Administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu galīgajā lasījumā Saeima pagaidām vēl tikai turpina izskatīt un, kamēr tas nav pieņemts, komentāru sniegšana tāda gaisa jaukšana vien ir, “Latgales Laikam” atzina Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins.
Redzēs, kas tur galu galā sanāks, par ko 100 cilvēki nobalsos un ko Valsts prezidents parakstīs, tad arī skatīsimies tālāk. Patlaban Daugavpils novads ir sazīmēts kopā ar Ilūkstes novadu, jaunajam veidojumam ir paredzēts arī jauns nosaukums – Augšdaugavas novads, teica A. Kucins.
Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka pašreizējo 119 pašvaldību vietā tiks izveidotas 42. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada vidū līdz ar pašvaldību vēlēšanu procesu.
Šonedēļ Saeima turpināja galīgajā lasījumā izskatīt administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu. Otrdien deputātiem izdevās pabeigt darbu pie priekšlikumiem, kas iesniegti likuma ietvara tekstam. Tagad deputāti ķērušies klāt likuma pielikumam, kurā ietverts jauno pašvaldību uzskaitījums, tajā norādot arī katrā jaunajā pašvaldībā ietverto administratīvo teritoriju sarakstu.
Saeimas Preses dienestā informē, ka likumprojekts noteic administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.
Likumprojekts noteic, ka Latviju iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā. Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās.
Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai paredzēts izveidot Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvo reģionu. To statusu un darbības nosacījumus plānots noteikt atsevišķā likumā, kas Ministru kabinetam būs jāizstrādā līdz 2021. gada 1. janvārim un jāiesniedz izskatīšanai Saeimā.
Paredzēts, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās jaunajās administratīvajās teritorijās un ar jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1. jūlijā, izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunā pašvaldība būs novadā iekļauto līdzšinējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.
