Aizvadītās nedēļas nogalē labklājības ministre Ramona Petraviča reģionālajā vizītē apmeklēja Krāslavu, kur iepazinās ar aktualitātēm sociālajā jomā un uzņēmējdarbībā novadā un pierobežas reģionā kopumā. Vizīte notika pēc Krāslavas novada pašvaldības uzaicinājuma.
Vizītes ievadā Krāslavas novada domē ministre tikās ar domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, pašvaldības Sociālā dienesta vadītāju Viju Bārtuli, Krāslavas novada bāriņtiesas vadītāju Ilonu Bidzāni un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Krāslavas filiāles vadītāju Ilonu Šlapinu. Pēc tam viņa apmeklēja sociālās rehabilitācijas centru “Mūsmājas” un veco ļaužu pansionātu “Priedes”. Savukārt vizītes noslēgumā ministre iepazinās ar ražošanas zonu Indras ielā.
Runājot par vizītes mērķiem, R. Petraviča atzina “Latgales Laikam”, ka viņai bijis svarīgi noskaidrot, kā krīze ietekmējusi Krāslavas novadu, informēt atbildīgās amatpersonas par plānoto bāriņtiesu reformu, pārrunāt ilgstošo bezdarbnieku un vairākas citas problēmas, kā arī noskaidrot, kādus pašvaldība redz to risinājumus.
„Covid—19” krīzi novadi izjūt mazāk nekā Rīgā
Iepazinusies ar “Covid-19” ietekmi uz situāciju Krāslavas novadā, ministre atzina, ka novadā šo krīzi izjūtot mazāk nekā Rīgā, kur ir vairāk uzņēmumu, kas ir saistīti ar tūrismu. Kopš vīrusa izplatību ierobežojošo pasākumu ieviešanas bezdarbnieku skaits novadā ir pieaudzis par aptuveni 100 cilvēkiem.
Bāriņtiesas darbiniekus ministre iepazīstināja ar bāriņtiesu reformas plāniem. Lai līdz ar administratīvi teritoriālo reformu varētu sākt arī bāriņtiesu reformu, plānots ieviest grozījumus likumos. “Sākumā ir jārunā ar bāriņtiesām un jāizstāsta, kas ir sagaidāms, lai cilvēki būtu tam sagatavoti un saprastu, kāda būs šī reforma, lai nebūtu neziņas, baiļu un, līdz ar to, arī negatīvas attieksmes pret izmaiņām,” uzsvēra R. Petraviča.
Sarunā ar NVA pārstāvjiem īpaša uzmanība tika pievērsta ilgstošo bezdarbnieku problēmai. Ministre atzina, ka šī problēma ir aktuāla daudzos reģionos. Ir daudz cilvēku, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un kas arī nav motivēti iesaistīties nekāda veida darbos. Ministre ieteicu NVA darbiniekiem mēģināt iesaistīt šos cilvēkus sezonas darbos, jo līdz trim mēnešiem gada laikā ir atļauts strādāt un saņemt darba algu līdz minimālās algas apmēram, nezaudējot trūcīgās personas statusu. Ir cilvēki, kas negrib stādāt, jo baidās, ka zaudēs vairāk, nekā iegūs.
To, ka ilgstošo bezdarbnieku problēma ir nopietna un aktuāla jau paaudzēm, atzīst arī Krāslavas novada pašvaldības vadība.
Ministre informēja NVA pārstāvjus par algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem paredzētajiem līdzekļiem, kā arī aicināja piedāvāt šiem cilvēkiem ne tikai vienkāršākos darbus, piemēram, lapu grābšanu, bet arī iesaistīt darbā sociālajā jomā. Šie cilvēki varētu palīdzēt, piemēram, pansionātu iemītniekiem iziet pastaigā vai saturiski pavadīt brīvo laiku -- palasīt kopā grāmatu vai uzspēlēt kādu galda spēli.
