„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+10.2 °C
apmācies

Egils Levits aktualizē Latvijas vēsturisko zemju likuma nepieciešamību

Aizvadītajā piektdienā Rīgas pilī Valsts prezidents Egils Levits vienkopus bija pulcējis pētniekus, vēsturniekus, sabiedriskos darbiniekus un medijus, lai diskutētu par Valsts prezidenta ierosinājumu izstrādāt Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu, ko jau rudenī plānots iesniegt izskatīšanai Saeimā.

24. jūlijā Rīgas pilī notika darba seminārs par Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu. Tajā piedalījās valodnieki, vēsturnieki, pētnieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji un dažādo jomu eksperti, kuri semināra gaitā dalījās savā redzējumā par topošo likumprojektu, tā mērķiem un nepieciešamību, kā arī latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu ilgtermiņa attīstības plāniem.

Atklājot tikšanos, Valsts prezidents Egils Levits uzrunāja klātesošos: „Mūsu šīsdienas sarunas temats vienlaikus ierakstās divos savstarpēji saistītos Latvijas valsts pamatvirzienos, un tie ir demokrātija un identitāte. Abi pieder pie Latvijas valsts pamatiem. Šodien mēs konkrētāk runāsim par likumprojektu par latviešu vēsturiskajām zemēm, kas vienlaikus stiprinās gan demokrātiju, gan identitāti. Šis likumprojekts ir viena daļa no manas reakcijas uz Administratīvi teritoriālās reformas trūkumiem, jo reforma nevar būt tikai inženiertehnisks risinājums.” Egils Levits uzsvēra, ka reformā būtu jāiekļauj jautājumus par kultūru, piederību, valodu, valodas izloksnēm un dialektiem.

Lai Administratīvi teritoriālā reforma būtu pilnvērtīgāka, nepieciešams to uzlabot, un viens no šiem uzlabojumiem pēc Egila Levita domām ir Latviešu vēsturisko zemju likums, ko prezidents Saeimā plāno iesniegt jau šajā rudenī. „Es teiktu, ka šis ir konstitucionāls, tiesiska rakstura likums, lai ne tikai atzītu vēsturisko zemju eksistenci, bet arī to veicinātu,” uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits. Izstrādājot Latviešu kultūrvēsturisko zemju likumu plānots aktualizēt agrāko Latvijas kultūrtelpu dalījumu un nodrošināt, ka pēc Administratīvi teritoriālās reformas jaunā iedalījuma turpinās pastāvēt tādas lielas un mazas kultūrtelpas kā suiti, sēļi un lībieši.

Kultūrtelpu saglabāšanā un veicināšanā Valsts prezidents aicina iesaistīties tieši vietējās pašvaldības. „Vēlētas vietējo pārstāvniecības šo plakano reformu padarīs dziļāku un jēgpilnāku. Cilvēks vienkārši var veidot savu apkārtni ar savu identitāti, piederību un pilsonisko atbildību,” norādīja Egils Levits.

Jaunā likumprojekta izstrādes gaitā jau izveidota Latvijas vēsturisko zemju karte. Tajā līdzās vēsturiskajiem novadiem – Latgales, Kurzemei, Zemgalei un Vidzemei iezīmēta arī Sēlija. Viens no kartes autoriem, ekonomdemogrāfs Jānis Turlajs uzsvēra: „Ir jārespektē konkrētās jomas un jārūpējas par Sēlijas un Latgales vēsturiskās identitātes līdzvērtīgām pastāvēšanas un saglabāšanas iespējām savu pašvaldību teritorijā.”

Kopumā klātesošo vidū bija vērojams atbalsts topošajam likumprojektam. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens atzina: „Ir spēcīgs signāls. Lai varam iet dziļumā latviskās identitātes izpētē. Administratīvi teritoriālās reformas izstrādes gaitā izkristalizējies tas, ka Latvijas ekonomiski politiskā telpa krasi atšķiras no kultūrvēsturiskās telpas. Līdz ar to radušies šķeļoši jautājumi, kuri risināšana prasa laiku.”

Semināra dalībnieku vidū izskanēja viedoklis, ka šādai iniciatīvai no Valsts prezidenta puses bija jānāk jau pirms Administratīvi teritoriālās reformas apstiprināšanas. Režisors Viesturs Kairišs uzsvēra, ka: „Šī ir tik dziļa pretruna, ka es neredzu kā tā tiks pārvarēta ar šo likumu, neietekmējot jau izsludināto likumu. Manuprāt, to nesalaižot kopā, šim kultūrvēsturisko zemju likumprojektam būs tikai tāda nozīmes nozīme.”

Darba semināra noslēgumā Egils Levits atzina, ka ir pateicīgs klātesošajiem par pienesumu šajā diskusijā. „Tas bija ārkārtīgi vērtīgi un bagātinoši man un arī visiem jums, lai varētu labāk izprast mūsu valsti un mūsu tautu,” sacīja Egils Levits, „Latviešu vēsturiskās zemes ir Satversmes jēdziens, kas apzīmē divas dimensijas – kultūras un politisko, un tas līdz ar to prasa arī rūpīgi izpēti. Savukārt kultūras un identitātes jautājumi balstās uz iekšējiem impulsiem, kas nāk no cilvēka būtības un vajadzības pašidentificēties un izpausties attiecīgā rīcībā. Mēs nevaram mākslīgi radīt identitāti, ja tā nemīt cilvēkos.”

Par likumprojekta izstrādi atbildīga Latvijas Republikas Kultūras ministrija un kopā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu tā jauno likumprojektu virzīt uz Saeimu plāno jau septembrī.