Līdz ar „Covid-19” izplatības attīstību Eiropas Savienība īstenojusi vairākus pasākumus krīzes seku mazināšanai. Eiropas Parlamenta birojs Latvijā apkopojis Latvijas Eiropas Parlamenta deputātu viedokli par darbībām „Covid-19” krīzes seku mazināšanā.
Eiropas Parlamenta preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš paziņojumā medijiem pauda, ka savu ieguldījumu „Covid-19” krīzes mazināšanā Eiropas Parlaments devis ne tikai likumdošanas laukā, bet arī sniedz atbalstu bezpajumtniekiem, dodot iespēju atrasties EP neizmantotajās biroju telpās Briselē, kā arī nodrošinot bezmaksas ēdināšanu personām, kuras nonākušas grūtībās.
Paziņojumā medijiem Eiropas Parlamenta birojs Latvijā apkopojis astoņu no Latvijas ievēlēto deputātu viedokļus par jautājumiem, kas skar „Covid-19” izplatības izraisīto krīzi un tās seku mazināšanas pasākumus.
Andris Ameriks („Gods kalpot Rīgai”) paredz, ka ekonomiskā krīze pēc „Covid-19” pandēmijas turpināsies vēl gadu. Viņaprāt, svarīgākais jautājums tuvākajos gados būs darba vietas. Ja bezdarba līmenis saglabāsies virs 10%, tad EP būs jāizstrādā papildus rīku un atbalsta pasākumi sociālajam nodrošinājumam. Arī Tatjana Ždanoka („Latvijas Krievu savienība”) apstiprina, ka pastiprināta uzmanība pašlaik pievērsta gatavībai ekonomiskajām sekām un ES ekonomikas atveseļošanai.
Ivars Ījabs („Attīstībai/Par!”) uzsver, ka, strādājot kopā, ES dalībvalstis krīzi var pārvarēt. Tomēr, pēc EP deputāta domām, nepieciešams dubultot nākamo 2--3 gadu ES budžetu. I. Ījabs norāda, ka pastāv liela iespēja saskarties ar masveida emigrāciju, ja finanšu līdzekļu pieejamība starp ES dalībvalstīm ievērojami atšķirsies. Arī EP deputāti Dace Melbārde un Roberts Zīle („Nacionālā apvienība”) piekrīt, ka disbalanss finansējumā starp dalībvalstīm var radīt lielus riskus ES vienotā tirgus funkcionēšanai.
Sadarbību starp dalībvalstīm ka nozīmīgu faktoru min arī Sandra Kalniete („Jaunā Vienotība”). EP deputāte uzsver, ka ES dalībvalstu rīcībai jābūt saskaņotai un labi koordinētai, lemjot par robežu kontroli, pārrobežu satiksmi, veselības sistēmas darbību, kā arī investīcijām pētniecībā, lai izstrādātu vakcīnu un zāles pret „Covid-19”. Šajā sakarā jāpiebilst, ka EP atbalstījis iniciatīvu veidot Koronavīrusa solidaritātes fondu 50 miljonu apmērā ES dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu stiprināšanā.
Savukārt Nils Ušakovs („Saskaņa”) norāda, ka pašreizējā budžeta shēma un jaunā daudzgadu budžeta priekšlikumi nevar garantēt ekonomikas atjaunošanu pēc „Covid-19” krīzes. N. Ušakovs uzsver, ka ES dalībvalstīm jāļauj izmantot vairāk ES pašu resursu, kā arī jāveido atveseļošanās mehānisms, kurā pēc iespējas jāizmanto grantu programmas.
Inese Vaidere („Jaunā Vienotība”) uzskata, ka jāpalielina ieguldījumi zinātnē un veselības aprūpē ne tikai ārkārtējās situācijas laikā, bet arī ilgtermiņā. Šāda stratēģija ļautu izvairīties no līdzīgām krīzēm nākotnē. Te jāpiebilst, ka „Covid-19” krīzes laikā grozīts ES budžets, dalībvalstīm ļaujot izmantot 40 miljardus eiro. Savukārt Latvijai tie ir ap 800 miljoniem, lai atbalstītu smagāk skartās nozares, iepirktu medicīnisko aprīkojumu, kā arī sniegtu atbalstu uzņēmējiem un darbiniekiem.
"Raksts sagatavots sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā".