Ja nebūs darba vietu, nebūs arī nodokļu un iespējas maksāt pabalstus
Ministre atzina, ka Labklājības ministrijai nākas cīnīties ar sekām. Savukārt, lai šīs sekas neiestātos, liela loma ir Ekonomikas ministrijai.
“Ja mums nebūs darba vietu, nebūs arī nodokļu un nebūs, no kā maksāt pabalstus. Tāpēc man bija interesanti apmeklēt arī jaunās ražošanas ēkas Krāslavā un noskaidrot, ko pašvaldība dara, kādu atbalstu sniedz, lai piesaistītu uzņēmējus, attīstītu ražošanu, radītu jaunas darbavietas un noturētu cilvēkus novadā, lai viņi nedotos darba meklējumos uz Rīgu vai ārvalstīm,” norādīja R. Petraviča.
Ministre iepazīstināja pašvaldības amatpersonas arī ar jauno ministrijā izveidoto mehānismu bezdarbnieku iesaistei darba tirgū. Ja uzņēmums pieņem darbā cilvēku, kas ir reģistrējies bezdarbniekos, tad ministrija trīs mēnešus kompensē tam pusi no darbiniekam noteiktā atalgojuma, bet ne vairāk kā 430 eiro mēnesī. Tas var kļūt par labu atspaidu, paplašinot uzņēmējdarbību.
Krāslavas novada pašvaldības vadība norādīja arī uz problēmu, kas iezīmējusies šajā mehānismā un kurai ir nepieciešams rast risinājumu. Jo ir arī jaunieši, kam ir idejas un kas vēlas veidot jaunus uzņēmumus, bet viņi nevar saņemt šo atbalsta pasākumus, jo tas ir paredzēts tikai pusei no esošā darbinieku skaita. Tā kā jaunam uzņēmumam iepriekš darbinieku nav bijis, arī pretendēt uz šo atbalstu tas nevar. Ministre plāno sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rast risinājumus šai problēmai un panākt, lai arī šādi uzņēmumi varētu saņemt šo algas subsīdijas atbalsta pasākumu.
“Es nevaru garantēt banku kredītus un citas lietas, bet mums ir jābūt pretimnākošiem jaunajiem censoņiem, uzņēmējiem, lai arī viņiem varētu trīs mēnešus kompensēt pusi no darbiniekam noteiktā atalgojuma,” teica R. Petraviča.
Jāmainās līdzi situācijai
Ministre norādīja, ka izejai no pašreizējās krīzes nevar piedāvāt tādus pašus pasākumus, kādi tie bija, izejot no iepriekšējās: “Mums ir jāskatās, ko piedāvā citas valstis, mums jāmainās līdzi situācijai.”
Lai padarītu jauno darbinieku apmācības procesu efektīvāku, šobrīd tiek piedāvāts likt akcentu uz apmācību pie darba devēja. Tā varētu būt īsa darba apmācība līdz diviem mēnešiem. Katru mēnesi apmācāmais varētu saņemt atbalstu līdz 350 eiro apmērā. Šobrīd šo apmācību uzņēmēji veic par saviem līdzekļiem.
Ministre pauda gandarījumu arī par Krāslavas novadā pastāvošo sava veida veselības apdrošināšanas sistēmu. Cilvēki labprātīgi var pievienojoties šai apdrošināšanai, samaksājot 80 eiro. Tādējādi veselības apdrošināšanas pakalpojumu cilvēki saņem, samaksājot mazāku summu, nekā tas ir parasti. Un tas cilvēkiem ir atspaids. Šī sistēma novadā darbojas jau kopš 1995. gada. Tā kā aptuveni puse cilvēku tai ir labprātīgi pievienojušies, tas nozīmē, ka šī sistēma strādā un ir gana laba.
Ministre uzskata, ka līdzīgi varētu rīkoties arī citas pašvaldības, kā arī tas varētu būt tāds kā mērķis, uz kur virzīties valstij kopumā.
