Aprīlī Daugavpils novada domē darbu sācis Dabas resursu nodaļas jaunais vides pārvaldības speciālists ezeru apsaimniekošanā Valērijs Ašķeļanecs. Viņš dzimis Nīcgales pagastā, izglītību ieguvis Daugavpils Universitātē, pēc tam Latvijas Lauksamniecības universitātē. Jaunajā darbā plānos ir apsaimniekot ezerus Daugavpils novadā, papildināt un uzraudzīt zivju resursus ezeros, informēt sabiedrību par veiktajiem darbiem, realizēt jau apstiprinātos projektus zivsaimniecībā, kā arī īstenot jaunus projektus. Sarunā ar avīzes „Latgales Laiks” reportieri piedalījās arī pašvaldības Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra.
Kā un kur ķeras zivis Daugavā
Jolanta Bāra pastāstīja, ka pagājušajā gadā novada domes speciālisti īstenoja vērienīgu projektu, kura ietvaros tika izstrādāti Daugavas posma Daugavpils novada teritorijā ekspluatācijas un zivju resursu izmantošanas noteikumi. Pētījumus veica Vides risinājumu institūts. Zinātnieku novērojumi liecina, ka ļoti bagāts daudzveidīgiem zivju resursiem ir upes posms parkā „Daugavas loki”. Savukārt Daugavpils teritorijā un pilsētas tuvumā zivju resursi nav tik bagātīgi. Daugavas posmā Līksnas un Nīcgales apkaimē paveras cita aina – tur upe ir dziļāka un taisnāka, tajā ir mazāk mikrobiotopu, tāpēc nav apstākļu daudzveidīgas ihtiofaunas pastāvēšanai, taču arī šajā posmā nevar sūdzēties par zivju resursu nabadzību – zivju tur ir gana daudz. Lai upē varētu attīstīt amatierzveju, speciālisti ieteica, jo īpaši pilsētas tuvumā, ierīkot vairāk labiekārtotu pieeju upei. Valērijs Ašķeļaņecs atzīmēja, ka šogad līdzīgi pētījumi tiks veikti Sventes, Mazajā un Lielajā Ilgas ezerā, Šķirsteņu un Dervanišķu ezerā. Tas ir ļoti liels un nopietns darbs, kurā aktīvi piedalīsies ne tikai zinātnieki, bet arī pašvaldības speciālisti.
Uz ezeru – tikai ar licenci
Daugavpils novada domes Dabas resursu nodaļas speciālisti pastāstīja, ka viņi katru gadu izstrādā dažu ezeru ekspluatācijas noteikumus. Tas ir nepieciešams gan projektu rakstīšanai, piemēram, par ezeru zivju resursu papildināšanu, gan licencētās makšķerēšanas attīstīšanai. Pašlaik Daugavpils novadā licencētā makšķerēšana ieviesta Dubnas upē Višķu pagastā, Višķu un Luknas ezerā, kā arī Viragnas, Briģenes, Sventes, Medumu un, kopš pagājušā gada, -- Smilgiņa ezerā. Katram minētajam ezeram ir uzraugs, kurš organizē visus darbus – krasta labiekārtošanu makšķernieku vajadzībām, ezera zivju resursu pavairošanu, maluzvejniecības apkarošanu, koordinē makšķerēšanas licenču tirdzniecību. Tā var būt pašvaldība, biedrība vai arī uzņēmējs. Lai kontrolētu makšķerēšanu, pašvaldība šai personai piešķir pilnvarotā statusu. Iegādāties makšķerēšanas licenci konkrētā ezerā var ne tikai pie pilnvarotās personas, bet arī vietnē www.epakalpojumi.lv sadaļā „e-loms”. Var nopirkt vienas dienas, mēneša, sezonas vai gada licenci. Turklāt vietnē ir pieejama kontaktinformācija, informācija par ezeru, zivīm, kas tajā mīt, apskatīt kārtējā mēneša lomu statistiku. Savukārt makšķerniekiem jāiesniedz atskaites par noķertajām zivīm, citādi viņi nevarēs iegādāties nākamo licenci.
Zandarti, sīgas un repši
Papildinot zivju resursus, ezeros ielaiž galvenokārt zandartu un līdaku mazuļus, taču Daugavpils novadā Sventes un Riču ezerā mīt arī „dižciltīgākas” zivis – tajos iesaka ielaist, piemēram, sīgas. Taču Riču ezers atrodas pierobežā, pa to stiepjas ūdens robeža ar Baltkrieviju, un, lai papildinātu šādu ezeru zivju krājumus, nepieciešamas starptautiskas vienošanās un abu valstu ieinteresētība. Dodoties makšķerēt šajā ezerā, jāņem vērā, ka tur ir noteikts īpašs režīms, -- līdzi jābūt pierobežas joslas speciālajai caurlaidei, makšķernieku personu apliecinošiem dokumentiem gadījumam, ja tiek veikta pārbaude, turklāt pierobežas ezerā ir aizliegta jebkāda makšķerēšana naktī, atgādina pašvaldības speciālisti. Tomēr, neskatoties uz to, makšķernieki ir iecienījuši šo ezeru un interese par to ir milzīga. Tas ir pašsaprotami, jo tur var noķert labas trofejas. Piemēram, Riču un Sventes ezerā mīt makšķernieku iecienītie repši – tās ir saldūdens zivis, pieder lašveidīgo zivju kārtai, un repšiem patīk ļoti tīrs ūdens. J. Bāra pastāstīja, ka dažkārt cilvēki vēlas, lai vietējos ezeros ielaiž kādas eksotiskas zivis, piemēram, omuļus. Taču šajā gadījumā ir jāveic pētījums, vai jaunā zivju suga neizjauks ezera ekoloģisko līdzsvaru, kā rezultātā var izzust citas zivis, kuras tur mitušas gadsimtiem ilgi. Mūsu ezeros tiek ielaistas zivis, tikai pamatojoties uz zinātnieku rekomendācijām. Savukārt papildināt Daugavas zivju resursus neiesaka, jo šīs zivis tik lielā ekosistēmā vienkārši pazudīs. Galvenais ieteikums saistībā ar upi – aktīva maluzvejniecības apkarošana.
