Piektdien, 10. jūlijā, Valsts prezidents Egils Levits Sēlijā uzsāka Latvijas kultūrvēsturisko zemju apmeklējumu un diskusiju ciklu par latviešu vēsturiskajām zemēm pirms Latviešu vēsturisko zemju likuma iniciatīvas iesniegšanas Saeimā. Ilūkstes Kultūras namā Valsts prezidents piedalījās sarunā par Sēlijas identitāti un attīstību.
Uzrunājot klātesošos, ievadvārdos Valsts prezidents atzina, ka patlaban tiek piedzīvota vēsturiska situācija, kad atdzimst sēliskā identitāte. Par to vairāk tiek runāts valstiskā līmenī un tas ir jauns pavērsiens arī latviskuma apzināšanā.
“Padomju laikā latviskums tika tverts ļoti plakani, tā, lai tas būtu tāds virspusējs, neietu tālāk, neatrastu savas saknes un nelaistu savas saknes. Tagad, 30 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas, mēs esam jaunā fāzē, kur mēs kā pašapzinīga latviešu nācija Eiropas tautu un valstu saimē varam brīvi kopt savu identitāti un to attīstīt, kas ir ļoti svarīgi, jo mēs esam Eiropas un globālās pasaule sastāvdaļa,” uzsvēra E. Levits.
Ir svarīgi, lai cilvēks justos piederīgs savai valstij. Un, ja tas tā ir, tad viņš par to arī rūpējas, veicina tās attīstību un uzlabošanu. Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā prezidentam radās iniciatīva par latviešu vēsturiskajām zemēm un šo zemju likumu. ATR viens no sāpīgākajiem jautājumiem saistās ar lielāku pašvaldību izveidi. No ekonomiskā un reģionālās attīstības viedokļa lielākas pašvaldības ir nepieciešamas, jo tām ir lielāka jauda un tās var labāk veikt savus uzdevumus.
Šādā situācijā tās vai citas pašvaldības iedzīvotājiem rodas loģisks jautājums, vai kāds tos nenomāks, ja tiks veidotas lielākas pašvaldības ar blakus esošajām. Prezidents uzskata, ka nenomāks, jo intereses kopumā visiem esot līdzīgas.
Cilvēkam ir dabiska vajadzība rūpēties par apkārtni, kur viņš fiziski dzīvo. Tādēļ demokrātiski pārstāvētām vietējām kopienām jābūt iespējai lemt vietējos jautājumus. “Šis jautājums nebija risināts sākotnējā priekšlikumā par ATR. Tādēļ es aicināju šo jautājumu risināt un Saeima šīs reformas kontekstā ir uzdevusi vadībai izstrādāt likumu, kas nodrošinātu jaunajās pašvaldībās demokrātiski vēlētu pārstāvniecību arī līdzšinējiem novadiem un mazpilsētām tā, lai cilvēks varētu piedalīties savas tuvākās apkaimes pārvaldīšanā,” norādīja E. Levits.
Sēlija ir īpaša latviešu zeme
Atbildot uz klātesošo jautājumu, ar ko viņam asociējas Sēlija un kas ir tas unikālais, kas atšķir Sēliju no citām Latvijas zemēm, prezidents atzina, ka sēļi ir viena piecām latviešu sentautām kopā ar zemgaļiem, kuršiem, latgaļiem un lībiešiem. Ar Sēliju viņam asociējas arī rakstnieks Jānis Veselis, kurš savos darbos ir izcēlis, ka Sēlija ir īpaša latviešu zeme, ka tā nav Zemgale.
Attīstīt sēļu identitāti diskusijā aicināja arī vēsturnieks, enciklopēdists Valters Ščerbinskis, kura senči nāk no Ilūkstes apriņķa, Subates un Eglaines puses. “Latvija ir daudzveidīga zeme un latvieši ir daudzveidīga tauta, un tas palīdzēs nodrošināt mūsu nācijas stiprumu,” uzsvēra V. Ščerbinskis.
Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna norādīja, ka Sēlija ir ļoti savdabīga latviešu kultūrvēsturiska zeme, kas nav nedz Zemgale, nedz Kurzeme, nedz Latgale. Diemžēl jau kopš pirmskara laikiem Sēlijai bijusi piešķirta otršķirīga nozīme.