Laukos parasti atklāti pasaka, kā ir
Apmeklējot sociālās rehabilitācijas centru “Mūsmājas” un veco ļaužu pansionātu “Priedes”, ministre aprunājās ar to klientiem, painteresējās, kā viņi jūtas un kā par viņiem rūpējas. “Esot vizītēs aprunājos arī ar klientiem, jo viņi parasti pasaka, kā ir patiesībā. Gan par aprūpi, gan personālu, gan attieksmi šoreiz sarunas gaitā saņēmu tikai tās labākās atsauksmes, par ko man, protams, ir liels prieks,” atzina R. Petraviča.
Ministrei ticis uzdots arī jautājums, vai pirmās grupas invalīds var izdzīvot ar tādu pensiju vai sociālā nodrošinājuma pabalstu, kāds tas ir patlaban. Ministre paskaidrojusi, ka pašlaik Satversmes tiesā ir iesniegtas lietas par minimālo pensiju, sociālā nodrošinājuma pabalstu un garantētā minimālā ienākuma līmeni. „Ceru, ka Satversmes tiesa būs tā, kas man palīdzēs nākamā gada budžetā izcīnīt lielāku aprēķina bāzi pensijām un sociālā nodrošinājuma pabalstiem,” pauda cerību R. Petraviča.
Reģionālās vizītes, pēc ministres domām, vienmēr ir ļoti svarīgas. Krāslava ir viens no tālākajiem punktiem, kur ministriem būtu jāatbrauc un jāapskatās, kā šeit dzīvo cilvēki, jo Rīga nav visa Latvija. Ministre uzslavēja arī sirsnīgo uzņemšanu un to, ka cilvēki šeit neliekuļo un neizliekas -- ja ir problēma, tad tā arī tiek pateikts. Pateikts tiek arī, kāds ir iespējamais risinājums.
Atbalsts būtu vajadzīgs arī tiem, kas karantīnas laikā strādāja
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks “Latgales Laikam” pauda gandarījumu par to, ka ministre ir apciemojusi Krāslavas novadu: “Vieglāk jau bieži vien ir nekur nebraukt. Daudzi politiķi tā arī rīkojas. Pieļauju ka, balsojot par administratīvi teritoriālo reformu, daudzi nemaz nezināja, kur atrodas viens vai otrs pagasts.”
Pašvaldības vadītājs norādīja, ka ministre uzaicināta apmeklēt novadu ar mērķi iepazīstināt viņu ar situāciju novadā labklājības, sociālās palīdzības, veselības, uzņēmējdarbības un citās jomās un kā situāciju ir ietekmējuši “Covid-19” izplatību ierobežojošie pasākumi.
“Ir, kas karantīnas laikā nestrādāja un saņēma atbalstu, un ir arī tie, kas strādāja un nesaņēma nekādu atbalstu. Varbūt šiem cilvēkiem vajadzētu vismaz dot iespēju saņemt aizņēmumus uz nelieliem procentiem. Es nesaku, ka kādam kaut kas būtu jādod par brīvu, bet uzskatu, ka palīdzību būtu pelnījuši arī tie, kas riskēja un strādāja šajā sarežģītajā laikā. Manuprāt, atļauja šiem uzņēmējiem aizņemties naudu uz izdevīgiem nosacījumiem būtu labs risinājums,” teica G. Upenieks.
Pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka labi strādāt var tikai tie ministri, kas pārzina situāciju arī attālākajos novados, piemēram, Krāslavā: „Tas, ka ministre regulāri apmeklē dažādas pašvaldības, liecina par viņas nopietno attieksmi.”
Noslēgumā pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka Krāslavā ir uzbūvēts baseins, atjaunots stadions, tiek renovētas mācību iestāžu ēkas. Taču, ja nebūs uzņēmēju un cilvēku, tas nevienam nebūs vajadzīgs.
