Daudzus gadus pret Latgali vienmēr ir bijusi neobjektīva attieksme. Mūs sauca par "depresīvu reģionu", liekot saprast, ka mēs it kā sabojājam statistiku. Tajā pašā laikā finanses aizplūda uz citiem reģioniem. Taču tagad viss ir mainījies. Latgale, kas ir tikusi pāri smagam periodam, nu jau ir pavisam cits reģions. Tā zina, ko vēlas, un tai ir atbalsts Saeimā, valdībā un ministriju kabinetos. Būtiska loma tajā bija Latgales plānošanas reģionam un jaunajai politiķu paaudzei. Preiļu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aldis Adamovičs ir viens no viņiem.
-- Šogad jūs, pēc ilga pārtraukuma, atkal kļuvāt par Preiļu novada domes vadītāju, kā arī tikāt ievēlēts Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja amatā. Vai jau esat ticis ar visu skaidrībā vai arī jums tam ir nepieciešams vairāk laika?
A.A. Man visi šie astoņi gadi parlamentā un pēdējie divi gadi Latgales plānošanas reģionā ir bijuši cieši saistīti ar Preiļu novadu un Latgali kopumā. Tāpēc man ir labi zināmi jautājumi, kas mūsu komandai būs jārisina. Turklāt es to vienmēr esmu darījis savu spēku un iespēju robežās. Tā teikt, lobēju (vārda labā nozīmē) jautājumus, kas attiecas tieši uz mūsu reģionu. Varbūt ne viss izdevās uzreiz, bet rezultātā sasniedzām savus mērķus. Un šodien, saku to ar lepnumu, vairāk nekā 1/3 no visiem valsts piešķirtajiem līdzekļiem ceļu infrastruktūras remontam un rekonstrukcijai tiek apgūta Latgalē. Tas ir gan liels projekts -- tranzīta maģistrāles Rēzekne–Daugavpils posma rekonstrukcija, gan četrjoslu šosejas A6 Nīcgale–Daugavpils posma pilna renovācija. Turklāt gaidāms vēl 3--4 reģionālo ceļu kapitālais remonts.
-- Vēl pirms dažiem gadiem sarunās ar politiķiem un uzņēmējiem bieži varēja dzirdēt frāzi: “Latgale ir depresīvs reģions.” Vai tagad jūs piekristu šim viedoklim?
A.A. Noteikti nē. Strādājot divus gadus Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centrā, esmu apbraukājis visu reģionu. Un varu teikt, ka mūsu cilvēki attīsta savus uzņēmumus, negaidot palīdzību no ārpuses (var arī nesagaidīt — autora piezīme). Pašlaik, iespējams, ir grūtības tiem, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, kokapstrādi, taču daudziem šajos apstākļos ir izdevies pārorientēties uz citiem tirgiem. Es nesaku, ka to bija viegli izdarīt, bet viņi to spēja, un tas priecē. Tāpēc jebkurā gadījumā uzņēmējdarbība attīstās. Paskatieties uz Rēzeknes gaļas kombinātu, tā jaunajiem ražošanas cehiem, jaunajiem refrižeratoriem utt. Paskatieties uz koncerna “Latvijas Finieris” ražotni Rēzeknē. Paskatieties uz ražošanas uzņēmumu klasteri Daugavpilī, Līvānos... tātad attīstība ir, un nebūtu taisnīgi pašlaik runāt par Latgali kā par depresīvu reģionu. Protams, ir problēmas, bet mūs apglabāt ir pāragri.
– Runājot par Latgales reģiona attīstību, jāuzsver Latgales programmas nozīme, darbs pie kuras sākās 2010. gadā un turpmākajos gados tieši ar tās palīdzību reģions saņēma simtiem miljonu eiro jaunas modernas infrastruktūras izveidei. Tagad šādas programmas nav, bet arvien vairāk tiek runāts par tās atjaunošanu. Vai to būs iespējams izdarīt pašreizējos apstākļos?
