„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+8.8 °C
apmācies

Renāts Vecelis – īsts savas jomas profesionālis

Autora foto

Ideja apmeklēt Indras dzelzceļa staciju un pavērot, kā strādā robežsargi un muitnieki, radās jau sen, taču dažādu apstākļu dēļ to īstenot izdevās tikai nesen. Savukārt reportiera gids šajā dienā bija Valsts robežsardzes (VRS) Daugavpils pārvaldes Pāternieku robežkontroles punkta (RKP) priekšnieka vietnieks majors Renāts Vecelis.

Tikai nedaudzi zina to, ka pēdējā reorganizācijā VRS Daugavpils pārvaldē Indras dzelzceļa RKP tika apvienots ar Pāternieku autotransporta RKP. Tādējādi pašlaik tā ir vienota struktūrvienība -- Pāternieku robežkontroles punkts.

Kā zināms, robežsargu galvenais uzdevums ir pārbaudīt, vai robežšķērsotājiem – pasažieriem, mašīnistiem, viņu palīgiem ir dokumenti un vai tie nav viltoti.

Ar pasažieru vilcienu pārbaudi viss ir skaidrs – vilciens apstājas stacijā, robežsargi apstaigā vagonus, pārbaudot dokumentus, kā arī, vai pasažieri neved līdzi kaut ko aizliegtu. Pasažieru vilciena pārbaudei robežsargiem ir atvēlētas 40 minūtes.

Renāts Vecelis pastāstīja, ka gan izbraucot, gan iebraucot nelielos robežsardzes terminālos tiek pārbaudīti dokumenti un robežas šķērsotāju informācija iekļauta datu bāzē – tā ir standarta procedūra, kuru zina visi mašīnisti un viņu palīgi. Turklāt robežsargu tiešie pienākumi ir nepieļaut nelegāļu iekļūšanu valstī, tostarp arī pa dzelzceļu. Protams, daži ārzemnieki cenšas iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, pielietojot visdažādākos paņēmienus.

„Jāuzver, ka pašlaik Indras stacijā robežsargiem un muitniekiem nav tik daudz darba, kā tas bija agrāk. Taču vēl nesen Indras stacijā diennaktī pieturēja sešdesmit un pat vairāk preču vilcieni, kā arī katru dienu -- pasažieru vilciens Rīga—Minska. Pēc tam kravu plūsma pakāpeniski saruka, bet pasažieru vilciens sāka kursēt reizi četrās dienās. Savukārt tagad, sakarā ar pandēmiju, pasažieru pārvadājumi uz laiku ir pārtraukti,” atzīmēja Renāts Vecelis.

-- Cik robežsargu tagad strādā vienā maiņā?

-- Pašlaik maiņā ir četri robežsargi, maiņas vecākais un trīs inspektori, kuri ļoti labi tiek galā ar saviem uzdevumiem. Taču, ja ir nepieciešamība, dažu minūšu laikā palīgā var ierasties kolēģi no Pāternieku RKP, kurš atrodas vienpadsmit kilometrus no šejienes. Šobrīd Pāternieku RKP kopumā strādā 84 robežsargi.

-- Daudzi vēlas zināt, kāpēc muitnieki ziņo savu informāciju par vilcienu sastāvos atrasto kontrabandu, bet robežsargi – savu?

-- Viss ir vienkārši – sastāvu fiziskā pārbaude tiek veikta kopīgiem spēkiem. Tostarp pārbauda arī beramās kravas, tās caurdurot, un, ja neizdodas sasniegt vagona grīdu un tapa pret kaut ko atduras agrāk, tātad, iespējams, tur ir kontrabanda. Šo smago darbu veic gan muitnieki, gan robežsargi. Un , kurš atrod, tā arī guvums (smaida). Vēlos uzsvērt, ka pieredzējis dežurants, kurš maiņas laikā pastāvīgi veic videonovērošanu monitoros, „uz aci” var noteikt, kurā vagonā var būt kaut kas paslēpts. Jāatzīmē, ka visā Indras stacijas robežteritorijā uzstādītas 60 videonovērošanas kameras. Turklāt jaunākā no tām uzstādīta pavisam nesen. Šī kustīgā kamera atrodas tornī ciema teritorijā, tāpēc ar tās palīdzību var kontrolēt ne tikai robežkontroles punkta, bet arī visu tuvējo teritoriju.

