„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+8.8 °C
apmācies

Valērijs Makarevičs: jābūt mierīgam un nepiekāpīgam

Valērijs Makarevičs pie skolas, kurā mācījās bērnībā, 2013. gads

Koronavīruss, ilgstoša karantīna… bet kas būs pēc tās, kā mainīsies pasaule, kāda tā kļūs un vai mainīsies arī mūsu pasaules uztvere, -- šos jautājumus „Latgales Laiks” uzdeva zinātniekam, psiholoģijas doktoram daugavpilietim Valērijam Makarevičam, kurš pastāstīja arī par sevi, kinomākslu, psiholoģiju, dzeju.

Valērijs Makarevčs pasniedz psiholoģiju Daugavpils Universitātē, ir vieslektors ārzemju augstskolās, zinātnisko grāmatu un pētījumu psiholoģijas jomā autors.

  • Pastāstiet mūsu lasītājiem par sevi, kur aizritēja jūsu bērnība un jaunība?

Es nāku no bērnības. Tie bija zelta laiki, kad mēs kopā ar draugiem ķērām ar rokām vēdzeles, aizrautīgi spēlējām „Laptu” un „Gorodkus” (vai mūsdienu paaudze zina, kas tās ir par spēlēm?), meistarojām un izlikām kokos putnu būrīšus, ziemā ierīkojām uz ledus savdabīgus karuseļus, piesējām tiem ragaviņas un vizinājāmies pa apli, Arkādija Gaidara stāsta iedvesmoti organizējām timuroviešu pulciņus, krājām markas un sērkociņu kārbiņu etiķetes. Tajā laikā sapratām, ka īsta draudzība, draugi ir jāsargā.

  • Kas bija jūsu skolotāji, kuru uzskati ietekmēja jūsu pasaules uztveri?

Mani pirmie skolotāji bija vecāki. Māte mācīja matemātiku, tēvs – vēsturi un ģeogrāfiju. Viņu pasaules uztvere arī ietekmēja manu turpmāko dzīvi.

Ir vēl divi cilvēki, kuriem ir bijusi nozīmīga loma manā dzīvē, -- Pionieru nama kinoamatieru pulciņa vadītājs Mečislavs Caune un manas disertācijas vadītājs, zinātņu doktors, daudzu psiholoģijas mācību grāmatu autors Roberts Ņemovs.

  • Vai tiesa, ka jūs kādreiz uzņēmāt filmas?

Kad mācījos astotajā klasē, vecāki man nopirka 8 milimetru kinokameru un projektoru. Ar šo kameru mēs kopā ar klasesbiedru, nākotnē -- populāru sportistu un „Daugavpils Goda pilsoni” Arnoldu Beinaroviču uzņēmām savu pirmo filmu. Tā bija spēlfilma par spiegu tēmu. Daugavpils 6. vidusskolas direktors Ivanova kungs atļāva mums izmantot fotolaboratoriju, kur vairākas naktis mēs attīstījām un montējām uzfilmētos materiālus. Tad to parādījām klasesbiedriem. Pēc tam cits klasesbiedrs – Vitālijs Girkins, kurš darbojās Pionieru nama pulciņos, aizveda mani pie Mečislava Caunes. Kinoamatieru pulciņā tika uzņemta spēlfilma „Prelūdija” (kopā ar Tatjanu Ponomarjovu-Kovaļevsku). To parādīja Latvija televīzija, savukārt amatierfilmu konkursā Montrē (Šveice) filmai piešķīra vienu no galvenajām balvām – Spānijas kausu. „Prelūdiju” demonstrēja profesionālo īsmetrāžas filmu festivālā Vācijas Demokrātiskajā Republikā.

  • Kad jūs pievērsāties psiholoģijai? Un kāpēc izvēlējāties tieši to, nevis kādu citu jomu?