Ūdenstilpju nelaime – maluzvejnieki
Valērijs Ašķeļaņecs uzsver – ja netiks apkarota maluzvejniecība, nav jēgas papildināt ūdenstilpju zivju resursus, jo šīs zivis tiks izķertas un pat nepaspēs izaugt. Daugavpils novadā ir 48 ezeri, kuros drīkst makšķerēt. Uzraudzīt tik daudzus ezerus nav viegli. Salīdzinoši laba situācija ir ezeros, kuriem uzrauga pilnvarotās personas. Protams, ir vairākas kontrolējošās iestādes, taču ezeru ir ļoti daudz, un nav iespējams katram nodrošināt pastāvīgu uzraudzību. Tāpēc gan makšķernieki, gan vietējie iedzīvotāji tiek aicināti, redzot, ka notiek nelikumīga zveja, jo īpaši – elektrozveja vai maluzvejnieki ar tīkliem, zvanīt Valsts policijai uz tālruni 112, kura reaģēs uz ziņojumu. Vēl ir iespēja ziņot par nelegāliem zvejas rīkiem (piemēram, maluzvejnieku tīkliem), izmantojot Valsts vides dienesta lietotni „Vides SOS” (www.videssos.lv). Šo resursu biežāk izmanto, lai ziņotu par atkritumu izgāztuvēm, fiksējot punktu interaktīvajā kartē un pievienojot pārkāpuma vietas fotogrāfiju, un tādā pat veidā ar šīs lietotnes palīdzību var fiksēt arī maluzvejniecības gadījumus.
Zivis atklātnēs un domino
Šogad Zivju fonds apstiprināja sešus Daugavpils novada projektus. V. Ašķeļaņecs pastāstīja, ka, pirmkārt, tiks veikta Kumbuļu ezera (Demene) un Viragnas ezera izpēte. Turklāt Viragnas ezerā ielaidīs zandarta mazuļus, bet mazas līdaciņas -- Smilgiņa ezerā. Ir paredzēts iegādāties dronu novada ezeru un upju kontrolei no gaisa. Ieplānota arī laivas iegāde Sventes ezeram. Savukārt, lai informētu sabiedrību, ar fonda atbalstu plānots izgatavot informatīvo materiālu sēriju, tostarp atklātņu komplektu ar zivju attēliem, kuras mīt Daugavpils novada ūdenstilpēs, kā arī „zivju” domino, kurā attēlam jāatrod pareizais zivju sugas nosaukums, un lielu puzli (2x3 metri), kura uzskatāmi informēs par ezeriem un to iemītniekiem. Šāda forma ir ļoti interesanta bērniem, turklāt gan puzli, gan domino var izmantot dažādos pasākumos, piemēram, tradicionālajās novada dienās. Tiem, kas novadā risina zivsaimniecības jautājumus, pēc ārkārtas situācijas atcelšanas plānots organizēt semināru par zivju parazītiem. Tā ir ļoti aktuāla problēma, jo parazīti nodara lielu kaitējumu ihtiofaunai, kā arī makšķerniekiem nav patīkami ķert inficētas zivis, lai gan parastie zivju parazīti cilvēkiem nav bīstami. Ir arī iecere doties pieredzes apmaiņas braucienā uz Burtnieku un Alūksnes ezeru.
Kā piekļūt ezeram
Runājot par problēmām, ar kurām makšķernieki vēršas pašvaldībā, speciālisti atzīmēja, ka dažkārt makšķerēšanas cienītāji saskaras ar to, ka zeme pie ezera ir privātīpašums, un piekļuve iecienītajai „copes” vietai ir ierobežota. Protams, ir 4 metrus platā josla pie krasta līnijas, kura īpašniekiem jāatstāj koplietošanai pie privātajiem ezeriem, taču bieži vien pa sauszemi tur nav iespējams tikt, tikai laivā. Tomēr daudzi īpašnieki izrāda makšķerniekiem pretimnākšanu, piemēram, pie Višķu ezera, un atļauj šķērsot savu īpašumu, ir tikai jāpiezvana saimniekam un jāpabrīdina (šie tālruņi bieži ir norādīti pie īpašuma robežas). Un tomēr – pirms došanās makšķerēt, ieteicams jau laikus noskaidrot šos jautājumus, lai nebūtu nepatīkamu situāciju.
Speciālisti atzīst, ka pieejas un piebrauktuves publiskajām ūdenstilpēm ir viens no lielākajiem nākotnē risināmajiem jautājumiem, lai nodrošinātu makšķerniekiem iespēju nokļūt līdz krastam un tur komfortablos apstākļos ķert zivis. Turklāt tuvākajā laikā tiks ieviestas izmaiņas likumos un licenču izsniegšanas noteikumi likumīgai zvejai ar tīklu. Turpmāk šādas licences izsniegs pašvaldība, šiem grozījumiem jāstājas spēkā šogad. Līdz šim šādi jautājumi bija jārisina vispirms vietējā pašvaldībā, pēc tam – arī Valsts vides dienestā. Plānots, ka jauninājumi mazinās birokrātisko slogu makšķerniekiem un kalpos cilvēku ērtībām, ir pārliecināti Daugavpils novada domes Dabas resursu nodaļas speciālisti.
