Krāslavas novada Indras pagastā, zemnieku saimniecībā “Vacuļevas” un “Alas”, veiksmīgi saimnieko zemnieku Franča un Dmitrija Zalboviču ģimene. Saimniekošana sākās 1995. gadā ar zemnieku saimniecības “Vacuļevas” izveidošanu. Zeme saimniecībā tika pirkta un nomāta teju no visiem, kas to piedāvāja, tostarp dāņiem un zviedriem. Pēc augstskolas absolvēšanas 2010. gadā ģimeni un savu saimniecību “Alas” izveidoja arī Franča dēls Dmitrijs. Laika gaitā zemnieku saimniecības ir attīstījušās un patlaban apsaimnieko vairāk nekā 4000 hektāru zemes, nodarbinot 40 strādājošos. Darba vietu skaitu saimniecības varētu arī palielināt, ja vien tiktu noasfaltēts aptuveni 3,5 kilometrus garais ceļa posms, kurš tās savieno ar ceļu A6.
Minētais ceļa posms intensīvi tiek izmantots saimniecību darbā, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji cieš no putekļu mākoņiem. Nopietnu kaitējumu dubļi un putekļi nodara arī saimniecībām. Īpaši lielas problēmas ar minētā ceļa posma izmantošanu rodas pavasaros, kad gatavā produkcija no saimniecībām ir jāved uz ostām, bet uz ceļiem tiek ieviesti kravnesības ierobežojumi.
Zemnieku saimniecības jau vairākus gadus bez rezultātiem cenšas panākt šī ceļa posma noasfaltēšanu. Šogad šo ceļu no valsts savā paspārnē ir pārņēmusi pašvaldība, kas ar valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu šogad plānoja izstrādāt ceļa asfaltēšanas projektu, bet nākamgad veikt būvdarbus. Taču ekonomikas sildīšanas nolūkos valsts šādu projektu realizācijai paredzētos līdzekļus plānojusi sadalīt jau šogad.
Ministrus saimniecībā speciāli negaida
Saimniecības pārsteidz ar savu sakārtotību. Taču Dmitrijs atzīst, ka speciāli ministru sagaidīšanai tajās neviens negatavojas. “Mums nav vajadzības rīkot kaut kādu izrādīšanos. Mēs jebkurā dienā varam uzņemt viesus, arī jebkuru ministru, un visi ir laipni gaidīti. Esam aicinājuši arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, taču viņš laikam ir vienīgais, kurš nekādi nav reaģējis,” stāsta Dmitrijs.
Saimnieki ir gatavi visiem izrādīt, cik daudz ir investēts saimniecību attīstībā un ko ir izdevies sasniegt, kā arī pastāstīt par nākotnes plāniem. Vienīgais lūgums ir palīdzēt ar minētā ceļa posma sakārtošanu. “Saimniecību attīstībā esam investējuši iespaidīgus līdzekļus, izveidojuši 40 jaunas darba vietas un gribam veidot vēl, taču šim nolūkam mums ir vajadzīgs labs ceļš,” uzsver Dmitrijs.
Sevišķi strauji saimniecības ir attīstījušās pēdējos desmit gados. Visa nauda, ko saimniecības ir saņēmušas no Eiropas Savienības (ES), šobrīd ir izsmelta. Daudzi, kas ciemojušies saimniecībās, gan ministri, gan parasti cilvēki, lielākoties ir sajūsmā par redzēto, par to, ka, saimniekojot tik tālu no galvaspilsētas, ir izdevies panākt tik daudz.
Zemnieks uzsver, ka tāda mēroga saimniecībām, kāda ir viņiem, ļoti svarīgs ir arī pašvaldības un valsts atbalsts, tai skaitā ceļu infrastruktūras uzlabošanā. Pavasaros un rudeņos uz grants ceļiem tiek izvietotas transportlīdzekļu masu ierobežojošas zīmes, kā rezultātā nav iespējams legāli izvest graudus un ievest minerālmēslus.