Gadi pēc iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas, kad tika izformēti padomiskie rajoni, pēc Ilūkstes mēra domām, bijuši skaisti un augšupejoši, un to varot redzēt teju jebkurā Sēlijas mazpilsētā. Tādēļ viņš pauda bažas par jaunās ATR pareizību un pamatotību. Pēc būtības šī reforma tiek balstīta uz ekonomiskiem apsvērumiem, kas tomēr nav izšķiroši teritoriju attīstībā.
Ilūkstes pašvaldības vadītājs uzskata, ka jaunā ATR atgādinot iepriekšējās sistēmas reanimāciju. “Ka tik šis process nebūtu kā vecas nobrauktas tvaika lokomotīves atjaunošana, kurā ieguldot lielus līdzekļus, tiktu iegūta jauda tikai svilpei, nevis lokomotīves gaitai,” brīdināja S. Rāzna.
Runājot par identitātes jautājumiem, Stendera biedrības aktīviste Laura Dimitrijeva atzina, ka vieta, kur cilvēks ilgstoši uzturas, veido viņa identitāti. Savukārt dzejniece Inese Zandere norādīja, ka tieši vietvārdi saglabā daudz ko no identitātes.
Paula Stradiņa mazdēls, profesors Pēteris Stradiņš, kura dzimta saistās ar Sēliju, atzina, ka ir svarīgi definēt Sēlijas identitāti. Tas, tāpat kā Latviešu vēsturisko zemju likums, varētu būt nozīmīgs solis Sēlijas tālākai attīstībai.
Pienācis laiks Sēlijas atbalsta programmai
Iedzīvotāji pauda gandarījumu par Latviešu vēsturisko zemju likuma iniciatīvu. Viņi norādīja, ka ir pienācis laiks arī īpašajai Sēlijas atbalsta programmai, kura būtu vērsta uz Sēlijas kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšanu. Savukārt Ilūkstes mērs norādīja, ka caur šo likumu varētu prasīt Sēlijai īpašu valstisku atbalstu, kā tas iepriekš ir noticis ar Latgali.
Iedzīvotāji diskusijas gaitā pauda bažas, vai trīs lielajās Sēlijas pašvaldībās lemtais saskanēs ar vietējo kopienu viedokļiem, vai tiks ņemtas vērā prasības, kas saistītas ar sēļu kultūru. Tāpat tika norādīts, ka jaunveidojamajā Augšdaugavas novadā latvieši veidos tikai 39% no kopējā iedzīvotāju skaita, tādējādi kļūstot par minoritāti savā novadā.
E. Levits uzsvēra, ka topošais likumprojektam ir trīs galvenie mērķi: stiprināt cilvēka piederību noteiktai latviešu zemei, veicināt sabiedrisko aktivitāti savas identitāte saglabāšanā un uzlikt valstij par pienākumu atbalstīt dažādas vietējās aktivitātes.
Diskusijas noslēgumā Valsts prezidents pateicās klātesošajiem par iespēju tikties un pārrunāt aktuālus jautājumus, kā arī atzina, ka viņam ir bijis svarīgi uzzināt iedzīvotāju domas par dažādiem aktuāliem jautājumiem, lai kopā varētu atrast vislabākos risinājumus.
Sēlijas vizītes gaitā E. Levits apmeklēja Raiņa muzeju “Tadenava” Jēkabpils novada Dunavas pagastā un Sunākstē aplūkoja par godu Vecā Stendera 300. gadadienai izveidoto “Abeces taku”, kas tapusi 2014. gadā, un Stenderu dzimtas kapus. Tāpat Valsts prezidents apmeklēja bioloģisko zemnieku saimniecību “Liepas” Aknīstes novadā.
Pirms Sēlijas apmeklējuma, svinot Kokneses fonda biedrības, kas aizsāka ideju par Likteņdārza veidošanu, 15. gadadienas nedēļu, Valsts prezidents Egils Levits un bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēja Likteņdārzu, kur iestādīja veltījuma ozolus.
