Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 30. novembris
Pirmdiena
Andrejs, Andrievs, Andris
-0.3 °C
apmācies

Pēterdiena tautas tradīcijās

 

 29. jūnijā svinēsim Pēterdienu. Šī diena nozīmīga gan tautas gan kristīgajās tradīcijās. Tieši Pēterdienā noslēdzas vasaras saulgriežu svinēšana, sākas dienas laiks un laikapstākļu pareģošana atlikušajam gadam.

Latviešu folklorā Pēterdienu sauc arī par Lapu, Pērkona vai Zibens dienu. Jāpiebilst, ka Pēteris bieži vien tiek stādīts līdzās Jānim. Tautasdziesmās bieži vien vērojama sasaiste arī starp Jāņu un Pēterdienas svinībām. Tautas tradīcijās Pēterdiena iezīmē Jāņu laika un Vasaras saulgriežu laika noslēgumu.

Pēc Vasaras saulgriežu un Jāņu nakts auglības rituāliem seko pirmās ražas laiks. Līdz ar Pēterdienu sākas siena pļauja, bet ziedēšanas laiks dabā mijas ar lapu un pirmo ogu laiku. Jāatzīst, ka daudzas Pēterdnienas tradīcijas līdzīgas Jāņu nakts rituāliem. Līdzīgi kā Jāņos, kad svinētāji tiek dēvēti par Jāņa bērniem, arī Pēteru svinētājus sauc par Pētera bērniem. Arī Pēterdienas svinībām raksturīga līksmība un dejas. Tāpat kā Jāņi arī Pēteri ir jaunu meitu un puišu cerēšanās un ieskatīšanās laiks. Jāpiebilst, ka Pēterdienā vēl pēdējo reizi izskan līgo dziesmas, kurās Jāņa vārds tiek aizstāts ar Pēteri.

Tautas tradīcijās Pēterdienai ir liela nozīme turpmāko laikapstākļu pareģošanā. Latviešu folkloras ticējumi vēsta, ja Pēteros līst, tad lietavas turpināsies līdz pat Annas dienai 26. jūlijā. Citi Pēterdienas ticējumi vēsta par lietainu siena laiku, kas sakrīt ar laiku līdz pirmajai vasaras ražai. Ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem, tad gaidāms silts rudens.

Pēterdienas ticējumi vēsta, ka sākoties siena pļauja, siena šķūnis jāizrotā ar pēterenēm, lai siens nepelētu un peles neālētos pa šķūni. Pēterene ir pļavas zieds, kas zied ap Pēteriem. Bieži vien to dēvē arī par pēterogu, pērkona puķi. Pēterenes tikušas plaši izmantotas tautas dziedniecības rituālos kā pretiekaisuma un asinis attīrošu augu gan kompresēs, gan novārījumos.

Pēterdienā iesaka uzmanīties no skauģiem, kuri dodas otra tīrumos un laukos, lai lauzītu un noliektu labības vārpas. Tautas ticējumi vēsta, ka šādas lauztas vārpas nedrīkst pļaut, lai pļāvējs nesalauztu roku, vai neizsauktu citu nelaimi. Lai lauztu burvestību, salauztās labības vārpas iesaka izraut, sasiet kūlī un pakārt rijas dūmos vai mājas skurstenī.

Ja Jāņus latviešu tradīcijās uzskata par tradicionālajiem gadskārtu svētkiem bez kristīgās ietekmes, tad Pēterdiena tika atzīmēta arī par godu svētajiem apustuļiem Pēterim un Pāvilam, kuri tiek uzskatīti par debesu valstības atslēgu glabātājiem, kā arī sargu, jūrnieku un atslēdznieku amata aizbildņiem. Līdzīgi kā kristīgajās tradīcijās arī tautas tradīcijās Pēterdienā nedrīkst strādāt smagus darbus, īpaši siena darbus. Ja sienu kauj kaudzē vai ved šķūnī, tad pērkons var nospert pašu strādnieku, viņa lopus vai mājas. Šajā dienā nav ieteicams šķīt sīpolus, jo tad tie dārzā sāk ātri vīst.

Atzīmējot Pēterdienu svarīgi atcerēties arī Pērkona lomu Saules rituālos. Pērkons tiek daudzināts tautasdziesmās, kurās pausta pateicība par auglīgo lietu, kas veicina augšanu, kā arī par vasaras graudumiņu jeb ražu.

Jāatzīst, kā Pēterdienai nav bijušas raksturīgas gastronomiskās izpriecas. Šis laiks parasti bijis pieticīgāks nekā Jāņu laiks. Pēteriem nav bijuši raksturīgi kādi īpaši vai konkrēti ēdieni. Iespējams, ka šajā laikā galdā lika tos ēdienus, kas palikuši no Jāņu svinēšanas.

Mūsdienās Pēterdienas svinēšana nav tik plaši izplatīta. Latgalē biežāk tā tiek atzīmēta kā katoļu baznīcas svinamā diena. Dažviet šīs Pēteru svinēšana tiek piesaistīta lokāli nozīmīga vēsturiska personāža atcerei vai kultūras un sabiedrisko darbinieku jubileju svinībām.