-- Taču gan jūs, gan muitnieki atrod kontrabandu ne tikai beramajās kravās…

-- Protams, kontrabandisti arī nesnauž un izdomā aizvien jaunākus slēpņus. Cisternās tās ir noliešanas lūkas, pie vagonu konstrukcijām ar magnētiem piestiprina ķīpas, bet dažkārt kontrabandas cigaretes izmet vēl pirms ir sasniegta stacijas teritorija.

Ne tik sen robežsargi atrada slēpņus lokomotīvju dzinējos. Šādu viltību tiešām bija grūti atklāt, taču šajā gadījumā palīdzēja VRS Kriminālizmeklēšanas dienesta kolēģi. Tādējādi pieredzējušus robežsargus un muitniekus ir grūti apvest ap stūri. Vissarežģītāk ir atrast kontrabandu hopera tipa vagonos (segtie vagoni – aut. piez.), kuros parasti pārvadā specifiskas kravas (graudus, mēslojumu u.c.), jo tie ir noplombēti. Taču pat šajos gadījumos mūsu robežsargi atrod kontrabandas cigaretes. Mūsu dienestā ir šādi visaugstākā līmeņa speciālisti.

-- Vai jūsu ikdienas darbā ir arī kuriozi gadījumi?

-- Gadās arī kuriozi. Reiz tika aizturēts nelegālis, kurš mēģināja ar kravas vilcienu aizbraukt no Latvijas! Viņš bija paslēpies konstrukcijās starp vagoniem, taču viņu pamanīja mašīnisti un paziņoja to robežsargiem. Bēgli, protams, atrada un „nocēla” no vilciena. Viņam bija visai savdabīgs izskats – tumsnēja āda, varbūt – rumānis, varbūt – irānis, nespēja atbildēt uz jautājumiem ne krievu, ne latviešu valodā, turklāt viņam līdzi bija vien ziepju gabals un zobu birste. Piezvanījām Imigrācijas kontroles nodaļas kolēģiem. Kamēr viņi brauca, bēglis sāka runāt. Izrādījās, ka viņš ir Latvijas pilsonis, no Ventspils, izsludināts meklēšanā par zādzību Jēkabpilī, tāpēc nolēmis tukšā preču vagonā aizbēgt uz Baltkrieviju.

Renāts Vecelis, stāstot par sevi, saka, ka robežsardzē nokļuvis gandrīz vai nejauši. R. Vecelis mācījās Krāslavas vidusskolā, kuru absolvējis 1997. gadā. Jau skolas gados viņš izlēma, ka stāsies Policijas akadēmijā un kļūs par policistu. Kopā ar klasesbiedru bija pat aizbraucis uz Atvērto durvju dienu akadēmijā. Taču šim sapnim nebija lemts piepildīties. Policijas akadēmijā uzņēma kursantus, kuriem jau bija astoņpadsmit gadi, bet Renātam tobrīd bija tikai 17 gadi ar lielu „asti”, taču viņš akadēmijā netika uzņemts.

Rezultātā nācās stāties darbā kokapstrādes uzņēmumā, kur strādāja viņa tēvs. Tur Renāts strādāja par galdnieka palīgu. Nācās ostīt galdnieku līmi, izgatavot durvis, logu rāmjus un citus galdniecības izstrādājumus.

Par robežsardzi Renāts pat nedomāja, jo tolaik robežapsardzības dienests vēl tikai veidojās un informācijas bija ļoti maz. Taču pēc kāda pusgada, dienas vidū, kad strādnieki sēdās pie galda pusdienot, Renātam „iekrita acīs” avīze ar sludinājumu, kurā jauniešus aicināja mācīties robežsargu skolā Rēzeknē. Sludinājums viņu ļoti ieinteresēja, un Renāts tūlīt pat piedāvāja savam draugam pamēģināt iestāties tur.

