežciema arodskolas reorganizāciju, pievienojot to Daugavpils 1. arodvidusskolai. Kopš tā laika Mežciema arodskolas telpas vairs netiek izmantotas.

Vienpadsmit gados neapsaimniekotajā īpašumā laika zobs ir darījis savu -- daudzviet tek jumts, sienām un grīdai nolupusi krāsa un ēka pamazām iet bojā. Lieki laiku nav tērējuši arī vandāļi – skolas ēkai daudzviet ir izsisti logi un izlauztas durvis, mācību klases ir izvandītas, uz grīdas mētājas grāmatu kaudzes un salauztu mēbeļu daļas. Viss derīgais, ieskaitot apkures radiatorus, ir aiznests.