Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 6. augusts
Ceturtdiena
Aisma, Askolds
+23.6 °C
skaidrs laiks

Aktualizē romu integrācijas problemātiku

 

Romi jeb čigāni ir viena no senākajām mazākumtautībām Latvijā, kā arī viena no skaitliski lielākajām mazākumtautībām Eiropā. Kultūras ministrija jau četrus gadus īsteno projektu “Latvijas romu platforma”, ar kura starpniecību tiek veicināts romu integrācijas process. Trešdien, 22. jūlijā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tikās projekta pārstāvji no visas Latvijas, tostarp arī no Daugavpils, lai dalītos savā pieredzē un turpmākās darbības redzējumā.

2011. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā dzīvo 6452 romu tautības pārstāvji, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati rāda, ka 2019. gadā romu skaits Latvijā pieaudzis līdz 7060. Jāpiebilst, ka Latvijas teritorijā romi ienākuši jau 15. gadsimtā. Mūsdienās lielākās romu kopienas dzīvo Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Talsos, Jūrmalā, Daugavpilī, Kuldīgā un Krāslavā.

Lai gan latviešu folklorā romi jeb čigāni atspoguļoti kā turīgi un pārtikuši ļaudis, tomēr mūsdienās šīs tautības pārstāvji Latvijā un Eiropā ir viena no sociālā riska grupām. Tā kā sabiedrībā vēl aizvien ir saglabājušies negatīvas nokrāsas stereotipi par romiem, šai iedzīvotāju grupai ikdienā nākas saskarties ar dažādām grūtībām, kas kavē veiksmīgu integrēšanos vietējā sabiedrībā.

Kopš 2016. gada Latvijas Republikas Kultūras ministrija ar Eiropas Komisijas atbalstu attīsta Latvijas romu platformu. “Latvijas romu platforma nav jaunizveidota struktūra,” stāsta Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta vecākais referents un projekta “Latvijas romu platforma IV” vadītājs Deniss Kretalovs, “tas ir aktivitāšu kopums, lai uzlabotu visu romu integrācijas procesā iesaistīto dalībnieku sadarbību, komunikāciju un pieredzes apmaiņu. Šīs platformas darbībā izmantoti jau pastāvošie mehānismi – Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvā padome, Reģionālo ekspertu tīkls, kā arī aktīvās nevalstiskās organizācijas un pašvaldību speciālisti.”

Paši romi atzīst, ka sabiedrībā bieži vien rodas maldīgs priekšstats par romu veiksmīgu integrāciju, jo 95% Latvijā dzīvojošo romu ir Latvijas pilsoņi, tomēr tikai apmēram 1% ir oficiāli nodarbināti ilgtermiņā un daļa romu bērnu neapmeklē skolu. Lai gan liela daļa Latvijas romu brīvi runā latviešu valodā, paši romi uzskata, ka sabiedrības attieksme pret viņiem ir sliktāka nekā, piemēram, pret ebrejiem, krieviem vai citām mazākumtautībām.

Kā vienu no nozīmīgākajiem faktoriem, kas kavē romu integrāciju Latvijas sabiedrībā, Deniss Kretalovs norāda izglītības trūkumu. Jāpiebilst, ka tieši pēdējo gadu laikā romu kopienā sāk nostiprināties apziņa, ka izglītība ir svarīga bērnu turpmākajai labklājībai. Šajā jomā lielu atbalstu sniedz izglītības jomas darbinieki, kuri Latvijas romu platformas ietvaros kļuvuši par romu mediatoriem un ikdienā strādā ar sociālā riska ģimenēm, palīdz bērniem apgūt mācību vielu un latviešu valodu, kā arī veido dialogu ar valsts un pašvaldību iestādēm, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.

“Arī darba tirgū romi vēl aizvien piedzīvo diskrimināciju, un ir bijuši vairāki gadījumi, kad romu tautības pārstāvi darbā nepieņem viņa tautības nevis izglītības vai pieredzes dēļ,” atklāja Deniss Kretalovs. To apstiprinājuši arī romu jaunieši, kuri paši saskārušies ar situāciju, kad vienādas izglītības un pieredzes apstākļos darba devējs dod priekšroku, piemēram, latvietim nevis romam. Jāpiebilst, ka bezdarbs ir viena no smagākajām romu problēmām ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā.