Pavasarī abi draugi iesniedza dokumentus Rēzeknes robežsargu skolā. Taču, ņemot vērā rūgto pieredzi, kura tika gūta, stājoties Policijas akadēmijā, Renāts vienlaikus iesniedza dokumentus arī Rēzeknes Augstskolā, kurā iestājās bez problēmām. Jāatzīmē, ka tolaik robežsargu skolā uz vienu vietu bija milzīgs konkurss. Taču Renātu uzņēma arī robežsargu skolā. Rezultātā viņš izņēma dokumentus no Rēzeknes Augstskolas un kļuva par robežsargu skolas kursantu.

Kad Renāts bija gadu nomācījies robežsargu skolā, viņu kaprāļa dienesta pakāpē norīkoja inspektora darbā Pāternieku robežkontroles punktā. Pāternieku RKP viņš nostrādāja aptuveni sešus gadus, turklāt vienu gadu pat izmēģināja spēkus kinologa amatā. Nesanāca, no neizdevās atrast kopīgu valodu ar suni.

Tajā laikā Rēzeknē uz robežsargu skolas bāzes tika atklāta Valsts robežsardzes koledža, kur mācību ilgums bija divi gadi, un Renāts turpināja mācīties tur. Pēc tam R. Vecelim piešķīra leitnanta dienesta pakāpi un norīkoja darbā lidostā „Rīga”. Viņš atzīst, ka šis norīkojums nebija gana veiksmīgs, jo Renāts jau bija apprecējies, ģimenē auga divgadīgs mazulis. Taču darbs tur bija interesants.

Pēc dažiem mēnešiem viņš palūdza, lai pārceļ uz VRS Daugavpils pārvaldi. Tas izdevās, un R. Veceli norīkoja par maiņas vecāko Silenes RKP.

Un šeit piepildījās jaunības sapnis – Renāts iestājās Policijas akadēmijā. Tiesa, pēc pusotra gada toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece nolēma slēgt akadēmiju. Kursu, kuru neizdevās pabeigt Policijas akadēmijā, Renāts pabeidza Latvijas Universitātē un ieguva jurista kvalifikāciju.

Pēcāk Renātam Vecelim tika piešķirta kapteiņa dienesta pakāpe, viņš strādāja galvenā inspektora amatā. Bet, tā kā R. Vecelim patīk detalizēti izpētīt dokumentus, viņš piekrita turpināt dienestu eksperta amatā VRS Galvenās pārvaldes Ekspertīžu dienestā, kur veica dokumentu tehnisko izpēti. Tiesa, lai veiktu šo darbu, bija vēl viens gads jāmācās un jāsaņem sertifikāts Tieslietu ministrijā. Eksāmeni bija gana sarežģīti, taču Renāts tos veiksmīgi nokārtoja. Pēc tam viņš eksperta amatā atgriezās Silenes RKP, lai gan bija VRS Galvenās pārvaldes štatā. Pēc dažiem gadiem viņš saņēma piedāvājumu piedalīties konkursā un strādāt ārzemēs – Gruzijā. Renāts ar sirsnību atceras darba gadus Gruzijā, jo tas bija viens no interesantākajiem posmiem robežsarga darbā. R. Vecelis pastāstīja, ka strādāja vēstniecībā, kopā ar kolēģi palīdzēja konsuliem lēmumu pieņemšanā saistībā ar vīzu izsniegšanu, bet lidostā konsultēja gruzīnu kolēģus jautājumos, kuri saistīti ar trešo valstu pilsoņu iebraukšanu Eiropas Savienībā, kā arī kopā ar gruzīnu kolēģiem atklāja pārkāpējus, kuri, izmantojot viltotus ceļojuma dokumentus, mēģināja aizlidot uz Šengenas zonas valstīm, tostarp Latviju. Renāts nostrādāja Gruzijā divus gadus un divus mēnešus, pēc tam atgriezās Latvijā.

Vairāku iemeslu dēļ nolēma neturpināt darbu eksperta amatā un atkal atgriezās Pāternieku RKP.

Renāts Vecelis ir iekļauts Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) reģistrā, pateicoties tam, piedalījies starptautiskās misijās Lietuvā, Polijā, Somijā, Grieķijā, Ukrainā, par ko apbalvots ar Valsts robežsardzes nopelnu zīmi „Par ieguldījumu starptautiskajās misijās un operācijās”.