„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. aprīlis
Piektdiena
Fanija, Vēsma
+3.4 °C
apmācies

Juris Kusiņš: sadarbība ar NBS ir ļoti efektīva

Autora foto - 2017. gads – tolaik vēl majors Juris Kusiņš tiek apbalvots ar otrās pakāpes Robežsargu nopelnu zīmi „Par izcilību dienestā”

Lai ierobežotu vīrusa izraisītās saslimšanas „Covid-19” izplatību, Latvijas valdība pieņēma lēmumu no 30. marta nosūtīt palīgā robežsargiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīrus. Tādējādi pašlaik kopā ar Valsts robežsardzi Latvijas ārējo robežu sargā Zemessardzes 3. Latgales brigādes zemessargi. To, cik šāda sadarbība ir efektīva uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, „Latgales Laiks” lūdza pastāstīt Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieku
robežkontroles un imigrācijas jautājumos pulkvežleitnantu Juri Kusiņu.

„Jāatzīmē, ka pēc tam, kad Latvijā tika ieviesta ārkārtējā situācija un slēgta ārējā robeža, Valsts robežsardzes vadība izvērtēja visus iespējamos riskus, kuri saistīti ar iespējamo nelegālo imigrantu skaita pieaugumu, kā arī kontrabandas pārvietošanu pāri robežai, un nolēma lūgt Nacionālo bruņoto spēku atbalstu. Tādējādi kopš 1. aprīļa līdz pat šodienai kopā ar robežsargiem zaļo robežu apsargā arī zemessargi,” pastāstīja J. Kusiņš.

-- Vai zemessargu jums palīdz apsargāt tikai zaļo robežu?

Nē. Viņi kopā ar Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta darbiniekiem papildu kontrolēja arī iekšējo robežu ar Igauniju un Lietuvu (ar mūsu pārvaldes robežsargiem – Medumos). Kopā ar robežsargiem viņi uzraudzīja sabiedrisko kārtību un palīdzēja izsniegt un saņemt apliecinājumus, ka personas, kuras iebrauca Latvijā vai šķērsoja to tranzītā, apņemas pildīt visus „Covid-19” izplatību ierobežojošos pasākumus.

Jāatzīmē, ka, ņemot vērā Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta resursus, kā arī laika apstākļus, šī palīdzība nāca īstajā laikā. Daudzi, droši vien, atceras, ka aprīlis bija auksts un gandrīz nepārtraukti lija. Šādos apstākļos diviem robežsargiem būtu ļoti grūti pildīt savus pienākumus, apturot visus transportlīdzekļus, kuri no Lietuvas iebrauca Latvijā. Pateicoties zemessargu palīdzībai, šis uzdevums tika veiksmīgi izpildīts.

Jāpiebilst, ka, veicot šos dienesta pienākumus, gan robežsargi, gan zemessargi dežūras laikā izmantoja individuālās aizsardzības līdzekļus – medicīniskās maskas (respiratorus) un vienreizlietojamos cimdus, kā arī bija pilnībā nodrošināti ar dezinfekcijas līdzekļiem. Postenī bija uzstādīta biotualete, atkritumu konteineri, nodrošināts dzeramais ūdens un viss, kas nepieciešams personiskās higiēnas ievērošanai.

-- Apkopojot darba rezultātus, kā jūs raksturojat sadarbību ar Zemessardzi?

 Pateicoties šai sadarbībai, zaļās robežas apsardzības efektivitāte divkāršojās. Kopā ar zemessargiem mums izdevās ievērojami pastiprināt sauszemes robežas kontroles intensitāti, konstatēt robežas režīma pārkāpumu pazīmes, kā arī praksē nostiprināt sadarbību un savstarpēju saprašanos.

-- Robežsardzes dienests tomēr būtiski atšķiras no militārā dienesta. Vai zemessargiem nebija grūti pielāgoties jaunajiem apstākļiem?

Nē. Zemessargi dienesta vietā vienmēr ieradās laikā, viņiem tika organizēta mācību instruktāža, pamatojoties uz Valsts robežsardzes koledžā izstrādāto metodiku. Ikdienā kopīgi pildot dienesta pienākumus, ievērojami uzlabojās robežsargu un zemessargu komunikācija un savstarpēja sapratne. Taču es vēlos uzsvērt, ka mēs veiksmīgi sadarbojāmies arī agrāk vispārējā aizsardzības plāna ietvaros, taču šādas tikšanās bija vienu vai divas reizes gadā, piemēram, mācībās „Namejs”. Tagad mums ir izveidojusies stabila ilgtermiņa sadarbība, kur ieguvēji ir gan robežsargi, gan zemessargi. Viņi iepazinās ar mūsu darba specifiku, ekipējumu, bruņojumu un turpmāk ir gatavi kopīgi pildīt dienesta pienākumus.

