Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2023. gada 8. februāris
Trešdiena
Aldona, Česlavs
-3.4 °C
daļēji mākoņains

Eiropas Parlaments atsāk cīņu pret naudas atmazgāšanu Eiropas Savienības valstīs

Meklējot efektīvus un kvalitatīvus risinājumus korupcijas novēršanā, kā arī cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, Eiropas Parlamenta deputāti pieprasa jaunus mehānismus cīņai pret naudas atmazgāšanu.

Pirms nedēļas, 17. jūlijā, Eiropas Parlamenta deputāti pieņēma rezolūciju, ar kuras palīdzību tiks izstrādāti mehānismi cīņai pret naudas atmazgāšanu. Eiropas Parlamenta deputāti uzsver, ka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs nepieciešams realizēt saskaņotu politiku pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Līdz ar to jāveido precīzi un kvalitatīvi faktisko īpašumtiesību reģistri, kā arī jāpalielina Eiropas Savienības līmeņa uzraudzība un sadarbība informācijas apmaiņā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Atbilstoši likumdošanai, par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem tiek uzskatīti tie līdzekļi, kuri tieši vai netieši personas īpašumā iegūti, izdarot nelikumīgas darbības. Šādu līdzekļu legalizācija parasti notiek vairākās stadijās – ievietojot skaidras naudas līdzekļus finanšu sistēmā, veicot virkni sarežģītu darījumu, lai maskētu naudas izcelsmi, vai integrējot līdzekļus ekonomikā. Šādiem nolūkiem visbiežāk tiek izmantotas darbības ar valūtas maiņu.

Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka līdz šim dalībvalstis nav ievērojušas precīzu un vienmērīgu noteikumu ieviešanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanas apkarošanu. Tieši tāpēc deputāti aicina Eiropas Komisiju pievērst šim jautājumam pastiprinātu uzmanību, kā arī uzsākt pārkāpumu procedūras pret tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras nav veikušas noteikumu integrēšanu savas valsts tiesību aktos. Deputāti uzsver, ka Eiropas Savienības dalībvalstu tiesu un tiesībsargājošām iestādēm ir vairāk jāsadarbojas, kā arī jāsniedz nepieciešamā informācija, lai pēc iespējas sekmīgāk cīnītos pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

Jāpiebilst, ka līdz ar pieņemto rezolūciju plānots veidot Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienību koordinācijas un atbalsta mehānismu, kas, savukārt, ļautu dalībvalstīm piekļūt nepieciešamajai informācijai, izmeklējot pārrobežu pārkāpumu gadījumus. Šādu ieceri atzinīgi vērtē arī vairums Eiropas Parlamenta deputātu.

Lai Eiropas Komisija rastu efektīvus risinājumus kvalitatīvu datu pieejamības trūkuma novēršanai, Eiropas Parlamenta deputāti rosina veidot Eiropas Savienības dalībvalstu kopējus kvalitatīvus datu reģistrus ar augstiem drošības standartiem, kas finanšu jomā ļautu atklāt patiesos labuma guvējus. Šajā sakarā deputāti rosina arī stingrāku uzraudzību jaunām tirgus nozarēm, piemēram, kriptovalūtas jomā.

Jāatzīmē, ka Eiropas Parlamenta deputāti Eiropas Savienības dalībvalstis aicina atzīt un izpildīt rīkojumus par resursu iesaldēšanu un konfiskāciju, tādā veidā atvieglojot nelikumīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu atgūšanu. Lai pēc iespējas efektīvāk īstenotu darbības pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, Eiropas Parlamenta deputāti norāda nepieciešamību ļaut Eiropas Centrālajai bankai atsaukt licences jebkurai eirozonas bankai, kas pārkāpj Eiropas Savienības uzliktās saistības finanšu aprites jomā.

Apstiprinot rezolūciju, Eiropas Parlamenta deputāti atgādināja par lielākajiem korupcijas un naudas atmazgāšanas noziegumiem Eiropas Savienības teritorijā, kas vairākkārt mazinājuši Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju uzticību godīgai un pārredzamai nodokļu sistēmai. Runājot par problēmām starptautisko finanšu darījumu pārredzamības kontekstā, deputāti uzsvēra līdz šim ieguldīto starptautiskās pētnieciskās žurnālistikas un trauksmes cēlēju darbu finanšu noziegumu atklāšanā.

Jāpiebilst, ka jau iepriekšējā Latvijas valdība ieviesa stingrākus kritērijus likumdošanā, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā stājās spēkā 2019. gada 29. jūnijā. Likumā tika paplašināts to personu loks, uz kurām attiecināmas likuma normas, piemēram – nodokļu konsultanti, grāmatveži, zvērināti revidenti un to komercsabiedrības, personas, kuras apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos, kā arī tās personas, kuras darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē. Izmaiņas likumdošanā bija nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpējo atbilstību, kā arī, lai novērstu Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas 2018. gadā konstatētās nepilnības.

Tā kā pēdējo gadu laikā manāmi pieaug pārkāpumu skaits finanšu aprites jomā, Eiropas Parlaments un attiecīgās institūcijas regulāri strādā pie uzlabojumiem nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanai. 17. jūlijā pieņemtā rezolūcija ir viens no soļiem, lai veicinātu Eiropas Savienības valstu sadarbību finanšu noziegumu novēršanā.