Daugavpils novadā vairākos pagastos tiek īstenoti invazīvās augu sugas -- Sosnovska latvāņu apkarošanas pasākumi. Latvāņi tiek smidzināti ar selektīvajiem herbicīdiem, kas iedarbojas tieši uz latvāņiem, kā arī pļauti un cirsti.
Preses konferencē Daugavpils novada domē pašvaldības Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra informēja, ka latvāņu apkarošanas pasākumi jau īstenoti Laucesas, Medumu un Naujenes pagastā. Patlaban šis darbs turpinās Višķu pagastā. Invazīvie augi tiek iznīcināti, pielietojot integrēto metodi, proti, augi tiek apsmidzināti ar speciāliem herbicīdiem, kā arī tiek pļauti un cirsti.
Līgumu par latvāņu izplatības ierobežošanu tai piekrītošās zemes vienībās Višķu, Medumu, Laucesas, Naujenes, Biķernieku un Ambeļu pagastās pašvaldība ir noslēgusi ar firmu “Arvore”. Latvāņu iznīdēšana paredzēta 42 zemes vienībās, kur kopējā latvāņu aizņemtā platība ir aptuveni 16 hektāri. „Līdz rudenim minētajās teritorijās nedrīkst pieļaut latvāņu ziedēšanu, jo tā sēklas spēj izplatīties lielos daudzumus un saglabā dīgtspēju līdz desmit gadiem. Šogad apstrādātajās teritorijās latvāņiem vairs nevajadzētu atjaunoties,” atzīst J. Bāra.
Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, Daugavpils novadā privātpersonām vai juridiskām personām piederošajās zemēs latvāņi aizņem aptuveni 195 hektārus. Pašvaldībai piederošajos īpašumos bija reģistrēti aptuveni 89 hektāri ar latvāņiem invadētas zemes. Pērn pašvaldības zemes lietu speciālisti, apsekojot latvāņu skartās platības, secināja, ka vairākās reģistrētajās platībās latvāņi ir iznīdēti un ir sastopami vairs tikai 35 hektāros zemes.
Daugavpils novada dome jau pirms diviem gadiem izstrādāja latvāņu ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu. Tā gaitā tika apsekotas latvāņu skartās platības.
J. Bāra pastāstīja „Latgales laikam”, ka šogad pašvaldības budžetā latvāņu apkarošanas pasākumu īstenošanai ir paredzēti ap 4000 eiro, ap 250 eiro par latvāņu aizņemtās zemes hektāru. To, ka latvāņi invadētajās teritorijās iznīks uzreiz pēc to apkarošanas pasākumu īstenošanas, garantēt nevar, taču, jebkurā gadījumā, šie pasākumi būtiski samazinās latvāņu platības.
Pašvaldības Dabas resursu nodaļas vadītāja uzsvēra, ka ļoti būtiski ir latvāņu apkarošanas pasākumus īstenot arī privāto zemju īpašniekiem, pretējā gadījumā pašvaldības veiktais darbs var izrādīties veltīgs. Tāpēc turpmāk plānots strādāt arī ar īpašniekiem, kuru zemes invadētas ar latvāņiem.
Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu un Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumiem valsts līmenī ir noteikti invazīvās augu sugas -- Sosnovska latvāņu – izplatības ierobežošanas pasākumi, to iznīcināšanas kārtība un metodes. Saskaņā ar noteikumiem, katrai pašvaldībai ir jādomā, ko darīt ar latvāņiem aizaugušajām platībām.
Latvāņi aug gan pašvaldībai piederošajās, gan privātajās zemēs, tostarp arī gar ūdenstilpēm un neapsaimniekotajās zemes platībās. Ikviena zemes īpašnieka pienākums ir rūpēties ne tikai par sev piederošo zemes īpašumu, bet arī nepieļaut invazīvo augu sugu izplatību ārpus sava īpašuma.
Raksturojot situāciju ar latvāņu apkarošanu privātīpašniekiem piederošajās zemēs, J. Bāra „Latgales laikam” atzina, ka, ieraugot latvāņu apkarošanas pasākumus uz pašvaldības zemēm, pastiprinātu interesi par šo pasākumu sāk izrādīt arī privāto zemju īpašnieki. Daži no viņiem ir zvanījuši pašvaldībai un interesējušies par firmas kontaktiem, kas nodarbojas ar latvāņu iznīdēšanu.
Diemžēl ir arī tādi, kas nedara neko, lai ierobežotu latvāņu izplatību viņiem piederošās teritorijās. Šādos gadījumos no latvāņa izplatības nereti cieš arī kaimiņu zemju īpašnieki.
Padomju gados latvāņi Latvijā tika ievesti kā kultūraugi, kurus bija paredzēts izmantot skābbarībai liellopu fermās. Vairāku gadu desmitu laikā šis augs izplatījies savvaļā. Šo augu sula satur vielas, kas ultravioletā starojuma iedarbībā var radīt ādas apdegumus. Latvāņi ir grūti iznīdējami, to sēklas saglabājas augsnē ilgstoši. Lauksaimniecībai derīgo zemju, kur ieviesušies latvāņi, izmantošana ir apgrūtināta, bet īpaši sarežģīti ir panākt šo invazīvo augu iznīdēšanu ūdeņu krastos, ceļmalās, pamestās un degradētās teritorijās.