A.A. Neliels ieskats vēsturē, lai visi saprastu, par ko ir runa. Esam izgājuši cauri divām Latgales programmām. Pirmās realizācija sākās 2010. gadā un ilga līdz 2014. gadam. Otra sākās 2014. gadā un ilga līdz 2021. gadam. Kopumā šajā laikā Latgales pašvaldības saņēma 100 miljonus eiro. Katra pašvaldība īstenoja savus projektus, kas saistīti ar ceļu infrastruktūras attīstību, ēku (skolu, bērnudārzu u.c.) renovāciju, sociālo jomu, vides attīstību u.c.
Tagad, kā jūs pareizi norādījāt, Latgales programmas nav. Taču mēs aktīvi strādājam, lai sasniegtu šo mērķi, veidojot tiešu dialogu ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. Pašlaik mēs esam nonākuši posmā, kurā runājam par konkrētu programmu pašvaldībām, kas atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pierobežā. Šī programma varētu ietvert infrastruktūras objektu izveides un atjaunošanas projektus pierobežas teritorijās, kā arī iespējas šeit attīstīt uzņēmējdarbības vidi. Iespējams, šī programma sāks darboties pēc 2027. gada. Un tagad, līdz tam laikam, Latvijā ir programmas (par 600 miljoniem eiro), kuru ietvaros var īstenot labus projektus savās teritorijās. Piemēram, katastrofu pārvaldības centru būvniecību. Mūsu reģionā šādi objekti jau ir uzbūvēti Daugavpilī, Ilūkstē, Dagdā, Līvānos. Būvniecība ir uzsākta Viļānos un Preiļos. Paliek Balvi, Ludza un Rēzekne.
-- Uzņēmējiem patīk klusums. Un viņi izvērtē visus riskus, īpaši, ja tiek piedāvāts attīstīt uzņēmējdarbību pierobežā, kur pašlaik ir spēkā īpaši nosacījumi...
A.A. Es uzskatu, ka nevajag cerēt un gaidīt tikai "viesinvestorus”. Ir jāpalīdz savējiem. Tādu ir daudz. Un paldies viņiem par to, ka investē savos uzņēmumos, nodrošinot iedzīvotājiem darbu. Paskatieties uz Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) darbību – pēdējo trīs gadu laikā ir izveidoti aptuveni 38 uzņēmumi, kuri īstenojuši 80 projektus un investējuši Latgales ekonomikā vairāk nekā 100 miljonus eiro. Tas nozīmē jaunas ražošanas līnijas, tehnoloģijas, jaunas darba vietas. Protams, kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) Latgales SEZ speciālisti apmeklē dažādas starptautiskas izstādes, reklamējot iespējas, ko mūsu reģions piedāvā investoriem, taču mēs neredzam lielu atsaucību.
– Viens no pirmajiem jaunās Preiļu novada domes lēmumiem bija pašvaldības uzņēmuma "Preiļu saimnieks" valdes atlaišana. Ir sakrājies daudz jautājumu šim uzņēmumam, tie ir arī iedzīvotājiem. Turklāt pēdējo četru gadu laikā "Preiļu saimnieks" ir kļuvis par nerentablu uzņēmumu. Kā glābsiet šādu "pacientu"?
A.A. Ja vēlamies saglabāt šo uzņēmumu, un mēs to vēlamies, tad pārmaiņas ir nepieciešamas. Un valdes atlaišana bija viens no pirmajiem soļiem. Otrs solis ir valdes locekļu skaita samazināšana no trim līdz vienam un SIA "Preiļu saimnieks" pagaidu vadītāja iecelšana. Līdz amata konkursa rezultātu apstiprināšanai šis pašvaldības uzņēmums strādās Skaidrītes Žukovas vadībā, kura ir SIA “Preiļu slimnīca” valdes priekšsēdētāja. Un, atšķirībā no SIA "Preiļu saimnieks", ārstniecības iestāde strādā ar peļņu. Tāpēc pašlaik Skaidrītei Žukovai ir uzdots vispirms stabilizēt situāciju uzņēmumā "Preiļu saimnieks", kura zaudējumi 2021. gadā bija 1,8 miljoni eiro un četros gados pieauga līdz 2,3 miljoniem eiro.
-- Vai šāds uzņēmums ir jāglābj?