“Integrācijas problēmas izskaidrojamas ar romu mentalitāti un nacionālajām īpatnībām,” skaidro Latvijas romu platformas projekta asistents Kaspars Arhipovs, “šobrīd romu integrēšanos traucē sabiedrības noraidošā attieksme, ekonomiskā un sociālā izolācija, gan arī romu zināšanu trūkums par likumiem. Romu sabiedrībā ir vairāki faktori, kas pastiprina viņu izolāciju, piemēram, atšķirīga valoda, atšķirīgas un spēcīgas iekšējās tradīcijas.”

Jāpiebilst, ka, iesaistoties šo problēmu risināšanā, pēdējo gadu laikā manāmi uzlabojusies romu kopienas sadarbība ar pašvaldību un ministriju speciālistiem. Augusi arī sabiedrības izpratne par romu kultūru, vēsturi un tradīcijām, tāpēc var novērot romu pārstāvju aktīvu līdzdalību dažādās sabiedriskās aktivitātēs.

Deniss Kretalovs atzīst: “Romu integrācija un sociālā iekļaušanās ir viens no aktuālākajiem un sensitīvākajiem jautājumiem starptautisko organizāciju dienas kārtībā. Lielākā daļa Eiropas valstu īsteno mērķtiecīgu romu integrācijas politiku, saskaņojot to ar starptautiska līmeņa rekomendācijām. Romu situācija dažādās valstīs ir atšķirīga. Valstīs ar nelielu romu iedzīvotāju skaitu attīstīt romu integrācijas projektu ir liels izaicinājums. Latvijā jau daudz paveikts, īstenojot pasākumus romu integrācijas jomā. Reģionālajā līmenī regulāri atbalstītas romu nevalstisko organizāciju iniciatīvas, īpaši kultūras jomā, lokālā līmenī īstenota romu mediācijas prakse, izveidots ekspertu tīkls, kurā iekļauti pārstāvji no 18 pašvaldībām.”

Latvijas romu platformas darbības ietvaros īstenotas vairākas aktivitātes – izglītojoši semināri, ekspertu tikšanās Latvijas reģionos, praktiskās darbnīcas pašvaldību speciālistiem, apmācības romu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, informatīvie pasākumi, lai veicinātu sabiedrības izpratni par romu kultūru, vēsturi un sociālo stāvokli, kā arī citas aktivitātes. Spilgtākās šī gada aktivitātes ir reģionālo ekspertu tikšanās un labās prakses vizītes Ventspilī, Sabilē un Talsos. Tajās vietējo pašvaldību pārstāvji, izglītības un kultūras darbinieki, kā arī romu pārstāvji dalījās savā pieredzē.

Vērtējot romu integrācijas procesus un Latvijas romu platformas darbību kopumā, Labklājības ministrijas vecākā eksperte Liesma Ose secināja, ka jāparedz romu ģimenēm un bērnu vajadzībām atbilstošs atbalsts, lai motivētu romu vecāku vēlēšanos panākt izmaiņas savā un savu bērnu dzīvē. Liene Ose saskata nepieciešamību radīt papildu mācību atbalsta pasākumus, piesaistot pedagogus un citus speciālistus. Arī sociālā dienesta darbiniekiem, kuri strādā ar romu iedzīvotājiem, jāpilnveido sava izpratne par klientu dažādību un jāuzlabo sociālā atbalsta sniegšanas prasmes.

Lai gan situācija romu integrācijas jautājumos pēdējo gadu laikā pakāpeniski uzlabojas, vēl aizvien nepieciešams darbs sabiedrības informēšanā un izglītošanā, lai mazinātu stereotipu ietekmi un uzlabotu sabiedrības attieksmi pret romiem. Šajā sakarā lielāks uzsvars jāliek uz sadarbību ar pašvaldībām, sabiedriskajām organizācijām un medijiem.

 

 

 

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.