1980. gadā sāku strādāt par laborantu Daugavpils Pedagoģiskā institūta Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā. Biju atbildīgs par katedras bibliotēku. Dažu gada laikā izlasīju lielāko daļu literatūras par psiholoģijas tēmu, kura bija pieejama šajā bibliotēkā. 1986. gadā veiksmīgi nokārtoju eksāmenus un iestājos aspirantūrā. Psiholoģija palīdz ne tikai labāk izprast sociālos procesus. Psiholoģiskās izpētes metodes var pielietot, analizējot mākslas darbus. Šo pētījumu rezultāti ir publicēti grāmatā, kuru uzrakstīju kopā ar kolēģi Dzintru Iliško.

  • Vai, jūsuprāt, pēc koronavīrusa pandēmijas mainīsies cilvēku pasaules uztvere, uzvedība?

Es nedomāju, ka cilvēku pasaules izpratne mainīsies. Pēc epidēmijas viss ātri vien aizmirsīsies. Tāda ir cilvēka daba. Lai gan vienas sociālās grupas pasaules izpratne varētu mainīties -- es runāju par ārstniecības iestāžu un ātrās palīdzības medicīnas personālu, kurš, tēlaini sakot, atrodas slimības apkarošanas cīņas priekšējās rindās, katru dienu riskējot ar savu veselību.

  • Un kā, pēc jūsu domām, mainīsies cilvēku dzīves kārtība pēc ilgās ar „Covid-19” izplatības ierobežošanu saistītās karantīnas?

Kas ir dzīves kārtība? Tā saista pagātni un tagadni katra cilvēka dzīvē. Pagātne – tās ir tradīcijas, vērtības, cilvēku attiecību īpatnības, ierastais cilvēka dzīves līmenis. Savukārt tagadne atkarīga no tā, cik lielā mērā ekonomiskā un politiskā situācija valstī ļauj uzturēt ierasto kārtību. Ja politiskā situācija ir nemainīga, galvenā loma ierastās dzīves kārtības uzturēšanā ir ekonomikai. Bet kas notiek ar ekonomiku? Eksperti prognozē 22% kritumu, tas ir vidējais rādītājs visā Eiropas Savienībā. Kādreiz, 2008. gadā, mēs to jau esam piedzīvojuši. Mēs dzīvojam neoliberālas ekonomikas apstākļos, pēc kuras likumiem krīzes gados samazinās izdevumi pirmām kārtām sociālajā sektorā. Citiem vārdiem sakot, lielākajai daļai cilvēku dzīves kārtība mainīsies. Ieguvēji būs tikai finanšu un kapitāla tirgus pārstāvji.

  • Daudzi dzejas cienītāji zina, ka jūs rakstāt dzeju. Kas jūs pamudināja sacerēt pirmās dzejas rindas? Vai atceraties savu pirmo dzejoli?

Es mācījos trešajā klasē. Bija ļoti silta, saulaina diena, bez neviena mākonīša. Pie skolas satiku savu labu draugu Povilu Aglinski, kurš man pateica, ka cilvēks devies kosmosā. Es tam nenoticēju. Taču, pārnācis mājās, guvu tam apstiprinājumu. No rīta pienāca avīzes ar Jurija Gagarina portretu. Šajā pašā dienā es uzrakstīju savu pirmo dzejoli, kurš bija veltīts J. Gagarinam.

  • Kāda loma dzejai jūsu dzīvē ir tagad? Kas ir dzejnieks?

Dzejnieks, kā neviens cits, jūt laika ritējumu. Salīdzina to ar savas dvēseles ritmiem, ietērpj vārdos un nenolaižas līdz sadzīviskiem strīdiem.

  • Kas jūs iedvesmo dzejot? Kā dzimst jūsu dzejoļi?

Tie var rasties pavisam negaidīti, pat visnepiemērotākajā brīdī. Ceļā uz lielveikalu, sapulci, starp lekcijām kādas Eiropas universitātes pagalmā. Vispirms rodas ritma sajūta, pēc tam atnāk arī īstie vārdi.

  • Kas, jūsuprāt, ir svarīgi pašlaik – šajā mainīgajā pasaulē?

Ir jābūt mierīgam un nepiekāpīgam.