„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 26. aprīlis
Piektdiena
Alīna, Rūsiņš, Sandris
+4.8 °C
apmācies

Mīnētie tilti pāri Rītupei

Ir pagājuši 80 gadi kopš Latvijas valsts okupācijas. Manas mammas divi brāļi Staņislavs un Vincents Driņģi tajā laikā sargāja robežu Gauru pagastā Abrenes apriņķī. Kad Padomju Krievijas karaspēks gatavojās Latvijas okupācijai, robežsargi jau bija nomīnējuši visus pārejas punktus un tiltus pāri Rītupei. Robežsargi bija gatavi atdot savu dzīvību, lai pretotos okupantu varai. Taču sekoja pavēle atvērt robežas, tā bija lielākā valsts vadības kļūda. Ja būtu pretojušies, tad mēs tiktu nevis okupēti, bet gan iekaroti. Tādā veidā starptautiski mēs būtu citā līmenī.

Jau pēc gada, 1941. gada 14. jūnijā, tika organizēta Latvijas valsts sabiedrisko un vadošo darbinieku izsūtīšana – deportācija.

14. jūnijā, agrā rītā stundā, Arendolē pie Staņislava Babra mājām piebrauca automašīna ar trim sarkanarmiešiem. Jānis Babris, būdams policists, saprata, ka ir atbraukuši pēc viņa promvešanai. Viņš ieskrēja mājā, paņēma dienesta pistoli un raidīja mērķētus šāvienus. Viens čekists tika nogalināts, tas bija biedrs Slics, bet otru komitejas pilnvaroto -- biedru Jozānu, ievainoja. Trešais bija šoferis un kliedza, lai nešauj viņu, jo neesot vainīgs.

Jānis Babris neaptraipīja policista mundieri, izdarīja bruņotu pretošanos okupantu varai. Tajā dienā šādu bruņotu pretošanos Latvijā izdarīja tikai divās vietās – viena bija Talsu rajonā, bet otra -- toreizējā Kalupes pagasta Arendolē.

Pateicoties Vārkavas novada vadībai un tā iedzīvotājiem, sevišķi sirsnīgs paldies visiem arendoliešiem un kalupiešiem, kuri bija kopā visus šos gadus, uzstādot šos pieminekļus kā cieņas apliecinājumu sava novada varoņiem. Tagad lepni stāv pieminekļi gan Arendolē, gan Lielajos Stradišķos. Nekad neaizmirsīšu darbus, kurus veicām, uzstādot pieminekli kalupiešiem 20. gadsimtā cietušajiem un upuriem. Tas ir ansamblis no trim dabas veidotiem laukakmeņiem. Jāpasakās arī Arvīdam Turlajam, kurš ir atvēlējis zemes gabalu pieminekļa uzstādīšanai Jānim Babrim.

Šim piemineklim svētību deva trīs katoļu priesteri -- A. Madelāns, V. Oļševskis un J. Smirnovs. Pieminekļa atklāšanā 2011. gada augustā piedalījās Saeimas deputāti un daudzi iedzīvotāji.