Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2023. gada 8. februāris
Trešdiena
Aldona, Česlavs
-3.3 °C
daļēji mākoņains

Eiropas Savienības budžetam nepieciešami jauni ienākumu avoti

Eiropieši vēlas izlēmīgu Eiropas Savienības rīcību, lai novērstu “Covid-19” izraisītās pandēmijas sekas. Tomēr, lai finansētu ekonomisko atveseļošanos un veiktu ieguldījumu nākotnē, Eiropas Savienībai nepieciešams ambiciozāks budžets, norāda Eiropas Parlamenta deputāti. Deputāti uzsver, ka to var paveikt ar jauniem pašu resursiem – nelieliem maksājumiem, piemēram, par plastmasas atkritumiem.

Jāatzīst, ka “Covid-19” straujās izplatības izraisītā pandēmija atstājusi nepieredzēti lielu sociālekonomisko iespaidu uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Prognozes liecina, ka Eiropas Savienības ekonomika šogad var sarukt par 8,3%. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, tostarp arī Latvija, jau īstenojušas dažādas ārkārtas atbalsta aktivitātes, lai mazinātu “Covid-19” krīzes sekas. Jāpiebilst, ka Eiropas Savienība turpina darbu, lai ne tikai novērstu “Covid-19” radīto kaitējumu, ber vienlaikus arī turpina veidot zaļāku un digitālajam laikmetam atbilstošāku Eiropu. Eiropas Savienības daudzgadu budžets ir svarīgākais šo darbību sekmīgas īstenošanas instruments.

Darbs pie Eiropas Savienības daudzgadu budžeta 2021.–2027. gadam sākās jau 2018. gada pavasarī. Tomēr straujais “Covid-19” uzliesmojums ieviesa savas korekcijas, un šī gada maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar jauniem priekšlikumiem nākamā perioda daudzgadu budžetam. Sekojot Eiropas Parlamenta deputātu aicinājumiem, Eiropas Komisija izstrādājusi plaša mēroga atveseļošanās pasākumu kopumu ar mērķi novērst “Covid-19” krīzes izraisītās sekas. Kopējais priekšlikumu budžets ir 1,1 triljons eiro, kur 750 miljardus eiro dotācijās un aizdevumos paredzēts izmantot kā speciālu atveseļošanās instrumentu. Tomēr aizdevumu un dotāciju iespējas būs pieejamas vien pēc tam, kad tiks pieņemti Eiropas Savienības finansēšanas noteikumu grozījumi.

Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Savienības budžeta ieņēmumi palikuši nemainīgi. Tie ietver muitas nodokļus, dalībvalstu iemaksas, kas galvenokārt ir pievienotās vērtības nodoklis un iemaksas, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums. Eiropas Parlamenta deputāti gan norāda, ka kopumā Eiropas Savienība sāk atgūties pēc “Covid-19” krīzes, tomēr nepieciešami jauni ieņēmumu avoti, lai segtu atveseļošanās instrumenta finansēšanas izmaksas, kā arī nodrošinātu, lai krīzes seku novēršanas parādsaistības nekļūtu par slogu nākamajām paaudzēm.

Eiropas Parlamenta deputāti ierosina rast jaunus ieņēmumu avotus, kas ietvertu kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, digitālo pakalpojumu nodokli, finanšu darījumu nodokli, ieņēmumus no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kā arī iemaksas par nepārstrādātu plastmasas atkritumu daudzumu katrā dalībvalstī. Tāpat Eiropas Parlamenta deputāti atkārtoti aicina atcelt visas tās budžeta atlaides un korekcijas, kuru rezultātā labumu gūst tikai atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstis. “Kāpēc mums nepieciešami pašu resursi? Jo mēs nevēlamies palielināt dalībvalstu iemaksas un nevēlamies apgrūtināt nodokļu maksātājus,” skaidro Eiropas Parlamenta deputāts Jose Manuels Fernandes no Portugāles.

Eiropas Savienība piedzīvojusi dziļu recesiju, tāpēc Eiropas Parlaments aicina pastāvīgi paaugstināt Eiropas Savienības iekasēto pašu resursu līmeni, jo tas palīdzēs finansēt atveseļošanos, neapgrūtinot nākamās Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu paaudzes. “Plāns ir likt maksāt nevis Eiropas Savienības pilsoņiem, bet gan tiem, kuri nemaksā pietiekami, tiem, kas nemaksā nodokļus taisnīgā apmērā. Tie ir digitālie uzņēmumi, kas šajā krīzē ir ieguvēji. Tie ir uzņēmumi, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas. Tie ir Ķīnas uzņēmumi, kas piesārņo vidi un nerespektē mūsu standartus,” uzsver Valērija Hajere – Eiropas Parlamenta deputāte no Francijas.

Eiropas Parlamenta deputāti piedāvā vairākas iespējas ieņēmumu palielināšanai tā, lai Eiropas Savienības iedzīvotāji netiktu apgrūtināti. Viens no piedāvātajiem risinājumiem ir kopīgs uzņēmumu nodoklis, nodoklis no digitālajiem pakalpojumiem, piemēram “Facebook” vai “Google”, kā arī finanšu darījumu nodoklis.

Atbilstoši tā sauktajam “Zaļajam kursam”, Eiropas Parlaments piedāvā iegūt arī pašu resursus cīņai pret klimata pārmaiņām, Tas būtu iespējams, ieviešot emisiju kvotas tirdzniecības sistēmas ienākumiem, iemaksām par plastmasas atkritumiem vai oglekļa ievedkorekcijas mehānismam. Lai uzsāktu vēl aktīvāku rīcību klimata jomā, ieguldītu jauniešos un finansētu Eiropas Savienības atveseļošanos pēc “Covid-19” krīzes, Eiropas Savienībai jākļūst pēc iespējas pašpietiekamākai. Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka neatbalstīs nākamo daudzgadu budžetu, ja tajā netiks iekļauta ieņēmumu avotu reforma.

Līdz ar Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanos par vienotu kopējo nostāju, dalībvalstīm būs pilnvaras uzsākt sarunu procesu ar Eiropas Parlamentu, kas, savukārt, pieņems tālākos lēmumus saistībā ar Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.–2027. gada periodam.

Raksts sagatavots sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā