Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 12. jūlijs
Svētdiena
Indriķis, Ints, Namejs
+9.2 °C
daļēji mākoņains

Arvīds Saušs: monētas un banknotes – tradīciju un vēstures liecinieces

Autora foto

No visas pasaules atceļojušu banknošu čaukstoņa un monētu šķindoņa – šīs skaņas nav salīdzināmas ne ar ko citu. Vecā nauda izņemta no apgrozības, par to vairs neko nevar nopirkt, taču tās vērtība aug ar katru dienu!

Par naudas mūžīgo vērtību un aizraušanos ar naudas vienību kolekcionēšanu avīzes „Latgales Laiks” reportiere sarunājās ar daugavpilieti Arvīdu Saušu, kurš jau daudzus gadus aizraujas ar kolekcionēšanu un ir veselīga dzīvesveida piekritējs.

Sākumā bija Vācijas marka

Monētas kolekcionēju kopš bērnības,” stāsta A. Saušs, „viss sākās ar to, ka vecāki nopirka mašīnu no Vācijas (pirmais ārzemju markas auto ģimenē) un tajā atrada 1950. gada Vācijas marku. Atceros to satraucošo brīdi, tolaik man bija desmit gadi, -- Vācijas marka, turklāt no pašas Vācijas! Kopš tā laika aizrāvos ar naudas kolekcionēšanu un ar to aktīvi nodarbojos līdz pat šai dienai.”

Pašlaik man jau ir gana liela un interesanta kolekcija, un, kā pie mums, numismātiem, ir pieņemts, savus atradumus pārdodu, pērku, iemainu pret citiem. Naudas aprite neapstājas arī tad, kad tā jau izņemta no apgrozības. Uzskatu, ka tas ir ļoti labs ieguldījums nākotnē. Ir patīkami apzināties, ka, ieguldot sirdi un dvēseli, dari to savu mantinieku labā.

Pieskarties vēsturei

Viens no maniem interesantākajiem atradumiem ir 1644. gada Ķīnas monēta (Ķīnas imperators Šuņdži), kura izkalta par godu Pekinas ieņemšanai un imperatora Šuņdži varas nostiprināšanai visā Ķīnas teritorijā. Es to iegādājos Ķīnā no kolekcionāra 2018. gadā. Nekad nezini, kur tevi gaida veiksme.

Ķīnieši ir ļoti apsviedīgi cilvēki, izlaiž vēsturisku un retu vērtīgu monētu kopijas. Tāpēc, iegādājoties monētas, jābūt modram, jo tirgū ir ļoti daudz viltojumu. Arī es bieži konsultējis ar kolēģiem un speciālistiem, kuri spēj viegli atšķirt pakaļdarinājumu no oriģināla. Ar neapbruņotu aci un bez speciālām zināšanām bieži vien nav iespējams atšķirt viltojumu no oriģināla, tā ir vesela zinātne.

Manā kolekcijā ir arī cariskās Krievijas 18.—19. gadsimta monētas.

2022. gadā pirmo reizi Pekinas (Ķīnas galvaspilsēta) vēsturē notiks ziemas Olimpiskās spēles. Šeit jau ir norisinājušās vasaras Olimpiskās spēles. Tādējādi Pekina būs pirmā pilsēta, kurā rīkotas gan vasaras, gan ziemas Olimpiskās spēles, tāpēc, izmantojot iespēju, gribu palielīties, ka man jau ir šim notikumam veltīta monēta (ar kvalitātes sertifikātu).

Monētas nav tikai naudas vienības, tās ir arī tradīciju un vēstures liecinieces. Un kaut nedaudz pieskarties cilvēces vēsturei, lai arī ar monētu un banknošu starpniecību, ir ļoti satraucoši un interesanti.

Vajadzīgas tikšanās

Divreiz gadā Daugavpils Kultūras pilī tiek rīkoti kolekcionāru salidojumi. Tur var ne tikai apskatīties, pārdot vai uzzināt cenu, bet arī kaut ko no savas kolekcijas iemainīt pret iepatikušos eksemplāru. Turklāt šādas tikšanās – tā ir komunikācija klātienē, avantūristiski stāsti un, protams, iespēja pietuvināties vēsturei.

Ir kolekcionāri – numerologi, bieži mūsu klienti, viņiem ir svarīga kārtība un ciparu un burtu sakritība. Piemēram, banknošu sērijas numuriem ir šāda kārtība – 001, 002, 003 vai A 001, B 002… Kolekcionēšana ir gluži kā nebeidzama pakaļdzīšanās, taču tā ir patīkama, ar daudziem piedzīvojumiem un faktiem,” saka Arvīds.