Saimnieki cer uz labu ražu
No zemnieku saimniecībās apsaimniekotajiem 4000 ha 3700 ha ir apsēti ar kviešiem, rapsi, pupām un auzām. Kā papildus nozare saimniecībā ir mežistrāde. Uzrakstot projektu meža dažādošanai, saimniecības ir iegādājušās harvesteru, kurš zāģē kokus, un divus forvarderus, kas kokmateriālus izved no meža. Lai arī ES atbalsts šim projektam nav bijis liels -- vien 25%, tā tomēr arī ir nauda, uzskata zemnieks.
Raksturojot ES atbalstu, Dmitrijs atzīst: „Jo lielāks ir ES atbalsts, jo augstākas tehnikas cenas. Tādējādi Eiropa piešķirto naudu paņem atpakaļ ar pārdodamo tehniku. Pirmo traktoru ar arklu tēvs nopirka 2004. gadā par 40 000 latu. Ir pagājuši vien 16 gadi, un patlaban līdzīgs traktors jau maksā 170 000 eiro. Sadārdzinājums -- gandrīz trīs reizes. Jaunā un jaudīgā tehnika tagad vairs nekalpo tik ilgi kā agrāk, un tai regulāri nepieciešama atjaunošana.”
Saimniecībās ir uzbūvētas viena no lielākajam kaltēm Baltijā. “Tēvs to būvēja ar domu, lai nevajadzētu strādāt naktī. Bija doma sākt kaltēšanu astoņos no rīta un pabeigt astoņus vakarā. Tādēļ kalte tika būvēta ar rezervi. Slapjajā 2017. gadā tai gan nācās strādāt arī naktīs, taču visu, ko nokūlām, mums izdevās arī izkaltēt un pārdot,” atceras Dmitrijs.
Saimniecību kalšu kopējā jauda ir ap 200 tonnas stundā. Vienas kalts jauda ir ap 150 , otras -- ap 50 tonnām stundā. Katrai kaltei ir sava pieņemšana, līdz ar to vienlaicīgi ir iespējams kaltēt divas dažādas kultūras.
Bunkuros ir vieta 4000 tonnām. Saimniecībās ir arī asfalta laukums ar speciālām sienām, kur vajadzības gadījumā var tikt izbērtas vēl 2000 līdz 4000 tonnas graudu, lai pēc tam tās varētu kaltēt.
Ražas novākšanai ir iegādāti kombaini. Ja ir iespēja, saimniecībās kombainus arī nomā, jo uzskata, ka 70--80 eiro, kas tiek maksāti par kombaina nomu ražas novākšanas laikā, atmaksājas ar graudu kvalitāti. Divās saimniecībās strādā pieci kombaini un vēl četrus saimniecības pērn nomāja no kaimiņu pagastiem, no Daugavpils novada un Lietuviešu firmas “Klovima”, kas nodarbojas ar kombainu nomu. Ar šo firmu saimniecības sadarbojas jau trešo gadu pēc kārtas. Palīgā labprāt dodas arī kaimiņi, jo zina, ka šeit maksājumus neaizkavē un, ja darba laikā ar tehniku atgadās kāda ķibele, tad tiek palīdzēts to novērst.
Pēc zemnieka domām, šis gads ir gana interesants. “Šogad ir daudz nokrišņu un daudz slimību, tādēļ ir bažas par graudu kvalitāti. Ja sākumā šķita, ka šogad būs teju rekordraža, šobrīd ir skaidrs, ka tā tomēr nebūs. Lai arī raža solās būt laba, būs arī problēmas,” ir pārliecināts Dmitrijs.
Pērn graudu raža saimniecībās bija vidēji septiņas tonnas kviešu no hektāra.
Būvē tehnikas novietni un rok dīķi “Latvija”
ES fondu atbalstītā projektā šogad saimniecībās plānots uzbūvēt 1000 kvadrātmetrus plašu tehnikas novietni un biroja telpas. Tāpat plānots izveidot jaunu infrastruktūras laukumu un izrakt 1,5 ha dīķi Latvijas kontūru formā ar salu vidū. Dīķī plānots ielaist zivis, lai varētu piedāvāt cilvēkiem atpūtu un iespēju makšķerēt. Nākotnē, ja būs nauda, tiek apsvērta iespēja saimniecībās uzbūvēt lielāku ēku viesu uzņemšanai.
Abu saimniecību kopējais apgrozījums pērn bija četri miljoni eiro. Gatavo produkciju saimniecība pārdot caur biržu, vedot graudus uz ostu.
