Latgale ir viens no mazāk apdzīvotajiem un ekonomiski mazāk attīstītajiem reģioniem Latvijā. Lai noskaidrotu, kā “Covid–19” izplatība reģionā ir ietekmējusi sociālā dienesta darbu un sociālās palīdzības sniegšanu sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu Daugavpils novada Sociālā dienesta vadītāju Annu Jegorovu.
Jebkura krīze nes jaunus izaicinājumus
Runājot par to, kā “Covid-19” izplatība ir ietekmējusi Daugavpils novada Sociālā dienesta darbību un palīdzības sniegšanu sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, dienesta vadītāja atzīst, ka jebkura krīze, līdzīgi kā tas bija 2008. gadā un arī tagad, nes sociālajam dienestam un tā darbiniekiem jaunus izaicinājumus.
“Mums savā darbā bija jāpārkārtojas atbilstoši krīzes situācijai. Līdz ar to no 12. marta dažu pakalpojumu sniegšanu Sociālais dienests pilnīgi vai daļēji pārtrauca. Mobilā aprūpes vienība, kas līdz krīzei sniedza pakalpojumus veciem vientuļiem cilvēkiem, piegādāja viņiem arī pārtiku un medikamentus, informēja citus speciālistus par situāciju, bija spiesta daļēji pārtraukt savu darbību. Tika pārtraukts arī Dienas centra pakalpojums personām ar garīgās attīstības traucējumiem Višķos,” stāsta A. Jegorova.
Dienas centrā šajā laikā pilnīgi vai daļēji tika pārtraukta atsevišķu sociālo pakalpojumu sniegšana, sociālie darbinieki pārskatīja klientu lietas, izskatīja līdzšinējos panākumus darbā ar katru klientu un izstrādāja katram klientam individuālo rehabilitācijas plānu līdz gada beigām. Tika sagatavoti palīgmateriāli, ar kuriem strādāt nākotnē, dienas centrā tika uzstādīta papildu sadzīves tehnika.
Rīcība ārkārtējā situācijā -- labs treniņš krīzes gadījumiem
Ārkārtējā situācijā ne visi klienti tika pieņemti klātienē, gan pagastu pārvadēs, gan Sociālajā dienestā. Vienīgie pakalpojumi, kas netika mainīti, bija palīdzības sniegšana vardarbības gadījumos un klientiem, kam bija nepieciešama nopietna palīdzība, tostarp apbedīšanas pabalsts vai pabalsts krīzes situācijā, kad iedzīvotāji ir atgriezušies no pašizolācijas, karantīnas vai ārzemēm. Tika turpināts pakalpojums – aprūpe mājās, kuru nevarēja ne pārtraukt, ne apturēt.
“Man jāpateicas sociālā darba speciālistiem par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu, jo stingri tika ievēroti visi aizsardzības noteikumi, lai pasargāt aprūpējamos un savas ģimenes locekļus no infekcijas. Ievērojot noteiktās vadlīnijas, rīcība kļuva par labu treniņu krīzes gadījumiem. Šis laiks apliecināja, ka jebkurā situācijā sociālie darbinieki ir gatavi pārskatīt savu darbu un sniegt iedzīvotājiem pieprasītos pakalpojumus,” atzina A. Jegorova.
Komunikācija notika ar visiem iedzīvotājiem, kam bija nepieciešama palīdzība. Informācija tika sniegta visiem, kas to lūdza. Sadarbība ar citu jomu profesionāļiem notika gan attālināti, gan arī klātienē, ievērojot visus ierobežojumus un Slimību profilakses un kontroles centra noteiktās prasības.
Sociālajam dienestam vienmēr ir jābūt gatavam visdažādākajām situācijām un izaicinājumiem.
Pēc dienesta vadītājas domām, struktūrā ir jābūt apmācītai komandai, kura ir gatava darboties visdažādākajās situācijās. Tagad ir izplatījies “Covid-19”, bet kur garantija, ka turpmāk nebūs jauni vīrusi. Šajā komandā ir jābūt autovadītājam, psihologam, sociālajam darbiniekiem un sociālajam aprūpētājam, kas ir sertificēti darbam krīzes situācijā, tai skaitā ģimenēs.
Lielākās bažas bija par veciem vientuļiem cilvēkiem
Lai mazinātu Sociālā dienesta darbiniekiem risku inficēties ar „Covid-19”, kā arī lai nepieļautu infekcijas izplatīšanu, sociālajiem darbiniekiem ir iegādāti gan aizsargtērpi, gan arī sejas maskas un cimdi. “Mēs bijām gatavi tam, ka tad, ja kādā no pagastiem tiks ieviesta karantīna, sociālie darbinieki būs pirmie, kas palīdzēs nodrošināt pašizolācijā vai karantīnā nonākušo cilvēku pamatvajadzības,” uzsvēra A. Jegorova.
Sociālajiem darbiniekiem krīzes laikā bija uzlikta augsta atbildības pakāpe. Bez saviem tiešajiem pienākumiem viņiem nācās arī skaidrot iedzīvotājiem, kas ir koronavīruss, kā tas tiek pārnēsāts un kādi ierobežojumi ir jāievēro, lai mazinātu inficēšanās risku, kā arī lai nekļūtu par vīrusa pārnēsātāju.