Banknotes, kurām nekaitē ūdens

Manā kolekcijā ir banknotes, kurām nekaitē ūdens un tām nekas nenotiks pat tad, ja nejauši tiks izmazgātas veļas mašīnā. Pirmā plastikāta nauda tika izlaista 1983. gadā, Menas salā, Haiti un Kostarikā. Ne visai labvēlīgajos klimatiskajos apstākļos (augsta gaisa temperatūra un mitruma līmenis) banknotes diezgan ātri bojājās. Vēlāk, 1988. gadā, par godu Anglijas kolonijas 200. gadadienai, izlaida Austrālijas plastikāta dolārus. Kopš 1996. gada Austrālijā apgrozībā ir tikai plastikāta nauda.

Jāpiebilst, ka plastikāta banknotes ir higiēniskākas un ekoloģiskākas, savukārt parastā papīrnauda ir īsts baktēriju perēklis, tādēļ pēc saskarsmes ar tām ir rūpīgi jāmazgā rokas.”

Vērtības meklējiet maciņā!

No ceļojumiem pa citām valstīm vienmēr pārvedu jaunas monētas un banknotes savai kolekcijai. Taču arī Latvijā ir iespēja, saņemot atlikumu, iegūt vērtīgas monētas. No apgrozībā esošajām eiro monētām ļoti reti eksemplāri ir Vatikāna monētas (no 1 centa līdz 2 eiro). Visiem iesaku pievērst uzmanību sīknaudai savā maciņā, kuru jūs izmantojat ikdienā. Kā piemēru var minēt latu kolekciju, kuri bija apgrozībā līdz 2014. gadam. Man ir daudz latu kolekciju no 24 monētām. Šajās kolekcijās visretākās ir monētas ar stārķi un skudru, tās izlaida attiecīgi 2001. un 2003. gadā, un gan stārķa, gan skudras monētas tirāža bija vien 250 000 eksemplāri. Šos latus visbiežāk kolekcionē un pērk Latvijas iedzīvotāji, kuri dzīvo ārzemēs, tie viņiem ir kā atmiņas par dzimteni, vēstures daļa. Arī es labprāt nopirkšu vēl vienu stārķi un skudru, tāpēc, ja kādam tie ir, sazinieties ar mani! Jāatzīmē, ka monētu tirgū interesi izraisa arī apgrozības monētas ar brāķi.

Latvijas Banka” regulāri ierobežotā tirāžā izlaiž dažādas piemiņas monētas, un tās ir ļoti ieprasītas. Un, tā kā to tirāža ir maza, vēlāk dažas monētas interesenti pērk „no rokām” divtik dārgāk. Piemēram, beidzamajos divos gados viena no investīciju ziņā veiksmīgākajām monētām Latvijā bija „Latvijas Bankas” 2018. gadā izlaistā „Medus monēta”, kuras sākotnējā cena bija 53 eiro. Tās 3000 eksemplārus izpirka 15 minūtēs, savukārt tagad šīs monētas tirgus vērtība ir jau vairāk nekā 200 eiro.”

Nauda un ticējumi

Vai es tiem ticu? Ceļojumos vienmēr iemetu strūklakās monētas, japāņu kaķi ar pacelto ķepiņu Maneki Neko atvedu no Ķīnas, taču neuzskatu, ka, ja mājās būs iestādīts naudas koks, nauda nāks pati. Naudai patīk, ja to skaita un pārskaita, no gaisa tāpat vien tā nebirs. Universitātē es mācījos ķīniešu valodu, un pasniedzēja – ķīniete uzdāvināja man monētas, kuras sasietas ar speciālu, kā viņa teica, veiksmes lentīti. Es tās rūpīgi glabāju līdz pat šai dienai.

Savā makā vienmēr nēsāju līdzi dolārus, atstāju tos kā tējas naudu viesmīļiem. Kādreiz pats piepelnījos, strādājot par viesmīli, tāpēc zinu, cik svarīga šajā darbā ir tējas nauda. Cilvēkam ir patīkamāk saņemt par savu darbu „īpašāku” naudu, ne vien eiro, kurus viņš iztērēs neaizdomājoties.”

Vai dot naudu ubagotājiem?

Dot vai nedot naudu ubagotājiem – tā ir katra cilvēka personīgā darīšana. Es tāpat vien naudu nedodu, bet tiem, kuri kaut ko piedāvā pretī, -- spēlē mūzikas instrumentu vai pozē, naudu vienmēr atstāju. Cilvēks kaut ko piedāvā pretī par naudu, tas ir patīkami un es to atbalstu.”

Novēlējums lasītājiem

Lasītājiem novēlu pastāvīgi pilnveidoties, būt daudzpusīgiem un zinošiem jebkurā jautājumā, pret naudu izturēties saudzīgi un tērēt prātīgi.

Ja kādam radīsies interese un viņš nolems kļūt par kolekcionāru, jāņem vērā, ka šīs jomas izpētei ir milzumdaudz literatūras, publikāciju, mājaslapu un forumu internetā, kolekcionāru salidojumi Latvijā un ārzemēs. Pasaulē ir daudz labu un atsaucīgu cilvēku. Atcerieties, ka jebkurai monētai un banknotei ir sava vērtība.”

 







Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.