Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 12. jūlijs
Svētdiena
Indriķis, Ints, Namejs
+10.3 °C
daļēji mākoņains

Kā Daugavpilī svinēja Jāņus pirms 100 gadiem

Kā Daugavpilī svinēja Jāņus pirms 100 gadiem

Jāņi ir vieni no vislatviskākajiem un skaistākajiem latviešu svētkiem. Vienreiz gadā – vasaras saulgriežos – mēs visi atkal kļūstam par jāņubērniem un ceram ieraudzīt brīnumaino papardes ziedu. Pirms 100 gadiem Daugavpilī Jāņi tika svinēti pēc senajam tradīcijām un ieražām. Simtiem Jāņu ugunskuru tika dedzināti abos Daugavas krastos, līdz agram rītam skanēja līgo dziesmas, apdziedāšanās, tika baudīts “Aldara” Jāņu alus un siers. 1938. gada Jāņu svinībās Daugavpilī piedalījās 300 vīru, kam vārds ir Jānis. 1939. gada Jāņus Daugavpilī svinēja 10 000 tūkstoši līgotāju.

 

Tradicionālo Jāņu svinēšanu organizēja Daugavpils latviešu biedrība. 1931. gada 23. jūnijā Daugavpils latviešu biedrība Līgo vakaru aicināja svinēt Poguļankas parkā no pulksten 7 vakarā līdz 7 rītā. Deju mūziku spēlēja XII Bauskas pulka orķestris. Ieejas maksa bija tikai 1 lats. Kā vēstīja aicinājums laikrakstā “Latgales ziņas” – “ienākumi tiks izlietoti kultūras pasākumiem un noderēs latvietības stiprināšanai Daugavpilī”.

 

Sekojot kara ministra ģenerāļa J. Baloža ierosmei, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Jāņu svinēšanu Daugavpilī organizēja arī Daugavpils garnizona karavīri Daugavas krastā pie cietokšņa. Līgo svētki tradicionāli sākās ar bezmaksas brīvdabas izrādi vai Jāņu vakara uzvedumu Daugavpils garnizona virsdienesta instruktoru dramatiskā pulciņa izpildījumā.

 

Laikraksts “Brīvā Zeme” 1937. gadā vēstīja: “Latgales novadā neredzēti lielu Jāņu uzvedumu gatavo Štāls (pask. Viliberts Štāls (1904--1995) aktieris un režisors) no Dailes teātra. Uzvedumā piedalīsies ap 400 dalībnieku – līgotāju. Bez tam arī garnizona karavīru koris. Kopā ar tautu, kurai svētkos ieeja ir brīva, līgotāju nebūs mazāk par 4000. Svētku vajadzībām jau tagad laukumā ceļ senlatvju sētu, klēti un citas celtnes. Pēc sentēvu paraduma svētku laukumu vakarā apgaismos degošas darvas mucas un naktī grandioza iluminācija”.

 

1939. gadā, pēc laikraksta “Latgales Vēstnesis” ziņām, Jāņu svinību laukums tika ierīkots Daugavpils--Mežciema šosejas malā “ar latviski stilizētu sauli centrā”. “Daugavas Vēstnesis”, aicinot piedalīties līgošanā, ziņoja: “Aplīgošanai un senām izdarībām sekos uguņošana un dižsārtu dedzināšana, pēc kam līgotāji kopējā gājienā dosies pie tautiskiem ēdieniem bagātīgi klātiem galdiem, kur netrūkst ne Jāņu siera, ne garšīga miestiņa”.

 

Sena dzīvesziņa stāsta, ka Jāņu laikā Saule ceļas pasaules kalnā un daba savu dziedinošo enerģiju dāvā visdāsnāk. Katram ir savas Jāņu nakts izdarības: vai Jāņu zāļu lasīšana un trejdeviņu zāļu vainagu pīšana, vai ugunskura iekuršana, vai Jāņu siera un alus baudīšana, vai saullēkta sagaidīšana un mazgāšanās rīta rasā. Jāņu naktī tam visam piemīt maģisks spēks, kas vairo veselību un skaistumu. Ļausimies dabas harmonijai, smelsimies saules un jāņuguns enerģiju!



Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.