Sociālie darbinieki bija arī vieni no tiem, kas vislabāk pārzināja situāciju savā teritorijā un informēja par to arī dienesta vadību.
“Man vislielākās bažas bija par veciem vientuļiem cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, jo statistika liecina, ka lielākais mirušo īpatsvars starp inficētajiem ir vecumā virs 70 gadiem. Tā kā novadā ir Sociālās aprūpes centrs “Višķi”, Sociālā atbalsta un aprūpes centrs ”Avots” un aprūpes centri personām ar garīga rakstura traucējumiem, bija lielas bažas par to, lai šis vīruss netiktu kādā no šiem kolektīviem līdzīgi kā tas notika sociālās aprūpes centrs “Mārsnēni”,” teica A. Jegorova.
Dienesta vadītāja ir priecīga, ka līdz šim novadā koronavīruss nav ticis konstatēts. Vienīgā Daugavpils novadā deklarētā persona, kurai tika konstatēta minētā infekcija, faktiski visu laiku ir dzīvojusi pilsētā.
Pašreizējie sociālie pabalsti ir nepietiekami
Veidojot pašvaldības šī gada sociālo budžetu, izdevumi cīņai ar vīrusu izplatību nebija paredzēti. Jebkura krīze, protams, prasa papildu izdevumus. Mums bija jāiegādājas aizsargtērpi, dezinfekcijas līdzekļi rokām, telpām, virsmām, transportīdzekļiem, termometri. Pieaudzis ir arī cilvēkiem izmaksājamo pabalstu apmērs. Lai tiktu galā ar pieaugušajiem izdevumiem, domei nācās piešķirt dienestam papildu 16 000 eiro finansējumu.
Šī krīze ir parādījusi arī to, ka pašreizējie pabalsti ir nepietiekami, lai cilvēks varētu izdzīvot. Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts -- 64 eiro, ir nieks. Cilvēks ar šādu summu mēnesi nevar ne tikai dzīvot, bet pat izdzīvot, kur nu vēl krīzes laikā, kad produkti un preces pamatvajadzībām ir kļuvušas dārgākas.
GMI pabalstam ir jābūt lielākam par 100 eiro. Arī dzīvokļa pabalstam, kurš novadā patlaban ir 90 un 120 eiro, ir jābūt lielākam. Absurds ir arī trūcīgās personas statusa piešķiršanai noteiktie 128,06 eiro. Cilvēks ar šādu summu nevar izdzīvot. Šim skaitlim vajadzētu būt tuvu 200 eiro, un šīs izmaksas ir jāuzņemas valstij nevis pašvaldībām, uzsvēra dienesta vadītāja.
Ārkārtējās situācijas laikā vairāk cietušo no vardarbības
Ir pieaudzis vardarbības gadījumu skaits ģimenēs, īpaši emocionālā vardarbība. Atrodoties pašizolācijā, ģimenē vecāki kopā ar bērniem kopā pavada diennaktis, kas var radīt spriedzi, pārdzīvojumus un dažādas nesaprašanās. Situāciju pasliktina arī tas, ka nav darba un ienākumu.
Tas, kāda situācija ģimenēs veidosies pēc ierobežojumu atcelšanas, lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā visi spēs atgūties pēc krīzes un nodrošināt tos, kas palikuši bez darba.
Kas attiecas uz ienākumiem, tad situāciju ģimenēs varētu uzlabot bērnu pabalsta apmēra palielināšana līdzīgi kā tas ir citās Eiropas valstīs, nevis 11 eiro, kā tas ir Latvijā. Cik naudas valsts tērē vienam bērnam bērnunamā un cik saņem ģimene? Otrs svarīgs aspekts ir uzņēmējdarbības attīstīšana, jaunu darbavietu radīšana un bezdarba līmeņa samazināšana.
Veselības aprūpē situācija ir smaga
Ļoti smaga situācija valstī ir izveidojusies arī veselības aprūpes jomā. Krīzes laikā netika nodrošinātas profesionālu speciālistu konsultācijas un sniegta plānveida medicīniskā palīdzība. Tagad cilvēku, kuram bija nozīmēta operācija martā vai pieņemšana pie speciālista, ieraksta no jauna rindā uz oktobri. Vai tas ir normāli?
Līdz ar “Covid-19” izplatību ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu Daugavpils novada Sociālais dienests pārskatīs pašreizējos ierobežojumus klientu pieņemšanai klātienē, ņemot vērā valdības noteiktos ierobežojumus pēc 9. jūnija. Atjaunota tiks arī dienas centra darbība.
“Darbs ar klientu klātienē ir nepieciešams arī sociālajiem darbiniekiem, lai varētu pārrunāt notikušo, noskaidrot, ko var izdarīt pats klients, lai uzlabotu savu situāciju, un kāda palīdzība viņam ir nepieciešama no Sociālā dienesta,” norādīja A. Jegorova.
Eiropas projektu īstenošana nebija apturēta, turpinās arī deinstitucionalizācijas projekta aktivitātes. Šobrīd novadā tiek būvēti sociālie dzīvokļi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
"Sociālajam dienestam jābūt gatavam negaidītiem pavērsieniem" par saturu atbild “Latgales Laiks”
#SIF_MAF2020