A.A. Es atkārtošos -- mēs to glābsim, jo pilsētai šis uzņēmums ir vajadzīgs. Tas ir atbildīgs par komunālajiem pakalpojumiem, apkuri, ūdensapgādi, sadzīves atkritumu izvešanu utt. Turklāt "Preiļu saimnieks" pašlaik piedalās trīs lielos Eiropas projektos, kuros 85 procenti no līdzfinansējuma ir Eiropas fondu daļa. Un tur gari nerunā: ja nepildi līguma nosacījumus – atdod naudu.
Pirmais projekts ir vecās siltumtrases nomaiņa Kooperatīva ielā. Tā īstenošana jau ir sākusies. Otrs projekts ir visu inženierkomunikāciju nomaiņa pilsētas centrā. Un pavisam nesen ir iesniegti dokumenti Preiļu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas projekta īstenošanai. Runa ir par 3--4 miljonu eiro apguvi.
Tāpēc, gribam to vai ne, SIA "Preiļu saimnieks" jāglābj no sarežģītās finansiālās situācijas.
Runājot par komunālo pakalpojumu tarifiem, ūdens un kanalizācijas tarifs ir nedaudz palielinājies. Apkures tarifs, pēc manā rīcībā esošās informācijas, paliks nemainīgs līdz šī gada beigām. Gatavošanās apkures sezonai rit pilnā sparā. Pašlaik tiek remontēti šķeldas apkures katli. Vēl vienu sezonu tie mums nokalpos, bet tad būs jādomā par nomaiņu.
-- Tas ir, pagaidām priekšā ir tikai izdevumi...
A.A. Tā nu tas ir.
-- Vasara lēnām, bet neizbēgami, tuvojas beigām, un pašvaldībām pašlaik jārisina jautājumi, kas saistīti ar mācību gada sākumu. Kā gatavošanās norit Preiļu novadā? Kas sagaida pilsētas un lauku skolas? Vai tās visas noturēsies līdz 1. septembrim?
A.A. 26. augustā tiksimies ar izglītības un zinātnes ministri. Galvenais jautājums būs par Aglonas vidusskolas saglabāšanu. Mūsu nostāja ir tāda, ka tai tur jābūt. Pirms diviem gadiem es nepiekritu arī Preiļu un Riebiņu vidusskolas likvidēšanai, bet toreiz iepriekšējā sasaukuma deputātu vairākums lēma citādi. Savukārt Preiļu 2. vidusskola no nākamā gada administratīvā līmenī tiks apvienota ar Preiļu 1. pamatskolu. Un tad skatīsimies, kā organizēt šo procesu.
-- Pievērsīsimies medicīnai. Vēl viens aktuāls jautājums ir Preiļu slimnīcas dzemdību nodaļas nākotne, kas satrauc daudzus reģiona iedzīvotājus. Tās likvidēšana tiek apspriesta jau vairākus gadus. Taču ik reizi, pateicoties jūsu līdzdalībai, tika rastas iespējas tās darbības turpināšanai. Un tagad atkal sākušās runas par to, ka Preiļu slimnīcas dzemdību nodaļa varētu tikt slēgta. Vai, jūsuprāt, arī šoreiz izdosies nosargāt Preiļu slimnīcas dzemdību nodaļu?
A.A. Preiļu slimnīcas dzemdību nodaļa strādā un turpinās strādāt. Tuvākajā laikā runāsim ar veselības ministru Hosamu Abu Meri par papildu finansējuma piešķiršanu, jo dzemdību nodaļa tiek finansēta, pamatojoties uz pieņemto dzemdību skaitu. Un, ja vēl nesen Preiļos piedzima 400 mazuļi, tagad šis skaitlis ir sarucis līdz aptuveni 300, līdz ar to arī finansējums ir samazinājies. Un tas nav labi Preiļu slimnīcas budžetam, tāpēc šis jautājums ir jārisina. Jāatzīmē, ka Preiļu slimnīcas dzemdību nodaļa pieņem vairāk dzemdību nekā Rēzeknes slimnīca.
Vēl viena svarīga informācija: sakarā ar to, ka dzemdību nodaļas ārsti dosies atvaļinājumā, no 18. augusta līdz 15. septembrim Preiļu slimnīcas dzemdību nodaļa nesniegs pakalpojumus. Preiļu dzemdību nodaļa atsāks darbu 16. septembrī pl. 8.30.
-- Paldies par sarunu.
Komentāri