-- Vai zemessargiem bija savs bruņojums vai arī jūs nodrošinājāt visu nepieciešamo?

 Uz dienestu viņi brauc ar savu transportu, savām rācijām, pilnā ekipējumā. Tāpēc mums par to nebija jārūpējas.

-- Kā zemessargu ierašanos uztvēra pierobežas iedzīvotāji?

Attieksme bija labvēlīga. Robežsargi un zemessargi pilnā ekipējumā radīja stabilitātes sajūtu iedzīvotājiem un personām, kas atradās pierobežas zonā.

-- Situācija saistībā ar nelegālajiem imigrantiem beidzamajos pāris gados ir stabilizējusies. Bet, vai pandēmijas laikā nepieauga to personu skaits, kas vēlējās neatļauti šķērsot robežu? Ārējā robeža vēl joprojām ir „aizslēgta”?

 Gan uz Latvijas—Baltkrievijas, gan Latvijas--Krievijas robežas situācija ir gana stabila. Tas ir arī mūsu kolēģu – Baltkrievijas un Krievijas robežsargu nopelns. Taču, neskatoties uz to, 29. martā Baltinavas novadā tika aizturēti divi Alžīras pilsoņi, kuri nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Fiksēti arī kontrabandas pārvietošanas gadījumi.

Taču var prognozēt, ka tuvākajā laikā nelikumīgu darbību intensitāte uz robežas pieaugs. Visādā ziņā, personas, kurām tiks liegta iebraukšana Latvijā sakarā ar „Covid-19” izplatības ierobežošanas pasākumiem, mēģinās nelegāli šķērsot robežu. Valsts robežsardzes veiktā situācijas analīze liecina, ka vasarā uz robežas pieaug nelikumīgu darbību skaits, kuras saistītas ar nelegāļiem un kontrabandu. To var veicināt arī ārkārtējās situācijas atcelšana Latvijā. Tāpēc mēs esam tam gatavi.

-- Pastāstiet par darba rezultātiem šajā gadā?

-- No 2020. gada 1. janvāra Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes darbinieki konstatējuši 29 dokumentu viltošanas gadījumus, aizturējuši 25 meklēšanā izsludinātus cilvēkus, 158 gadījumos fiksēts, ka personas atrodas Latvijas teritorijā ar nederīgām Šengenas vīzām (beidzies derīguma termiņš), 112 gadījumos trešo valstu personām liegta iebraukšana Šengenas zonā, konstatēts 521 pārkāpums transportlīdzekļu izmantošanā. Savukārt 62 reizes robežsargi fiksējuši pierobežas joslas un valsts robežas joslas režīma pārkāpumus. Konstatēti 85 mēģinājumi ievest Latvijā kontrabandas cigaretes. Kopumā izņemtas 5 963 100 kontrabandas cigaretes, tostarp astoņos gadījumos 512 800 cigaretes konfiscētas uz zaļās robežas. Aizturētas personas par mēģinājumiem piekukuļot robežsargus: Pāternieku RKP – 6, Silenes RKP – 4 un Silenes robežapsardzības nodaļā – 3. Visos gadījumos prokuratūra noteikusi kukuļdevējiem sodu 4300 eiro apmērā.

Sarunas noslēgumā vēlos informēt, ka no 1. jūnija jaunieši var iesniegt dokumentus Valsts robežsardzes koledžā. Pēc izglītības iestādes absolvēšanas viņi varēs dienēt jebkurā Valsts robežsardzes apakšnodaļā, tostarp arī Daugavpils pārvaldē.

 







Komentāri

09.06.2020 23:09
Edmunds
Cik lilela atalgojuma atškirība ir vrs un nbs? Vai nav izdevīgak iet uzrei uz nbs. Jo no robežsardzes vairakums grib aiziet prom un to dara. P.S Vai nav izdevīgak un efektīvāk papildus uzraudzīt “zalo” robežu ar droniem? Kad vadība izbeigs pist smadzenes? Sovdeps, īt īpaši Daugavpils pārvalde.