Sākoties karstajam laikam un pat tveicei, ikdienā uzņemtā ūdens daudzums pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai ir vitāli svarīgs. Zaudējot vien 1--2% organisma šķidruma, iespējama organisma dehidratācija jeb organisma atūdeņošanās, cilvēka organismam radot nelabvēlīgas sekas. Par to, kā ūdens ietekmē cilvēka organismu un kā labāk parūpēties par regulāru ūdens uzņemšanu, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Cilvēki cieš no pārmērīga karstuma radītajām sekām lielākoties gada siltākajos mēnešos, jo īpaši tad, kad valda tveice un ir gada karstākās dienas. Piemēram, pērn jūnijā, kad Latvijā ilgstoši valdīja tveice, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi (NMPD) devās vairāk nekā 200 izsaukumos Latvijā, kur cilvēkiem karstuma dēļ bija radušās veselības problēmas, turpretim augustā, kad karstums nebija tik liels, tika reģistrēti vien 30 izsaukumi, liecina NMPD dati.
Organisma pārkaršanas iemesli
Biežākie cilvēku pārkaršanas iemesli vasarā ir intensīva sportošana karstā laikā, ilgstoša laika pavadīšana pludmalē, fiziska darba veikšana tveicē (dārza darbi, ceļu būve), kā arī uzturēšanās karstā saulē bez galvassegas. Nereti cilvēki piedzīvo pārkaršanu arī slēgtās telpās – birojos, dzīvoklī, automašīnā. Tomēr kļūda numur viens un galvenais iemesls sliktai pašsajūtai, kā atzīst mediķi, ir nepietiekama šķidruma uzņemšana tveicīgās dienās. Paaugstināta gaisa un ķermeņa temperatūras, kā arī intensīvas slodzes apstākļos organisms pastiprināti svīst un straujāk zaudē šķidrumu.
Riska grupas – bērni un seniori
Līdz ko organismā ir nepietiekams šķidruma daudzums, sākas organisma atūdeņošanās jeb dehidratācija, kas samazina organisma veiktspēju, paaugstina sirds ritmu, kā arī var radīt apziņas traucējumus. Visvairāk dehidratācijas riskam pakļauti bērni un seniori, kā rezultātā iespējami nopietni kognitīvo spēju traucējumi.
Senioriem, jo īpaši karstā laikā, jāparūpējas par atbilstoša apģērba izvēli. Nereti izvēlētais apģērbs ir tumšās krāsās, biezs un gaisu necaurlaidīgs, kā rezultātā iespējama strauja pārkaršana, ūdens dehidratācija un pat ģībonis. Lai no tā izvairītos, iesakām izvēlēties vieglu un elpojošu apģērbu. Savukārt dodoties ārpus mājas, iesakām līdzi ņemt pudeli ar ūdeni. Īpaši piesardzīgiem karstā laikā jābūt insulīna pacientiem, kuriem pēc aptiekas apmeklējuma nevajadzētu apmeklēt publiskas vietas, jo iegādātie medikamenti (insulīns) jātur aukstumā un pēc iespējas ātrāk jānovieto atbilstoši nosacījumiem.
Īpaši piesardzīgiem vasarā jābūt arī bērnu vecākiem. Bērni nejūt brīdi, kad sākas organisma dehidratācija, tādēļ vecākiem jo īpaši jāseko līdzi bērnu uzņemtajam ūdens daudzumam dienā. Lai bērniem nepieciešamā ūdens uzņemšanu padarītu interesantāku, iesakām viņiem iegādāties personalizētu pudeli, kas ūdens dzeršanu padarīs interesantāku. Papildu tam, zīdaiņus vai mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt automašīnā vienus pašus, jo īpaši vasarā. Karstā laikā stāvoša automašīna uzkarst ātri, bet maziem bērniem termoregulācija vēl nav nostabilizējusies un viņiem ļoti strauji var sākties ķermeņa pārkaršana, kā dēļ bērns var iet bojā.
Kas liecina par ūdens trūkumu organismā
Maldīgs ir uzskats, ka par ūdens trūkumu organismā liecina slāpes. Tās organismā rodas vien tad, kad jau ir sākusies dehidratācija. Par ūdens trūkumu organismā signalizē arī garastāvokļa maiņas un lēna reakcija, sauss deguna dobums, tumšas krāsas urīns, vājums un nogurums, sausas vai sasprēgājušas lūpas un galvassāpes.
Viens no būtiskiem dehidratācijas signāliem ir arī izsalkums. Ja aizmirsies iedzert ūdeni, var rasties maldinoša sajūta, ka gribas ēst. Tādos gadījumos visbiežāk kārojas saldumus vai miltu izstrādājumus, tāpēc, pirms ļauties kārdinājumam, ieteicams izdzert glāzi ūdens un, iespējams, izsalkums pazudīs kā nebijis.
Ūdens dzeršana – kā to iemācīties
Lai sevi pasargātu no dehidratācijas, uzņemtā šķidruma daudzumam jābūt aptuveni līdzvērtīgam zaudētā šķidruma daudzumam – ne mazāk kā 2 litri ūdens dienā. Savukārt īpaši karstā un tveicīgā laikā ūdeni nepieciešams uzņemt ik pa 15 minūtēm. Jāatceras, ka pie diennaktī izdzertā šķidruma nevar pieskaitīt saldinātos un gāzētos dzērienus, kafiju un tēju. Piemēram, izdzerot vienu krūzi kafijas, izdalās divtik lielāks šķidruma daudzums.
Savukārt, lai pārliecinātos, ka ikdienā tiek uzņemts nepieciešamais ūdens daudzums, ieteicams ūdens dzeršanu sadalīt vienmērīgi. Ieteicams vismaz vienu glāzi ūdens dzert:
-
uzreiz pēc pamošanās,
-
30 minūtes pirms brokastīm,
-
1 stundu pēc brokastīm,
-
30 minūtes pirms pusdienām,
-
1 stundu pēc pusdienām,
-
30 minūtes pirms vakariņām,
-
īsi pirms došanās gulēt.
Lai ikdienā nepieciešamo ūdens devas uzņemšanu padarītu vieglāku – izvēlies savu īpašo ūdens pudeli, ko regulāri piepildīt un paņemt līdzi gan ejot uz darbu, gan arī dodoties brīvdienās. Izvēle pudelēm ir plaša – sākot no vienkāršākām, līdz pat tādām, kur speciālā tvertnē var ievietot citrusa augļa šķēles, piešķirot ūdenim garšu. Iesakām ūdenim pievienot nedaudz citrona, piparmētru vai svaigu gurķi, kas tam radīs vieglu un patīkamu garšu.
Vēl viens efektīvs veids, ko izmanto daudz cilvēku visā pasaulē ir ūdens dzeršanas lietotne telefonā, kas ar atgādinājuma palīdzību liks tev padzerties, kā arī uzskaitīs jau izdzertā ūdens daudzumu. Tādā veidā nevarēsi aizbildināties, ka “aizmirsi” padzerties.
