Aizvadītās nedēļas nogalē Lielā Stropu ezera centrālajā pludmalē Daugavpils glābšanas dienesta darbinieki pilnveidoja savas prasmes un iemaņas slīkstošu cilvēku glābšanā un pirmās palīdzības sniegšanā. Mācības vadīja instruktors, viens no Latvijas pludmales glābēju asociācijas dibinātājiem Pēteris Pētersons.
Glābēji cits pēc cita demonstrēja savu māku izglābt pamanītu ezerā tālu aizpeldējušu slīkstošu cilvēku. Nācās glābt arī cilvēkus, kas bija nokļuvuši ūdenī, apgāžoties laivai, un paši nespēja nokļūt krastā. Slīcēji bija jānogādā krastā un, izvērtējot situāciju, pareizi jāsniedz pirmā palīdzība.
Mācību vadītājs P. Pētersons informēja, ka Daugavpils glābšanas dienesta darbinieki ir izgājuši divu nedēļu apmācības kursus, kā arī kārtojuši dažādus normatīvus baseinā un atklātos ūdeņos. Pirmajā apmācību nedēļā ziemā glābēji ieguva nepieciešamās zināšanas darbībai aukstā ūdenī. Savukārt otrajā apmācību nedēļā vasarā pilnveidoja savas prasmes un iemaņas rīcībai atklātos ūdeņos. Baseinā tika kārtoti normatīvi: peldēšanā uz ātrumu, peldēšanā drēbēs, kā arī niršanā, bet atklātā ūdenī – peldēšanā divu kilometru distancē.
Vērtējot Daugavpils glābšanas dienesta darbinieki sniegumu, P. Pētersons pauda gandarījumu, ka puiši un meitenes šajā laikā ir sevi pilnveidojuši un centušies uzlabot savus rezultātus.
Atpūtniekus un peldēties gribētājus instruktors aicināja ņemt vērā glābēju norādījumus, nepeldēt aiz bojām, kā arī neatstāt bez uzraudzības bērnus pie ūdens. “Jūs varat nākt uz pludmali veselu nedēļu un nekas var nenotikt. Taču vienreiz var pietikt ar 15--20 sekundēm, lai ar bērnu, kurš atstāts bez uzraudzības, notiktu nelaime,” brīdināja P. Pētersons.
Instruktors ieteica glābējiem regulāri trenēties, pilnveidot savu meistarību, uzturēt sevi formā un neiesūnot: “Jo biežāk mēs to darīsim, jo labāk mums tas sanāks.”
Galvenie iemesli, kādēļ cilvēk nonāk nepatikšanās, pēc P. Pētersona domām, ir savu spēju pārvērtēšana, peldot dziļumā. “Cilvēki ir pieraduši, ja grib nopeldēties, peldēt dziļumā. Taču tas nav pareizi. Nav ieteicams nepeldēt dziļāk, kā tur, kur var nostāties kājās. Peldoties nelielā dziļumā, cilvēks, kam ir palicis slikti vai kuru ir sarāvis krampis, pats varēs piecelties kājās un iziet krastā. Savukārt, ja viņš nevar sasniegt dibenu un tuvumā nav neviena, kas varētu palīdzēt, līdz ar to viss var arī beigties,” brīdināja P. Pētersons.
Gadījumos, ja kāds slīkst un tuvumā nav glābēju, instruktors ieteica, pirmkārt, zvanīt uz tālruni 112, informēt par notikuma vietu un atbildēt uz dispečera jautājumiem. Otrkārt ir jācenšas atrast jebko, kas peld – koku, matracīti, plastmasas pudeles – un pamest tās slīkstošajam. Šādā situācijā kādu laiku noturēties virs ūdens slīkstošajam var palīdzēt pat personīgās drēbes, kas sabāztas polietilēna maisiņā, aizsietas un pamestas slīkstošajam.
Instruktors brīdināja nekādā gadījumā nepieļaut fizisku kontaktu ar slīcēju. “Nekādā gadījumā nedrīkst peldēt klāt slīcējam, jo šajā brīdī cilvēks cīnās par dzīvību, viņam ir panika un, lai arī cik spēcīgs būtu glābējs, viņam neizdosies tikt galā ar slīcēju,” skaidroja P. Pētersons.
Lai arī pamazām cilvēki kļūst apzinīgāki un situācija uzlabojas, noslīkušo statistika joprojām ir bēdīga. Turklāt, jo karstāks ir laiks, jo vairāk noslīkušo.
